Daudzbērnu ģimenes zemūdens akmeņi. Vai zinājāt, uz ko ejat?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Domāju, ka neviens no mums nav naivs. Es biju pieradusi rēķināties TIKAI AR SEVI, paļauties TIKAI UZ SEVI, jo arī abu vecāko bērnu pieskatīšanu bija reti kam uzticēt. Kad uzzinājām, ka gaidāms trešais, kurš patiesībā - ir dvīnītes, zināju, uz ko eju. Protams, biju ļoti, ļoti laimīga. Bet tai pat laikā arī nobijusies, jo zināju - dažkārt būs grūti, un nevajag paļauties tikai un vienīgi uz to, ka vienmēr viss izdosies. Vai esmu reāliste? Visdrīzāk - jā.

Vai tad, kad kļuvāt par trešā bērna vecākiem, bija kādas atšķirīgas atklāsmes, pie kurām nonācāt?

Vai nāca klāt ne tikai papildus prieks, bet arī papildus grūtības?

Padalieties pieredzē!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ilzhukinjs 14. jūlijs 2014 18:59

Par kādām grūtībām konkrēti iet runa - sadzīviskām, psiholoģiskām vai finansiālām? Protams, ka ar katru bērniņu rūpes un raizes ir vairāk, arī tās pašas grūtības. Mani vienmēr ir fascinējuši apkārtējie ļaudis, kas vienmēr labāk zin par mūsu dzīvi, nekā mēs paši. Kaut vai piemēram - cik jums ir grūti, cik mēs neatpūtušies esam, ka nekur aizbraukt nevaram, vai arī, ka mums pašiem brīvu laiku nemaz nav, vai jūs maz bērniem jaunas drēbes arī varat atļauties?! Ārprāc un katram bērnam skola, jūs vispār saprot, cik tas viss ir dārgi, lai bērnu palaistu skolā!!!! Lieki piebilst, ka parasti tādus tekstus izsaka pāri, kam nav bērni vai ģimenes kam ir viens, vai divi bērni. Nekad neesmu aizdomājusies, vai man kā daudzbērnu ģimenes mammai ir grūti, vai viegli. Es vienkārši ļaujos dzīvei, nekad neesmu centusies būt perfekta mamma, jo labi zini, ka es tāda nemaz nevaru būt. Man noteikti daudz grūtāk būtu audzināt vienu bērnu (psiholoģiski), nekā vairāk bērnus. Jā, finansiāli ir grūtāk. Šobrid arī ir periods, ka varētu iet labāk, bet nesūdzos, jo zinu, ka atradīsim risinājumus, lai atkal nostātos uz kājām un ar smaidu atkal iet dzīvē.

ka13 14. jūlijs 2014 11:32

Man šķiet, ka nav lielas atšķirības - 2 bērni vai 3, katrā ziņā, man liekas, ka mēs paši un mazās māsiņas uztvēra visai mierīgi un normāli brālīša parādīšanos. Cita lieta ko domāja apkārtējie... jo daudzi liekas, ka norma ir tikai 1 vai 2 bērni, taču mūsu ģimeni tas nesatrauc. Mums neliekas arī, ka trīs ir daudz. Normāla ģimene! :) Nemaz nevaram iedomāties, ka tagad mums viņu būtu mazāk par 3. :) Prieks x 3!(inlove)