Totāls haoss pusaudža istabā – augšanas īpatnība

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

Pusaudža istabā bardaks... Vai patiešām neviens tīnis neizaug par normālu kārtīgu pieaugušo, neizejot cauri šai tik kaitinošajai pieaugšanas fāzei? “Tā ir mana māja un man ir tiesības prasīt, lai šeit ir kārtība,” uzskata vecāki. 

“Tā ir mana istaba un tev nav tiesību komandēt, kā šeit ir jāizskatās,” pozā nostājas pusaudzis. 

Bērnu un pusaudžu psiholoģe Jekaterina Djomina savā blogā mēģina atrast robežas, kā pārdzīvot šo laiku vecākiem un bērnam. 
Visam savs laiks un vieta
Piemēram, kas notiek 3 gadus veca bērna istabā un kā viņš saprot kārtību? Mazuļa redzes lauks ir daudz šaurāks nekā tas ir pieaugušajam. Mamma, kas ienāk trīsgadnieka istabā, uzreiz pamana, kur tieši ir nekārtība – konstruktora detaļas, izmētātas drēbes, rotaļlietas uz galda un zem gultas. Bērns no tā visa redz tikai to lietu, ar kuru viņš spēlējas, tāpēc mammas prasība sakārtot istabu bieži vien šāda vecuma bērniem vispār nav īsti saprotama. Viņš ņem nomesto lāci, liek mantu kastē, bet tur ierauga kādu citu interesantu lietu un aizmirst visu uzsākto. Jo viņš vispār līdz galam nav sapratis, ko īsti mamma vēlas. Uzmanība viegli pārslēdzas no viena objekta uz otru, un pirmais jau ir aizmirsts. Beidzas viss ar to, ka istaba labākajā gadījumā tiek sakārtota stingrā mammas uzraudzībā un darot to kopā. 

Lai pirmsskolnieka istabā būtu kārtība, pietiek ievērot divus noteikumus: 
  • Ērta kaste, kur glabāt mantas. Ērta tieši no bērna redzespunkta, nevis pēc vecāku ieskatiem.  Viegli atverama, viegli pārvietojama, pietiekami ietilpīga. 
  • Novākt no mazuļa teritorijas visas mantas, ar kurām viņš šobrīd nespēlējas, atstājot brīvi pieejamas 5-7 rotaļlietas. 
Apmēram 7 gadu vecumā bērnam kopumā top skaidrs, ko nozīmē izmētātas mantas, bet kā izskatās kārtīgi saliktas mantas. Viņš prot aiznest netīrās drēbes uz veļas grozu un dara to labprāt, jo viņš grib iepriecināt mammu. Vecāki šajā dzīves periodā ir paši svarīgākie cilvēki, tāpēc ir prieks censties.  Vēlāk viss mainās...

Katram savas uztveres īpatnības
Katram cilvēka ir savs pasaules uztveršanas kanāls. Viens ir audiālis, cits vizuālis, bet trešais pasauli uztver sensori, ar maņām un sajūtām. Tie ir kinestētiķi. 
Dažreiz kārtība vai nekārtība istabā pubertātes protestu periodā ir tikai simboliska cīņa par varu. Kurš te atļaujas komandēt jauno personību? 
Audiālim mazāk traucēs izmētātas mantas, bet vizuālim, kas pasauli vēlas redzēt skaistu un harmonisku, bardaciņš istabā kritīs un nerviem. Viņš pacentīsies to novākt savas labsajūtas dēļ. 
Kinestētiķiem traucēs drupačas uz grīdas un neburzīts palags, kas rīvēs sānus. 

Attiecīgi arī to, cik kārtīga  būs katram no šiem bērniem istaba, lielā mērā nosaka tas, kāds ir viņa pasaules uztveres kanāls. Tas var atšķirties no tā, kā jūt mamma. Būs strīdi, kamēr nepieņemsiet, ka katrs ir citādāks! 


Pubertātes vecuma trakums 
Pusaudža vecuma izaicinājums ir vajadzība atdalīties no vecākiem. Kļūst aktuāla sava telpa un sava teritorija.  Līdzīgi kā dzīvnieku pasaulē, kur mazuļi “iezīmē” savu teritoriju,  arī augošais bērns simboliski izmētā savas zeķes un burtnīcas, it kā iezīmējot savu istabu. 

Bet dabas likumi neatceļ faktu, ka dzīvojot  kopā ar citiem – ģimeni, mammu, tēti, brāļiem un māsām, ir jāievēro arī viņu tiesības dzīvot patīkamā vidē. Galu galā, kamēr bērns ir nepilngadīgs un vecāki viņu uztur, noteikumus savā mājoklī nosaka  viņi. 
Tāpēc nosaki konkrētus, izpildāmus un adekvātus noteikumus, kuru robežās tīnim ir iespēja gan pašam izpausties, gan arī izpildīt vecāku vēlmes. 
  • Reizi nedēļā istaba ir jāsakārto, plaukti jānoslauka no putekļiem un grīda jāuzkopj. 
  • Netīrās drēbes ir jāaiznes uz veļas grozu. Tās drēbes, kas paliks mētājoties zem gultas, netiks izmazgātas. 
  • Koplietošanas telpās jābūt kārtībai, tajās nedrīkst būt izmētātas pusaudža personīgās mantas un šī vide ir jāuztur tīra un kārtīga. 
  • Pārējais, kas notiek bērna istabā, lai paliek viņa ziņā, ar noteikumu, ka no istabas nenāk nelāga smaka, jo zem gultas ir noslēpts kas ēdams, bet vecs. 

Nepiesienies sīkumiem, ja uzkopšanas laikā istaba nav izlaizīta tik perfekti, kā to būtu izdarījusi mamma.  

Nosaki saprotamus kritērijus, kas ir kārtība un tīrība. Piemēram, nekas nemētājas uz grīdas. Ir noslaucīti putekļi. Uz galda nav netīru šķīvju utml. Negaidi no 13 gadus veca puiša istabenes cienīgu uzkopšanas tehniku. 

Galvenais, cīņā par kārtību tīņa istabā, ir noteikumi un robežas, kuras ir jāievēro.  Pārējais ir viņa paša interpretācijas jautājums. 

Un vēl – dažreiz kārtība vai nekārtība istabā pubertātes protestu periodā ir tikai simboliska cīņa par varu. Kurš te atļaujas komandēt jauno personību? Kad viņš izaugs, gan jau iemācīsies uzturēt kārtību pats un bez pamācībām un atgādinājumiem. 

FOTO: Shutterstock.com
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies