DISKUSIJA: Krāsas, cipari, burti - mācām paši, vai gaidām uz audzinātājām?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Sveiciens, - visiem, visiem mīļajiem vecākiem!

Patiesībā, aktuāls jautājums. Es visai bieži dzirdu no vecākiem, ka - "audzinātājas nemāca", bet, jāsaka - tikpat bieži es dzirdu, ka ir tomēr vecāki, kas PAŠI māca, ne uz vienu negaidot. Gan krāsas, gan ciparus, gan burtus. Lielākās ģimenēs nereti tie ir lielie bērni, kas palīdz šīs zinības apgūt. Un tomēr..

Kā jūs domājat - vai tiešām ir jāgaid vien uz audzinātājam, skolotājām visa šī apguvē? Vai tomēr, neskatoties uz bērnu skaitu, pašiem "roka jāpieliek"?

Kā domājat jūs, un kāda ir jūsu pieredze?

Es varu teikt atklāti, ka mans, nu jau lielais puika bija starp tiem bērniem, ko es savulaik, gandrīz pieskaitīju pat pie kaut kā līdzīga Indigo bērniem, jo jau pusotra gada vecumā (patiešām, un to pat viņa pirmās audzinātājas varētu apliecināt!) zināja visus alfabēta burtus, lasīt iemācījās ap četru gadu vecumu. Tiesa - ne tekoši, bet īsus vārdiņus tā feini.. Meitiņa Marisa gan bija slinkāka, bet izrādās, mana vizuālā motivācija - burtiņi viņas istabā pie sienas, arī viņu reāli pamudināja. Mācījos arī pa vasaru kopā ar viņu. Jā, šis nav gadījums, ko saukt par "mums iznāca pirmais zobiņš", jo mēs patiešām mācījāmies kopā. Es ik dienas, skatoties burtu kartītēs izdomāju kopā ar viņu aizvien jaunus vārdiņus, kas sākas ar konkrēto burtiņu. Un ir liels prieks, ka par spīti lielajam bērnu skaitam (vizuāli), man tas tomēr ir izdevies. Bērni apgūst aizvien, aizvien vairāk, audzinātājas ir gandarītas, un joprojām es neuzskatu, ka TIKAI UN VIENĪGI VIŅĀM ir jāiemāca bērniem visi "pamati".

Varbūt jums ir atšķirīgs viedoklis? Kam jāmāca bērniņiem krāsas, cipari, burti?

Ar cieņu to pieņemšu, jo zinu - cik bērnu, tik (reiz divi) vecāku, un katrs esam individuāls, un nebūt ne mans viedoklis visos jautājumos tas pareizākais!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
INGA_DZĒRVE 20. oktobris 2015 14:18 sanducis

nU JĀ, tas arī, ka sistēmas temps ir ātrs. Man rīt bērndārzniekam lielajam vecāku sapulce, redzēsim, ko teiks :)

sanducis 20. oktobris 2015 10:45

Vispār reizēm mani pārsteidz vispār šī izglītības sistēmas ātrais temps. Pēc sapulces savai 5 gadniecei biju nedaudz pārsteigta, kas bērniem ir jāapgūst līdz gada beigām. Burtu elementi jāzin, burtu rakstība un cipari jāzin un uz skolu aizejot jāprot lasīt, bet kur paliek bezrūpīgā bērnība. Neviens jau nav neiemācījies lasīt un utt.
Bet protams no audzinātājām vien gaidīt, ka viņas bērnam visu iemācīs nebūtu pareizi. Mēs mājās cik nu bērns spēlējoties ņem pretī liekam burtu pužļus, skatamies burtu kartītes un spēlējam spēles saistībā ar burtiem un cipariem.

lietuslasiite 19. oktobris 2015 12:28

Es ar savus bērnus mācu mājās burtus, ciparus, krāsas utt. Puika man b/d negāja. Līdz ar to mēs daudz ko mājās mācijāmies. Kad aizgāja sagatavošana viņš bija viens no gudrākajiem grupiņā. Meita vidējā vēl nerunā, bet burtiņus jau zina un kāds vārds ar to burtu sākas.
Es ar uzskatu ka vecākiem mājās bērnam ir tādas kā elementāras lietas jāiemāca. Jo tas jau nav nekas grūts. Ar spēlēm un rotaļām visu var padarīt aizraujošāku un interesantu tā ka bērnam ir prieks darboties. :-)

IlvaV 19. oktobris 2015 12:18

Nē, nekad neesmu gaidījusi uz citiem, ka kaut ko iemācīs maniem bērniem. Pati esmu gan burtus iemācījusi abiem lielākajiem, gan lasīt, gan atpazīt krāsas (to taču jau ap 2 gadu vecuma iemācās, pa māju šiverējoties, runājot, palīdzot, rādot), gan daudz ko citu. Ja ar bērnu spēlējas, runājas, kopā iet pastaigās utmldz., tad daudz kas notiek arī dabīgi, nevis kā skolā-ar pirkstu bakstot un liekot uzmanīgi klausīties. Arī burtiņus var palēnām mācīt, vienkārši tos novietojot telpā (magnētiņi, filca pie gultas, kluču, kāršu veidā). Tad, kad jau lielāks, mēģināt vilkt kopā zilbītes. Nu tik ātri kā 4 gados mani bērni vēl nelasīja, bet varbūt šī, mazā, būs spējīga uz to?:) Rezumējot, nē, nav jāgaida ne uz b/d audzinātājām, ne skolotājām. Tāpat arī sākumskolā nav nekā tāda, ko es pati nevarētu iemācīt saviem bērniem. Vismaz viss tas, kas ir viņu mācību grāmatās, nav nekāda Ķīnas ābece.

IneseČ 19. oktobris 2015 09:35

Piekrītu, ka pamati ir jāieliek ģimenē un tālāk jau gan ģimene, gan b/d strādājot kā komanda nostiprina un pilnveido šīs zināšanas.

Ieva 19. oktobris 2015 08:47

Pirmo zināšanu sniegšana, darbošanās ar bērnu, pamatu ielikšana - tā ir vecāku atbildība! Līdz bērnudārza gaitu uzsākšanas vecāki taču dzīvojas ar saviem bērniem, kopā darbojas, runājas, dzied, spēlējas, gatavo, iet pastaigās, braukā apkārt - lūk, pamatu ielikšana. Bērnudārzā bērns apgūst sociālās iemaņas, nostiprina jau mājās iegūto, ja, iemācās arī daudz ko jaunu, ko atkal nostiprina mājās. Šis ir tāds savstarpējs darbiņš; tāpēc ir tik svarīgi, lai vecākiem un b/d audzinātājiem būtu vienots skatījums uz pasauli.