Daudzbērnu ģimene: "PASĀKUMS" diviem

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Skatoties raidījumu "Profesija - mamma", mani pārņēma prieka vilnītis, redzot māmiņas Aļonas četru bērnu ģimeni, kurā mamma ar prieku var atzīt, ka tad, kad kāds no bērniem slimo, viņas "mammas pienākumus" mierīgi var pārņemt tētis, kurš ar visu arī lieliski tiek galā.

Man vispār vienmēr derdzies tas uzskats, ka ar bērniem "jāņemas" mammai, jo - tētis taču vakarā ir piekusis un tamlīdzīgi. Nekā nebija - mums viņi ir abiem, un vienalga - divi, trīs vai pieci vai pat visi desmit. Bet abiem.

Pašlaik, kad esmu ar dvīnītēm atkal slimnīcā, patiešām priecājos, ka man, līdzīgi kā māmiņas Aļonas ģimenē, ir, uz ko paļauties, jo mans vīrs lieliski tiek galā gan ar mājas darbiem, gan ar pārējiem 3 bērniem, gan arī pie mums uz slimnīcu vēl atbrauc.

Ikdienā arī pienākumus sadalam. Jā, ir, kad es pati, kā jau sieviete, daru, daru, daru un tad domāju - kāpēc es šodien VIENA tik daudz.. Bet tad vīrs man iedod pa ausīm un tā arī skaidri un gaiši pasaka: BET PAPRASI MAN, PASAKI, KAS JĀDARA. Mēs, sievietes, reizēm gribam, lai mūsu domas nolasa, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Un lai arī pa lielam mans vīrs tomēr "nolasa manas domas", dažreiz man pašai sev jāpārkāpj pāri un jāatceras viņam pateikt - "nūuu, izdari, mīļum, tu to šoreiz", un viņš izdara. Tik vienkārši. Un labi sanāk. Gan bērnu nomazgāšana, gan trauku nomazgāšana, gan mājas uzkopšana, gan pasakas izlasīšana. Un vēl un vēl un vēl.

Vai jums izdodas ABIEM veiksmīgi sadalīt darbiņus?

Man pašai liekas, ka daudzbērnu ģimenei tā veiksmīgi pastāvēt bez LABAS KOMANDAS ir ļoti grūti.

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ieva 27. februāris 2015 22:13

Ai, un par paļaušanos uz vīru - esmu 100% pārliecināta, ka viņš ļoti daudz ko spēj izdarīt daudz labāk par mani; tāpēc ne mirkli kopš esam kopā neesmu šaubījusies par viņa spējām tikt galā ar sadzīvi mājās bez manis. Mums viņš ir vislabākais!!!

Ieva 27. februāris 2015 22:11

Sadalām mēs tādus lielos darbus - atbildība par suņa pastaigām, pārtikas sagādi, saimnieciskiem jautājumiem (apkure, elektrība, lampiņas, pirts kurināšana), mašīnu uzkopšana ir vīra pārziņā. Man paliek ēst gatavošana, tīru drēbju gādāšana, bērnu izvadāšana, aizvešana, atvešana, izglītošana. Abiem kopīgs - bērnu samīļošana:D
Kādreiz es satraucos par katru nenovākto trauku, mantu, nesakopto stūri, likās - nu kā es tā, tāda nesaimnieciska, nevaru izdarīt, utt. Bet nu man tas vairs nešķiet tik svarīgi; ja vīram traucēs tas netīrais šķīvis, viņš atvērs krānu un izmazgās to pats. Un ja godīgi, šo man iemācīja pats vīrs, skaidri gaiši pasakot, ka man nav jābūt mājās kalponei, ka viņš vēlas redzēt mani laimīgu, smaidīgu, nevis mūžam burkšķošu par kārtējo mājas tīrīšanu. Labāk lai māja ir mazliet nekārtīga un visi priecīgi, nevis perfekta tīrība nokaitētā atmosfērā. Man ar to pietika:D Tāpēc tagad mēs kopīgi izdomājam, kad tīrīsim māju un tam ķeramies klāt visi. Ja man pavisam negribas gatavot, palūdzu to vīram un viņam ir izvēle - vai nu gatavo (kas viņam sanāk ļoti labi) vai arī aizved mūs pusdienās (runa ir par brīvdienām).

INGA_DZĒRVE 27. februāris 2015 16:36 LiGi

Jā, un es joprojām to mācos - palūgt palīdzību. Tas nemaz nav tik viegli, kā izskatās :) Un pažēlot sevi reizēm vajag gan (F) Mēs neviens neesam nedz Supermeni, nedz cilvēki no dzelzs, kas kā roboti tikai iet un iet un iet... Mēs esam īsti. Mēs drīkstam būt noguruši. Mēs drīkstam visu nedarīt. Atceroties, ka nevienam jau nekas nav jāpierāda un mazliet aizmirstot par perfekcionismu.

LiGi 27. februāris 2015 14:37

Šodien esmu emocionāla un nez kāpēc izlasot rindkopu, ka mēs sievietes tik darām, darām... uznāca raudiens! Laikam šodien mazliet sevi žēloju!
Bet tik īsā rakstā tik daudz patiesības! Mums vienkārši jāiemācās vairāk lūgt palīdzību savam tuvākajam cilvēkam! :)

Veseļojieties!