Daudzbērnu ģimeņu klubs. Kā nezaudēt galvu daudzo pienākumu varā?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Kā audzināt bērnus lielā ģimenē? Kā viņus izaudzināt par interesantām personībām? Un pats, galvenais, kā viņus padarīt laimīgus? Tie, droši vien ir jautājumi, ko sev uzdod ļoti daudzi vecāki, neatkarīgi no tā, cik bērnus viņi audzina.

Kā vispār izrauties no daudzo pienākumu gūsta, kā saprast, ko tiešām vajag darīt, un uz ko velti tērējam laiku? Skaidr, ka svarīgi ir saprast kontekstu, kurā viss norisinās.

Ļoti bieži vecāki nonāk situācijās, kad izrādās – viņi paši nevar pagūt, piemēram, izvadāt bērnus uz visiem pulciņiem un ārpusskolas nodarbībām, uz kurām viņi bērnus ir pieteikuši. Protams, ja vien šo pulciņu apmeklējumus vecāki var atļauties. Visi vecāki, lielākā vai mazākā mērā, tomēr ar šo pulciņu palīdzību vēlas aktīvi iesaistīties savu bērnu dzīvē, ņemot vērā katra bērna intereses un spējas. Tā kā man ir pagaidām tikai 2 bērni, tad esmu pieradusi piepildīt savu dzīvi ar dažādām aktivitātēm, to pašu daru arī ar bērnu dzīvi, un dažkārt pat šķiet, ka viņiem šajā dzīvē pietrūkst dinamikas un pieķeru sevi domājam – ja vien būtu tāda iespēja finansiālā ziņā – noteikti Artusu vēl laistu tur un tur, Marisu tāpat.

Cik novērojusi esmu 1-2 bērnu ģimenēs, - ir telpa un ir vēlēšanās to aizpildīt. Ir vecmāmiņu un vectētiņu ambīcijas, ieteikumi. Un pieaugušie bieži vien prāto par to, vai bērns ir pietiekoši nodarbināts. Protams, ir novērota arī zināma sāncensība, kad visi ģimenes locekļi it kā sacenšas ar sociālajām normām vai dažkārt pat ar citiem vecākiem. Bet vai tas viss vēl ir pa spēkam, kad ģimenē ir vairāk kā 2 bērni? Nu, piemēram, 3 vai 4..

Sadzīve un „knew how”

Lielās ģimenēs, kā man šķiet, ir mazāk laika haosam un pašplūsmai. Viss it kā optimizējas arī tad, ja mājās visi bērni ir kopā. Un visiem ir savas „formulas” jeb tā saucamais „knew how”, kas palīdz sadzīvē un veiksmīgos problēmrisinājumu meklējumos. Daudzbērnu ģimenēs parasti tiek novērots minimālisms, un, kā mana draudzene saka – jo vienkāršāk, jo labāk. Nekā lieka.

Tad nu mūsu saruna aizķērās pie šiem „ikdienas ieročiem – palīgiem”. Prasīju, kas ir tās lietas, kas viņai palīdz neapjukt pienākumu varā un tai pat laikā – visu veiksmīgi pagūt bez pārākā stresa, ja arī kaut ko izdodas palaist garām. Šo to piefiksēju pati priekš sevis.

Lietas, kas varētu palīdzēt:

  • bērnu iesaistīšana darbiņu veikšanā – ne vienmēr optimizē procesu, bet gatavo bērnu nākotnei gan;
  • vienkāršu ēdienu pagatavošana, un tikai retākās reizēs – ēdiens, kura gatavošana aizņem ilgāku laiku;
  • ēdiena gatavošanā nereti var iesaistīt arī bērnus vai vismaz ierīces, ar kurām pagatavošana ir vienkāršāka un ātrāka (blenderis, multivāres katls, multifunkcionāla rīve utt.);
  • brīvdienām var gatavot jau piektdienā, piemēram, kārtīgu bļodu ar salātiem;
  • nevajag kautrēties lūgt palīdzību „no zāles” – vīramāte, mamma, omīte, kāda draudzene;
  • trauku mazgājamās mašīnas iegāde – un par to, saprotams, domāju arī es;

Tas, ko jau ar saviem diviem esmu iemācījusies – nevajag censties pastāvīgi būt perfektai mammai, sievai un sievietei, kuras mājās viss spīd un laistās, un bērnu rotaļlietas arī nav jāsakārto alfabēta secībā. Dažreiz vienkārši jāmāk pievērt acis uz bardaciņu. 

Bērnu mantas vieglāk būs sakārtot, ja tās būs kastēs, nevis plauktos, un tas pats attiecas arī uz apaviem, jo ja manējiem ir tik daudz apavu, cik ir tagad, varu iedomāties, cik apavu ir ģimenēs ar, piemēram, pieciem bērniem.

Dalieties arī savā pieredzē, padomi var noderēt mums visām!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Agnese.A 10. aprīlis 2014 09:26 INGA_HARTIKA

Mēs arī vienmēr sakām, ka man ir 3, vīram 2, kopā 4/ Un parasti visi ilgi domā, kā tas var būt, ka 3 un 2 ir 4 :D

INGA_DZĒRVE 10. aprīlis 2014 09:05

Mammas, es lasu un pārliecinos atkal un atkal par to, cik forši ir, kad ir tie daudzie bērniņi, un mums ir daudz vairāk ko mīlēt, un daudz vairāk saņemam pretī :)

INGA_DZĒRVE 10. aprīlis 2014 09:03 ilka

Liec, liec iepazīšanās stāstu, man būs interesanti! :) Tas līdzīgi izklausās kā man būs 4, viņam būs 3, mums kopā pa abiem - 5! :D

ilka 10. aprīlis 2014 08:16 marakenigsvalde

Haoss ir vienreizēja, neatkārtojama kārtība. Galvenais atcerēties, ka mēs arī bijām bērni, tikai tad varēsim saprast mūsējos...(F)

MieraVējos! 9. aprīlis 2014 21:56

Šķiet manās majās ir mūzīgais bardaks.Es ar lielākajiem sakartoju,bēbis pakaļ-pārkarto pa savam,nereti uztaisot tādu haosu :D Katram mazajam ir sava kaste,kurā savas mantas likt un pēc tam plauktā(mums ir šūnu skapis).Un arī parējām mantām ir savas kastes-Duplo,sava.Mīkstās dzīvo zem dīvana,koka kluči-kastē,grabuļi-arī kastē...Tikai bumbiņas bļodinā :)
Trauku mašīna?-Gribu,bet diemžēl man to nebūtu kur likt,jo virtuve man mazina,bet vannas istaba-vēl mazināka,jo milzīga vanna mums ir ;)
Ēst gatavošanā bērnus iesaistu,kad jāgatavo salātiņi vai uzpūtenis.
Palīdzību man diemžēl vai par Laimi nav kam lūgt,jo radnieki dzīvo otrā Rīgas galā un Talsos.

MieraVējos! 9. aprīlis 2014 21:49 es.pati

Atceros iz savas bernības (bijām 6 bērni) arī mums bija sistēma,saraksts,kas katram ir jādara.Par katru darbiņu sanēmām tēta parakstu :D un tad nedēļas beigās,parasti sestdienas vakaros notika apbalvošana ar kārumiem,parasti končām.Kam vairak parakstu,tam vairāk končas :)

ilka 9. aprīlis 2014 16:47 INGA_HARTIKA

Patiesībā mums ir stāsts par to, ka tavi bērni ar maniem bērniem audzina mūsējos. Katram mums ir astoņi, visi kopā ir desmit, bet kopīgie ir seši. Pie mums uzauguši ir astoņi, divas vecākās meitas ir savā dzīvē un ir jau mazdēliņš. Pie mums ir seši bērni un visi pamatskolnieki. Laikam drīz ielikšu savu iepazīšanās stāstu, bet vēl ne...
ROFLROFL(hi)

es.pati 9. aprīlis 2014 15:49 Agnese

Super! Paldies! :D (F)

Agnese 9. aprīlis 2014 15:27 es.pati

:D:D Nu re, palika vieglāk?:D:D Es arī reizēm pieķeru sevi pie domas- kamon, man taču tikai 5 bērni, citiem vairāk un tāpat rosās! Tātad- tik uz priekšu!:D

INGA_DZĒRVE 9. aprīlis 2014 15:23 Agnese

"Cits pīkstēs ar vienu bērnu (vai pat bez bērniem) - ai cik grūti, neko nevaru, neko nemāku, neviens neko nepalīdz utt.utjp., cits tai pašā laikā ar pieciem bērniem vienkārši bauda"- es pilnībā šim piekrītu. Pilnībā!

es.pati 9. aprīlis 2014 15:22 Agnese

Nja, nekļūdijos- man noteikti nebija tas trakākais pirms-Ziemassvētku laiks :D

Agnese 9. aprīlis 2014 15:12 Agnese.A

Dzinnnn!(F)

Agnese 9. aprīlis 2014 15:11 es.pati

Ziemassvētki (te vairāk tie pirmsZiemassvētki b/d un skolā domāti) ir viens varenjautrs laiks, tas tiesa.:D:D Šogad mums tā smuki salikās tikai vidēji divas ballītes dienā (pagājušo gadu sakrita dēlu pasākumi skolā ar meitas dzimšanas dienas ballīti) :D.. (nerēķinot vēl to, ka abiem ar vīrieti darba balles iekrita vienā dienā ar vecākās meitas piecu gadu jubilejas ballīti:D:D). Pati strādāju bērnu un jauniešu centrā par pedagogu un papildus jāorganizē/jāvada 4 savām klasītēm pasākumi bija, tad nu papildus, kā reiz, sanāca pirmdien sākt ar vecākās meitas b/d pasākumu, otrdien dvīņu Zsv pasākumu, trešdien jaunākā dēla Zsv pasākums, ceturtdien vacākā dēla Zsv pasākums, piektdien jau pieminētās darba balles un dzimšanas diena meitai un tad vēl noslēgumā īstie Ziemassvētki!!(party):D Bet neko, paspējām visur.(F) Un maskas mazajiem arī sanāca vienas no feinākajām, vēl piedevām.:D
Un tam seko Māmiņdienu bums.. un mācību gada beigu noslēgumu bums un pirmā septembra bums utt.. Bet toties kādas emocijas..pieckārtīgas!(party) Kaut arī reizēm jāpārvēršas par Matrixu!:D:D

Agnese.A 9. aprīlis 2014 15:02 Agnese

Es Cālī esmu LotiņaS ;)

es.pati 9. aprīlis 2014 15:01

Par drēbēm.
Man ir 4 veļas grozi :D 1. gaišajām, 2. tumšajām, 3. saudzīgajā režīmā mazgājamajām drēbēm un 4. dvieļiem plus gultasveļas. Līdz ar to, kurš jau pilns- veļasmašīnā iekšā- nav iepriekš jāšķiro. Jo mazie arī jau ir apguvuši māku vakarā ģērbjoties nost samest visu pareizajos grozos. Man tā škiet laika ekonomija, taču katrs grozs aizņem vietu, kas nederēs, ja tāpat jau ir pašauri.
Gludinu visu vienā paņēmienā, jo otreiz pārgludināt nav vajadzība, bet katram bērnam izgludināt drēbes pirms vilkšanas no rīta- agri būtu jāceļas.
Turklāt esmu sapratusi, ka man patīk gludināt, jo tad ir laiks, kad padomāt par svarīgām lietām vai vienkārši kaut ko jauku.

Agnese 9. aprīlis 2014 14:56 Agnese.A

Paldies par komplimentu!(F) Lai gan tevi, protams, nepazīstu, tāpat ir interesanti lasīt, ka kāds ir ko pamanījis, ievērojis utt..:) Funktieris un attieksme pret dzīvi ir visa pamatā, jā un tas, man kā Lauvai, ir sevišķi kaut kā attīstījies jau kopš dzimšanas. :D

es.pati 9. aprīlis 2014 14:49

Paldies! :)
Man vienkārši ir ļoti paveicies, jo es nestrādāju algotu darbu. Tikai pa mājām. Taču tas atkal nozīmē, ka visu, kas ar bērniem un māju saistīts turu tikai uz saviem pleciem- darbiņu ziņā. Un atkal ir tā, ka liekas, laika trūkst. Tā, ka tikai varu apbrīnot tās mammas, kurām vēl vairāk bērniņu un tās, kuras strādā! Reizēm, kaut kādos "trakajos posmos"- pirms Ziemassvētku Eglītēm, piemēram, liekas, ka viss izsit no ierastā ritma un neko nespēju pagūt, tad arī parasti sev saku- tev ir tikai trīs bērni, ir mammas, kam vēl vairāk- kaut kā taču tiek galā, tā ka mīļā saulīt, nomierinies :D
Agnese.A, nu jā, mums nav soda punktu. Un uzlīme strikti tiek piešķirta par to, kas tiek darīts visu labā, piemēram, saklāta sava gulta- neskaitās, bet sašķirotas zeķes visiem- jā.
Par laiku sev- jā, man šīs laimīgās dienas ir trešdienas, kur tā arī plānā lieliem burtiem ierakstīts- laiks sev. Citādāk, es jau sevi zinu- tur vēl tas un šitas jāpadara,rīt laiku sev veltīšu un tā no dienas uz dienu, kamēr ir sprādziens- vairs nevaru. Man tas ir nācis ar laiku- bez sirdsapziņas pārmetumiem apsēsties un padarīt kko savam priekam. Un bez tā vairs nevaru. Jo viena tāda atpūtas diena ir milzu iedvesma nākamajām "strādāmajām" Un tieši tā atpūta pēc tam ļauj koncentrēties un strādāt daudz ražīgāk.

Agnese.A 9. aprīlis 2014 14:49 Ketnisa

Es krāmēju veļu uz šujmašīnas aizdurvē :D acīs nerēgojas, nevienam virsū neskrien. Bet gludinu visu reizē, jo katram pirms uzvilkšanas izgludināt, katru reizi vešas dēli un gludekli meklēt, man tas pārāk daudz laika un apņemšanās prasa. Un salocītās pirms vilkšanas vairs pārgludināt man neprasās.
Vienīgais, ko negludinu no lielajiem gabaliem ir gultas veļa un dvieļi (kaut gan reizēm uznāk un izgludinu)

Agnese.A 9. aprīlis 2014 14:46 Agnese

Tevi es apbrīnoju jau kopš dvīņu gaidīšanas laikiem, Tev ir tas īstais funktieris, kuru es cenšos noķert aiz astes, bet kaut kā visu laiku pietrūkst...

Ar kārtības uzturēšanu ir tā, ka ar vienu bērnu es centos ļoti, visa māja bija kā izlaizīta, bet tad mazpamazām sāka nobrukt veselība, jo naktīs jau pirmais slikti gulēja, un tad vienā mirklī sapratu, ka jāmaina prioritātes un mājas tīrīšanas vietā atļāvos gulēt kopā ar bērnu. Man ļoti palīdzēja dakteres vārdi "darbiņus darīsi vedekliņai, tagad bērniņš jāaudzina". Tā nu mans perfekcionisms no istabu tīrīšanas ir 'pārmeties uz citām dzīves jomām :D

Ketnisa 9. aprīlis 2014 14:37 Agnese.A

Tagad, kad mazajam gads, vannasistabu kārtot vispār nav nozīmes, tas līdzīgi kā jau tu rakstīji sniegputenī ielu tīrīt. Man ir tā laime, ka kārtība nav mans otrais es. Jā, protams, man patīk kārtība mājās, bet neesmu paranoiski pedantiska. Man nav problēmu, ja rotaļlietas pa visu grīdu, ja veļa grozā pāri malām iet, ja virtuvē kāds netīrs šķīvis. Mums ģimenē lielāka problēma ar šo ir vīram, bet tad es viņu mierinu, ka mazais visu mūžu nebūs mazs un gan jau arī mūsmājās kārtība atgriezīsies :D
Apbrīnoju sievietes, kas gludina visu veļu uzreiz. Es visu tīro veļu salieku skapjos, kad jāvelk, tad gludinu. Man vienmēr šķiet, ja to izgludina, saloka un ieliek skapī, tad pirms vilkšanas atkal jāgludina, tik daudz laika neesmu gatava ziedot :D
Reizēm vakaros paskatos seriālu Vācēji. Vakar bija tipiņš, kurš tīrās drēbes vispār skapī nelika, krāmēja čupās uz kumodēm, tā esot ērtāk...

Agnese 9. aprīlis 2014 14:32

Mūsmājās katrai lietai ir sava vieta, iekārtojums aug līdz ar mums un mainās nepārtraukti, arvien uzlaboju un uzlaboju iekārtojumu, lai visiem labi un ērti. (Y)(F) Katram bērnam ir savs plaukts, kuru pats arī uztur kārtībā, pārējo teritoriju uzturam kārtībā un pucējam visi. Man jau šķiet, jo labāk viss sastrukturizēts un sakārtots, jo labāk visiem orientēties un uzturēt kārtību.:) Man patīk labāk uzreiz sakārtot visu, lai jebkurā brīdī var ierasties draugi uz tējošanu, nekā taisīt kādas "talku" dienas.:D Bet tas perfekcionisms man jau pirms bērniem bija, tad nu katrs, ienākot ģimenē, šo manu rosīšanu pieņēmis un atzinis par labu esam.
Trauku mašīna mums arī ir, bet man nekas nav pretī, ja jāmazgā trauki pašai.
Menedžēšana un plānošana ir visa pamatā un, ja tas padodas, tad visu var paspēt un izdarīt. Bērnu skaitam šeit nav nekādas nozīmes.;)
Un ārpusskolas nodarbībām arī nav absolūti nekāda sakara ar to, cik bērni ir ģimenē. Mums visi pieci aktīvi darbojas ne tikai skolā un b/d, bet 4 bērni apmeklē peldēšanas nodarbības, 2 dzied korī, 3 dzied ansamblī, 3 dejo, 1 spēlē mežragu, 2 spēlē šahu (no kuriem vecākais dēls ir nu jau divus gadus pēc kārtas sudraba medaļas ieguvējs Jelgavā savā vecuma grupā), 1 apmeklē kokapstrādes pulciņu.. tas tā īsumā.:D Nu un pati aktīvi dziedu korī un uzstājos koncertos, protams.:)
Tas vienkārši ir dzīvesveids - iet, darīt, rosīties, piedalīties, būt aktīviem un atraktīviem. Cits pīkstēs ar vienu bērnu (vai pat bez bērniem) - ai cik grūti, neko nevaru, neko nemāku, neviens neko nepalīdz utt.utjp., cits tai pašā laikā ar pieciem bērniem vienkārši bauda un svin dzīvi.;)
Lai mums feina dzīvošana!(F)(F)

Agnese.A 9. aprīlis 2014 14:18 Ketnisa

Katram jau laikam savs modelis, kas vislabāk funkcionē. Kamēr es biju pa mājām, tad arī visu darīju darba dienās, bet sestdien, svētdien mēģināju atpūsties. Tagad, kad esmu darbā, darba dienu vakaros tikai nepieciešamo padaru, veļu krauju kaudzē un gludinu visu sestdien vai svētdien (vai katru otro un tad lielo kaudzi), istabas slauku katru dienu, bet mazgāju reizi 2 nedēļās, bērnistabu ar savu roku kārtoju tikai tad, kad viņi ir prom, jo citādi tas ir kā sniegputenī ielu tīrīt, virtuvi gan man vajag kārtībā katru dienu. Vannasistabā kārtību ieviešu reizē ar grīdu mazgāšanu. Pārējā laikā tā kaut kā pati uzturās :)

Ketnisa 9. aprīlis 2014 14:06

Nu tad nedaudz arī par mani. Daudzbērnu mamma esmu salīdzinoši nesen - 1 gadu. Tā kā visu šo gadu un arī šobrīd sēžu mājās ar jaunāko bērniņu, tad praktiski visus mājas darbus daru viena, izņemot sestdienās, kad es nedaru neko, bet visi pārējie šiverē. Lasu citu mammu pieredzi un saprotu, ka arī man vajadzēs ieviest kaut kādu režīmu, jo izskatās, ka tā būs vieglāk, īpaši, kad atsākšu strādāt.
Trauku mazgājamā mašīna - noteikti zinu, ka tas būs tuvākais lielais pirkums, jo šobrīd, līdzīgi kā reklāmā jūtos kā trauku mazgājamā mašīna, tas aizņem ļoti daudz laika.

Agnese.A 9. aprīlis 2014 14:03 es.pati

Mums bija, bet vairs nestrādā, drusku savādāka sistēma - korķa tāfelīte virtuvē ar bērnu vārdiem. Bija labie punkti un soda punkti. Punktus atzīmējām ar iespraužamajā krāsainajām galviņām. Blakus arū skaidrojums, par ko kas pienākas. Sākumā bērni ļoti cītīgi pelnīja zaļos punktus, par 5 gabaliem varēja dabūt 20 santīmus) ,bet tad sapratu, ka nespēju pati objektīvi viņus novērtēt un soda punkti bieži vien paliek nepiešķirti. Tad nu tagad prātoju, ka līdz ar brīvlaika sākumu dalīšu atkal darbus kā obligāto pasākumu, pēc grafika. Kamēr skola, tur nav iespējams līdzvērtīgi sadalīt, kādam vienmēr liekas, ka citi dara mazāk :D

Ketnisa 9. aprīlis 2014 13:54 es.pati

Super ideja par tām kartona lapām. (Y)

1 2