Intervija ar Terēzijas un Ivara Babānu ģimeni no Viļakas novada

terezija4
terezija4
  1. Mūsu ģimene dzīvo Viļakas novadā –skaistā, kultūrvēsturiski bagātā novadā.  Esam Babānu ģimene, kurā aug trīs dēli-Kristaps, Kristiāns un Kaspars. Mamma-Terēzija, tētis-Ivars.
  2. Mūsu ģimenes bagātība ir bērni un mīlestība, uzticība savā starpā. Protams, brāļi māsiņu jau sen gaida.
  3. Mūsu ģimene dzīvo laukos. Dzīvojam pārticīgi, jo dārzā izaug viss nepieciešamais ziemai, varam priecāties par iekopto dārzu. Darba ir daudz, bet galvenais- priecājamies par to, ka ģimenē esam veseli, dzīvespriecīgi, izpalīdzīgi un saprotam viens otru no pusvārda. Ģimene ir vieta, kur pārrunājam savas bēdas, priecājamies par katra panākumiem un risinām problēmas, ja tādas radušās. Tā ir vieta, kur jūtamies labi.
  4. Pirkumus plānojam kopā. Mūsu ģimenei ir kopējais naudas budžets, kurā tiek ieplānoti maksājumi, ceļojumi, ekskursijas, grāmatu iegāde utt.  
  5. Maniem ģimenes puišiem hobijs ir motohehnika-kvadracikli, motorolleri utt. Galvenais ir apmeklēt motokrosus vasaras sezonā. Mani hobiji ir puķes, grāmatas. Kopīgi izbraucam eksursijās. Ziemas sezonā visi braucam slēpot uz Balkanu dabas parku Šķilbēnu pagastā, kur ir ļoti laba trase un vakaros arī apgaismota. Ziemas vakaros tiek spēlētas arī dažādas spēles, iecienītākā ir Alias. Liekam puzzles, protams, laiks paiet 2-3 un pat 4 mēnešus liekot vienu, bet tad salīmējam un veidojas skaista glezna pie sienas.
  6. Vecākais puika Kristaps ir 14 gadu vecs, patīk tehnika un viss ar to saistīts. Tāpat ar vidējo-Kristiānu. Kristiānam vēl padodas sporta aktivitātes, bet mazākajam Kasparam patīk zīmēt, līmēt un no tukšām kastēm taisīt viskautko. Kaspars arī dejo tautu deju kolektīvā „Dēkainīši”, dzied skolas vokālajā ansamblī. Lielākie puiši apmeklē ģitāras spēles Savā starpā bērni saprotas ļoti labi, bet ir tādas reizes, kad cits citu arī paķircina.
  7. Tagad jau bērni ir lielāki un laiku varam atlicināt arī sev. Mēģinām nepazaudēt arī savu attiecību spektru-aizbraucam uz balli, kārtīgi izdejojamies, katru gadu mēģinām aizbraukt ceļojumā, divi vien. Arī vakari mums ir veltīti tikai sev, jo vakaros puiši dzīvojas pa mājas otro stāvu. Jau gandrīz sešpadsmit gadus mēģinām nepazaudēt otra skatienu, kopējās sarunas un pateikt labu otram, lai prieks sev un otram.
  8. Grūtības nemaz nesaskatām dzīvojot lielā ģimenē. Tā jau nav liela. Kopā ar vīra brāļa ģimeni un vīra vecākiem un vīra māsu un viņas draugu svinam visus iespējamos svētkus, vasarās piknikus. Tā ir jauka kopā sanākšana. Kas būtu mēnesis, ja nebūtu šādu svētku!
  9. Rīts 6.00-7.00 vecāki ir augšā, tiek padarīti visi rīta darbiņi piemājas saimniecībā. Uzvārīts ūdens, sagatavota kafija. Kafiju un rīta brokastis baudām pārsvarā divatā (darba dienās), bērni tiek modināti augšā vēlāk, brokastis. Kuram jāpaspēj izgludināt bikses, kuram krekls, kuram vēl kaut kas.  Mammai jāpaspēj “ar vienu aci iemest” LNT ziņās, kas jauns notiek Latvijā un pasaulē, safēnot matus, sapucēties. Bērnus pārsvarā vedu es uz skolu, jo tad pa taisno braucu uz darbu. Ja nu kuram ir 0 stunda, tad aizved tētis. Darba diena paiet darbā, bērni skolā. Vīrs strādā maiņu darbā. Pēc 17.00 jāieskrien veikalā pēc kāda sīkuma,  bet tā ar vīru aizbraucam uz lielveikalu vienu reizi nedēļā, sapērkam nepieciešamās lietas un produktus nedēļai, ikdienā ieskrienam tikai pēc sīkumiem. Tā ietaupām naudas līdzekļus. Mājās ir kā nu kurš. Vienam treniņš, otram citas skolas lietas. No skolas bērnus atved tētis vai atbrauc ar autobusu.  Tiek gatavotas vakariņas. Vakariņas.  Tad mazliet atvelku elpu no darba dienas, pārskatot jaunākos žūrnālus, kuri izņemti no pasta kastes. Pārlasu interesantākās lappuses. Bērni dara ko nu kurš. Vakaros jau mājās visādi darbiņi. Gatavošanās nākamajai dienai-bērniem mācības. Kopīgi mācamies nākamajai dienai. Kaut kurš skatās televizoru, kurš paspēj paspēlēt kādu spēli telefonā vai datorā. Mazgāšanās un tad bērni dzīvojas pa otru mājas stāvu, mēs ar vīru pa pirmo. Sarunas, žūrnāla vai grāmatas palasīšana un vakars ir klāt. Tāda ir darba diena lielos vilcienos.
  10. Latvija ir bagāta ar kuplām, daudzbērnu ģimenēm. Gan vīrs, gan es esam  uzauguši daudzbērnu ģimenēs. Pašlaik sabiedrībā daudzbērnu ģimene ir kā nasta sabiedrībai, jo tiek labās un situēti sliktās noliktas uz vienas strīpas. Tas ir nenopietni no mūsu amatpersonām. Ja ģimene ir sabiedriska, tad tā apmeklē visus iespējamos pasākumus, brauc kur var aizbraukt un izklaidēties kā māk. Nevienu jau aiz rokas neizvilks no mājām laukā, ja pasī negribēs.
  11.  Īpaši ar sapņiem neaizraujamies, ko varam to darām. Ja izdomājam braukt kaut kur, tad sēžamies mašīnā un braucam, ieplānojam tikai lielākus pirkumuys, kas prasa naudas līdzekļu ietaupījumus.
  12. Jā ! Satikties ar citām ģimenēm, iegūt jaunus draugus.

      Uz jautājumiem atbildēja mamma Terēzija Babāne

 

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies