Kur saņemt palīdzību, ja esi cietis?

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

Pavisam drīz apritēs gads, kopš arī Latvijā darbojas bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006. Šis laiks bijis spraigs, un, apkopojot 2016. gada statistiku, redzams, ka vairums palīgā saucienu zvanu centrā saņemti saistībā ar piedzīvotu vardarbību ģimenē.

Pārsvarā tās bijušas sievietes, kas cietušas gan no fiziskas, gan emocionālas vardarbības, bet ir bijuši arī seksuālas vardarbības gadījumi. Nereti iesaistīti arī bērni,” norāda krīžu un konsultāciju centra SKALBES klīniskā psiholoģe, 116006 tālruņa konsultante Santa Ozoliņa.

Vienotais atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem pakāpeniski tiek ieviests visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un šā gada 1. janvārī tas sācis darboties arī Latvijā. Zvanot uz tālruņa numuru 116006, psiholoģisku un informatīvu palīdzību iespējams saņemt gan nozieguma upuriem un aculieciniekiem, gan līdzcilvēkiem.

Santa Ozoliņa uzsver, ka bieži cietušais baidās vērsties policijā, jo varmāka ir viņa tuvinieks. “Tomēr jāatceras, ka jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases, seksuālās piederības un citiem apstākļiem nav jābūt bezpalīdzīgam upurim, un vienmēr ir iespēja meklēt palīdzību. Ja cilvēks cietis no vardarbības vai ir vardarbības draudi, svarīgi vispirms parūpēties, lai viņš nonāktu drošībā. Tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāapzinās pieejamie resursi, kur iespējams doties, ja, piemēram, ģimenē draud briesmas,” norāda speciāliste.

Ja vardarbība ģimenē

Gadās, ka naktsmājas var sniegt kāds paziņa, draugs, vecāki, brāļi, māsas. Ja šādas iespējas nav un, sevišķi, ja tā ir sieviete ar bērniem, kura palikusi uz ielas, var vērsties specializētos krīzes centros, piemēram, “Mīlgrāvis” vai “Māras centrs” (Rīga). Kad dzīvības un veselības briesmas ir novērstas, nākamais solis ir ziņot policijai par notikušo.

Tāpat jebkurš ģimenes vardarbībā cietušais no 2014.gada 31.marta var saņemt tūlītēju aizsardzību pret vardarbību, ja varmāka apdraud cietušā dzīvību, brīvību un veselību. Pagaidu aizsardzību pret vardarbību cietušie var lūgt policijai un tiesai. Policija, izbraucot uz izsaukumu, var nekavējoties pieņemt lēmumu par nošķiršanu – uzlikt par pienākumu varmākam pamest mājokli, kā arī aizliegt viņam tuvoties mājoklim un sazināties ar cietušo. Policijas lēmums par nošķiršanu tiek izpildīts nekavējoties un ir spēkā līdz astoņām dienām.

Ja ģimenes vardarbībā cietušais vēlas, lai aizsardzība tiktu nodrošināta arī pēc policijas lēmuma darbības beigām, tad šādu lēmumu par aizsardzību var pieņemt tiesa. Pieteikumu tiesai cietušais var iesniegt ar policijas starpniecību. Ja cietušais nav lūdzis policiju iesniegt pieteikumu tiesai izsaukuma laikā, vai arī policija nav izsaukta, tad cietušais pats var iesniegt tiesā pieteikumu pagaidu aizsardzībai. To var izdarīt arī ar interneta starpniecību, aizpildot iesniegumu mājaslapā šeit.

Ja par upuri esi kļuvis ārpus mājas

Ja ir piedzīvots uzbrukums, izvarošana vai jebkāds cits nodarījums uz ielas, naktsklubā, kāpņu telpā vai jebkurā citā vietā, nekavējoties jāzvana uz tālruņa numuru 112, kur operators, ievācot sākotnējo informāciju, cik tas būs iespējams, pieņems lēmumu, kāda veida palīdzība cilvēkam nepieciešama un nosūtīs ātrās palīdzības un/vai policijas brigādi. Ja pēc piedzīvotā ir grūti runāt, centies nosaukt iespējami precīzu adresi, lai palīdzības dienests tevi varētu atrast. Tāpat mēģini pievērst sev pastiprinātu uzmanību, piemēram, kliedzot, jo tā pastāv lielāka iespēja, ka kāds tevi ieraudzīs un varēs sniegt palīdzību.

Gadījumos, kad jebkādu citu iemeslu dēļ cilvēks ir palicis uz ielas un nav naktsmāju, vēlams vērsties jebkurā diennakts patversmē, kur būs iespēja nomazgāties, paēst, izgulēties un būt drošībā un siltumā.

Ja cietušais ir bērns, sevišķi, ja tie ir jebkādi vardarbības gadījumi vai aizdomas par tiem, tajā skaitā, arī pamešana novārtā, var vērsties bāriņtiesā un policijā vai arī gan bērns, gan pieaugušais var zvanīt uz diennakts bezmaksas Bērnu uzticības tālruni 116111. Jāatceras, ka atšķirībā no pieaugušo noziegumos cietušo tālruņa, Bērnu uzticības tālrunis pieņem arī ziņojumus un rīkojas atbilstoši bērna interesēm, sadarbojoties ar policiju un bāriņtiesu. Ja neesat pārliecināti, vai bērnam draud kādas briesmas, bet ir pazīmes, kas par to liecina, labāk par to ziņot – attiecīgās iestādes to pārbaudīs, iespējams, nekas slikts ar bērnu nav atgadījies, bet var gadīties, ka tieši tavs ziņojums var būt izšķirošs, lai saglabātu bērna veselību vai pat dzīvību.

Par 116006

Kļūšana par nozieguma upuri ir nomācoša pieredze. Lielākā daļa pēc piedzīvotā izjūt šoku un nespēj noticēt, ka kaut kas tāds ar viņiem atgadījies. Reizēm cilvēkam var būt nerealitātes sajūta par notikušo, šķiet, ka noziegums ir tikai ļauns murgs. Tāpat cilvēks var piedzīvot tādas nomācošas emocijas kā skumjas, sēras, dusmas, bailes, trauksmi un citas. Neskatoties uz to, vai cilvēks pats ir cietis noziegumā vai bijis tā aculiecinieks, lielākā vai mazākā mērā nepatīkamās emocijas visdrīzāk tiks piedzīvotas,” saka Santa Ozoliņa.

Viņa piebilst, ka tomēr katrs cilvēks ir individuāls, tāpēc arī piedzīvoto emociju smagums un ilgums, kā arī veids, kā ar to tikt galā, ir atšķirīgs. Nereti cilvēkiem pēc pārdzīvotā palīdz runāšana par notikušo, kā arī svarīgi saņemt informāciju par citām palīdzības iespējām vai pašu izmeklēšanas procesu.

Šim mērķim no 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta 116006 telefona līnija – bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, kur iespējams saņemt informatīvu un emocionālu atbalstu katru dienu no pulksten 7-22.

Kā 116006 speciālisti var palīdzēt?

  • Mēs esam šeit, lai uzklausītu. Mēs dosim jums laiku un iespēju runāt par pārdzīvoto pilnīgi anonīmi.

  • Mēs klausīsimies bez vērtējuma un nosodījuma. Ja esat cietis noziedzīgā nodarījumā, pastāstīsim par iespējamām saņemt atbalstu.

  • Mēs varam pastāstīt par iespējām saņemt speciālistu konsultācijas, ja esat cietis no vardarbības ģimenē, izvarošanas vai cita nozieguma.

  • Mēs varam atbildēt uz jautājumiem par tiesu sistēmu valstī.

  • Mēs varam ieteikt, kur labāk vērsties – policijā, tiesā vai citā specifiskā nozaru pārraugošā iestādē, piemēram, Veselības inspekcijā, Bāriņtiesā u.c.

  • Mēs varam sniegt informāciju, kur vērsties, ja jums kā cietušajam pienākas kompensācija.

  • Mēs esam, lai atbalstītu ikvienu, kurš kļuvis par noziedzīga nodarījuma upuri vai tā aculiecinieku.

Kad esat piezvanījis:

  • Jūs varat stāstīt tik daudz vai tik maz, cik vēlaties.

  • Varat izvēlēties nosaukt savu vārdu vai nē, mēs to nefiksēsim un neizpaudīsim, tāpat kā citus datus, ja tādus atklāsiet. Mēs nejautāsim, kā jūs sauc un neatklāsim arī savu vārdu.

  • Jūs varat jautāt visu par tiesu sistēmu vai jūsu situāciju – ja nevarēsim atbildēt, lūgsim jūs uzgaidīt, līdz noskaidrosim nepieciešamo informāciju, vai sniegsim ziņas, kur iespējams saņemt atbildes uz jūsu jautājumiem.

  • Jūs varat jautāt arī par to, kā palīdzēt citam cilvēkam (ģimenes loceklim, kolēģim, draugam vai garāmgājējam uz ielas), kurš kļuvis par nozieguma upuri.

  • Mēs varam diskutēt par to, kā rīkoties, lai turpmāk mazinātu iespēju kļūt par nozieguma upuri.

Noziegumos cietušo atbalsta tālrunis NEVAR palīdzēt šādos gadījumos:

  • Mēs nepieņemam iesniegumus par noziedzīgiem nodarījumiem;

  • Mēs netiekamies klātienē;

  • Mēs neizmeklējam noziegumus;

  • Mēs nepiedāvājam jurista pakalpojumus.

Papildu informācija: www.cietušajiem.lv, www.skalbes.lv

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies