"Rīt taču atkal jauna diena..". Kāds ir tavs daudzbērnu mammas vai tēta monologs?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Man dažkārt šķiet, ka būt par daudzbērnu ģimeni, tas ir dvēseles stāvoklis. Tādas mammas un tēti sapņo par saviem bērniem kā lidotāji par debesīm, bet kaislīgi jūrnieki - par jūru.

Mūsdienās pa TV mēdz rādīt pat 14 bērnu ģimenes. Un tādi tēti un mammas, kas audzina šo bariņu, nemaz neizskatās noguruši. Bet dažkārt, kad viņiem jautā par bērniem, pat pa gabalu var redzēt to īpašo dzirksteli viņos, kas viņiem liek būt laimīgiem. Iespējams, arī man seja klūst tāda, kad iedomājos par saviem bērniem. Protams, tāda laime nenāk par velti, tāpat kā visi citi pasaules labumi. Grūtniecība ne vienmēr norit lieliski. Kā šajā reizē, kad grūtību bija daudz, tās bija dažādas, gultas režīmu ieskaitot. Un vispār, iedomājaties, 16 bērnu mamma, stāvoklī ir teju 9 gadus! Es bērnu gaidībās esmu bijusi 3x9 mēnešus. Arī to pat iedomāties nav viegli. Bet vēl ir arī bērniņi jādzemdē, jāaudzina, jānodrošina viņiem pats pamats.. Un ar katru bērnu manā dzīvē viss sākas no jauna, jo katrs no viņiem visu apgūst pirmo reizi. Mācās velties, mācās apsēsties, rāpot.. Sper pirmos solīšus, izrunā pirmos vārdus.

Manam vecākajam dēlam rudenī būs jau 5 gadi. Viņš man ir brīnišķīgs bērns, ārkārtīgi saprātīgs un ar unikālu atmiņu apveltīts puika. Meita nupat nosvinēja 3 gadu dzimšanas dienu - īsts mīļuma iemiesojums, tāds pamatīgs blēņdara un koķetētāja iemiesojums, viņa ir vismeitenīgākā meitene pasaulē. Un tūliņ klāt būs arī dvīnītes. Katrs ar viņiem kopā pavadītais gads ir rūpju, darba un mīlestības pilns. Ikdienas mājas rūpes, uzkopšana, ēst gatavošana, pa vidu vēl pamatdarbs.. Būt par vairāku bērnu mammu nav viegli, bet tas ir fantastiski. Atalgojums ir patiesā bērnu mīlestība, kas ir tik milzīga, ka pietiktu visai manai pasaulei.

Smieklīgiie izteicieni, ko bērni izdomā un pasaka neatkarīgi no viņu vecuma, kopīgās rotaļas, darbošanās, zīmēšana, došanās pastaigās, gulētiešanas rituāli ar vakara pasakām.. 

Mana garīgā pieredze aug kopā ar maniem bērniem. Bērnu ticība ir tik spilgta, tik dzīva, ne tāda, kā mums - pieaugušajiem. Mūsdienās ir tik jaukas bērnu grāmatiņas, arī no mūsu bērnības pieejamās ir īsts atradums. Un tajās var atrast visu pat mammas, kas neklūst par pedagogiem. Grāmatiņas palīdz reizēm arī mums pašām saprast lietas, par kurām neesam aizdomājušās. 

Un ģimenes svētki. Ar bērniem tiem ir pavisam cita garša. Manā bērnibā tādu svētku nebija. To atceroties, iemetas drusku sirdī rūgtums, un asara ieraušas acs kaktiņā, bet atceroties visas tās reizes, kad bērni ir priecājušies par gatavošanos Ziemassvētkiem, Lieldienām, dzimšanas dienām, ir skaidrs - es viņiem esmu laba mamma, un izdzīvoju kopā ar viņiem to, ko neizdzīvoju bērnībā. Dāvāju viņiem to, ko, patiesībā katrs bērns ir pelnījis.

Bieži nākas dzirdēt apgalvojumu, ka bērna piedzimšana ierobežo vecāku brīvību. Man vienmēr gribējies teikt - muļķības, jo brīvību ierobežo nevis bērns, bet gan mīlestība un atbildības sajūta pret viņu. 

Dažkārt, kad daudzbērnu vecāki lūdz materiālu palīdzību, kāds noteikti nodomā - kapēc dzemdējāt, ja visu nevarat nopirkt? Bet man gribas domāt citādāk: kad mūsniedās cilvēka dzīvības cena mērāma eiro līknē, " parastie"  cilvēki nav aizmirsuši nevienu savu bērnu, nav baidījušies dzemdēt, sniedz viņiem mīlestību, dzīvo saticīgi, vecāki priecājas par katru nopelnīto naudas gabalu, un nebaidās lūgt palīdzību tajās reizēs, kad tā vajadzīga. Un tā ir liela drosme, nevis muļķība.

Katru cilvēku var skart grūtības. Arī man dažkārt nav noskaņojuma, rokas nolaižas. Bet nav ko sevi žēlot. Kad uzzināju, ka gaidām dvīnītes, nācās tā kā atsēsties un apdomāties, ka sevis žēlošanai vairs nebūs laika, jo brīvos brīžos, kad dvēselē līdīs kāds pārdzīvojums, kāds no bērniem noteikti mani pasauks. Kādam no viņiem tieši tad būšu vajadzīga. Un muļķīgās domas izzudīs.

Kad manās mājās ir brīvi brīži? Tikai vakaros, kad bērni saldi čuč. Aiz loga ir jau tumšs, un viss, ko tādā brīdī vēlas mammas, ir atvērt bērnistabu durvis, klusībā miegā pavērot savus bērnus, pasmaidīt un sabučot viņus.

Lai čuč - rīt taču atkal jauna diena!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
māmiņa_Iveta 20. jūlijs 2014 13:13

Mani uzrunāja viss, bet šis likās tik precīzi pateikts:
Dažkārt, kad daudzbērnu vecāki lūdz materiālu palīdzību, kāds noteikti nodomā - kāpēc dzemdējāt, ja visu nevarat nopirkt? Bet man gribas domāt citādāk: kad mūsdienās cilvēka dzīvības cena mērāma eiro līknē, " parastie" cilvēki nav aizmirsuši nevienu savu bērnu, nav baidījušies dzemdēt, sniedz viņiem mīlestību, dzīvo saticīgi, vecāki priecājas par katru nopelnīto naudas gabalu, un nebaidās lūgt palīdzību tajās reizēs, kad tā vajadzīga. Un tā ir liela drosme, nevis muļķība.