DISKUSIJA: Uz sākumskolu ar mobilo telefonu. JĀ vai NĒ?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Zinu, ka ļoti daudzi vecāki un, protams, arī mobilo telefonu tirdzniecības vietas, atbalsta mobilo tālruņu lietošanu ikdienā jau no 7 gadu vecuma. Nu, tātad - akcijas pirmklasniekiem un tamlīdzīgi. Es vienīgi domāju, vai to maz vajag tiešām pilnīgi visos gadījumos.

Piemēram, bērns regulāri skolā pazaudē mobilos telefonus, vai arī - lieto telefonu nevis tam paredzētajām vajadzībām, bet gan - spēlīšu lietošanai.

Cita lieta, ja no skolas lielāks attālums ejams, vai, teiksim, jābrauc ar sabiedrisko transportu kādu gabalu, ir izmaiņas stundu sarakstā utt., kad mamma/tētis jāinformē, ko var izdarīt, protams, tikai telefoniski.

Bet visbiežāk ko mēs dzirdam? "Nopirkām, jo CITIEM ir..".

Labi, pieņemsim, nopirkts ir, BET -kā ar lietošanu? Vai bērns to lieto paredzētajām vajadzībām, vai ir rūpīgs, saudzīgs pret šo ierīci? Vai tā netraucē viņam mācībās? Vai ir kādi ierobežojumi šīs lietiņas izmantošanā pēc skolas, kad visi ir mājās un sazvanīties NAV nepieciešams?

Padalieties pieredzē un pārdomās!

FOTO avots>>

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
kristineL 20. septembris 2014 17:57

telefons sākumskolniekam, manā uztverē, ir obligāta lieta, īpaši, kad viņi sāk pārvietoties paši pa pilsētu. Cik nav gadījies, ka kāds aizsapņojies un vairs nezina, kur atrodas... Tāpat mūžīgi gadās, ka stundu plānā ir izmaiņas, par kurām iepriekš vecākli nav informēti - bez telefona būtu varianti, ka mamma izraujas no darba, lai atvestu pirmklasnieku uz mājām, bet viņš izrādās atrodas tai laikā bibliotēkā otrā pilsētas galā ar klasi un pie skolas būs tik pēc stundas - vai arī - šis pats bibliotēkas gadījums - mammai jau sirmi mati, nesaprotot, kāpēc bērns nav noliktajā laikā mājās...

Jā, kad mēs augām, tad nebija telefonu (pat stacionāro bieži ne) - bet tolaik vide bija drošāka un paļāvība uz cilvēkiem - lielāka.

Aniad 3. septembris 2014 22:56

Vecākajam puikam nopirku vis parastāko telefonu , lai viņš mani varētu sazvanīt un informēt ja skolā kas mainās vai arī ja kaut kas jānopērk, taču pirmās 2 klases viņš telefonu gandrīz neizmantoja. Gadījās arī aizmirst skolā pie radiem utt., :) , Kad pajautāju vai viņam telefons vispār ir nepieciešams viņš atbildēja ka nē . Labāk lai planšetnieku uzdāvinot un ka telefons esot priekš manis,lai es viņu varu viņu sazvanīt un nesatraukties . :) un tikai 3 klases beigās viņš sāka sazvanīties ar klases biedriem un šo telefonu izmantot . Vidējam dēlam vispār telefonu nepirkām atdevām tēta veco . Viņš telefonu biežāk mājās atstāj nekā uz skolu ņem līdz . Telefonu vidējam dēlam vairāk vajadzēja tikai tāpēc ka lielajam brālim bija. Kaut arī mazais pret telefonu attiecās daudz saudzīgāk nekā lielais puika .

ilze.lipska 3. septembris 2014 22:02

Aktuāls temats. :) Mēs nopirkām vienkāršu telefonu, kas paredzēts saziņai, un tāpēc, ka skola atrodas citā pilsētā, un domājām, ka labāka sajūta, ja nu kas, būs iespēja bērnu sazvanīt. Kaut gan nu, kad skola sākusies, atzīstu, ka varbūt varējām arī nesteigties un pirmajā klasē, kad taču bērnu aizvedam un pakaļ aizbraucam, pēc telefona īsti nepieciešamības nav. Un izskatās, ka telefons pārsvarā tiks atstāts mājās.

Varavīksne 2. septembris 2014 21:11

Mūsu situācijā, vecākajam puikam, mob tel bija nepieciešamība, lai mēs būtu lietas kursā par pēkšņām izmaiņām studu sarakstā vai pulciņu laikos. Skola atrodas 5 km attālumā no mājām un mazais pats saviem spēkiem tikt mājās nevar.
Skolā ir savi "nerakstīti" mob tel lietošanas likumi, kurus ievērojot, mācību process netiek traucēts.
Mūsu gadījumā mob tel tiek uzskatīts vienkārši par saziņas līdzekli.

Ieva 2. septembris 2014 17:32

Nu tāda apspriežama tēma katrā ģimenē atsevišķi. katrai ģimenei būs cits stāsts un savas vajadzības attiecībā uz telefoniem. Ja var sarunāt un samenedžēt laikus, kad bērns nāk mājās vai viņam brauc pakaļ, tad varētu iztikt arī bez, noteikti. bet ja bērns pats dodas mājās, teikšu godīgi, manam sirdsmieram telefonam jābūt. Par telefona izmantošanu - nu te atkal ir sarunas ģimenē, kā arī nostāja skolā.
Vecākais 1.klasē aizgāja ar pavisam vienkāršo dāvināto telefonu, tikpat kā neizmantoja:) jaunākais arī. Tagad jaunākais ir sakrājis naudiņu un nopircis sev tādu, kā viņam patīk un skolā tas netiek lietots. Ja ir nepieciešamība sazvanīties, to daru pēc stundām, lai neveidotos situācija, kad bērnam somā zvana. vecākais dēls iztiek ar laiciņu atpakaļ iegādāto vienkāršo telefonu, tas tiek izmantots īpašos gadījumos. Tātad mūsu ģimenē telefons ir nepieciešams kā saziņas līdzeklis. Kad vecākais dēls iegādājās sev planšeti, mums bija prasība - uz skolu nenest; skolā bija gadījumi, kad nozog tieši jaunos telefonus, tātad tiek noskatīti. Dēls saprot un to arī ievēro. Mājās ir pieteiks ar telefoniem un līdzīgām iekārtām neplātīties, nelielīties - tas viņu pašu drošības dēļ.

Algima 2. septembris 2014 15:58

tagat ar visam tam tehnologijam ir trakums cik atri berniem rodas atkariba :( man skola iet 2 meitas un uz abam ir viens tel un japiebilst ka primitivais lai pazvanit un uzrakstit bez nekadam ekstram. lai kan abas dudz ka katra grib savu tel un vel lai butu skarienjutigi un ar wi-fi saku ka iztiks vecakai jau ir plancete pilnigi pietiek jau ta gruti atraut no tas lai kauko palidzetu majas.vecakais dels tagat 6gadnieks un jau sakas psihosana ka netiek pie datora vai teva telefonu vins jau pa klusu nociep tevam tel un spele spelites kamer izladejas baterija vai kads viniu nepieker mans telefons viniu neinterese jo ir vecais modelis un nau nedz spelisu nedz internets pieejams.Tapec jau tagat vins duc visulaiku kad vinam nopirks telefonu.Taka mana uzkata kategoriski nau vaijadzigs telefons pirmskolas vecuma berniem.vel ka piemers mans gandriz 4gadus vecais puika nau radinats pie sim ekstram un vinam nevaig ar pa retam paprasa lai multeniti laijam datora paskatities un tapec viniu interese zimet krasot un protams radit mammai vai smuki vinam sanak :) taij pasa laika krusmeita kurai 2 gadini tik pat ka nevar bez datora ja neliauj pie datora tad vaig planceti ja netiek pie olancetes tad telefonu un ja neko no ta nedabun histerija raud lidz pat elpas zudumam un paliek pat pilnigi zila :(:(:(

Ketnisa 2. septembris 2014 12:58

Kad vecākais dēls sāka mācīties skolā, bija gan O-kartes, gan Zelta Zivtiņas pirmklasnieka telefons (diezgan primitīvs un vienkāršs, bet 1.-klasniekam OK). Izvēlējāmies izmantot šo izdevību vecāku sirdsmieram, jo abi ar vīru strādājām pilnas slodzes, uz skolu gājām pakaļ tikai vakarā, un, lai bērns mūs var sazvanīt, ja nu kas, nopirkām viņam telefonu. Šogad 1. klasē sāk mācīties mūsu vidējais bērns. Nedaudz jāpaskaidro, ka apzināti viņu neesmu radinājusi pie IT tehnoloģijām - ne pie datora, ne telefona, un jāatzīst, ka šobrīd IT jomā viņš ļoti atpaliek no saviem vienaudžiem, bet mani tas pavisam noteikti neuztrauc, jo tā vietā viņš interesējas par ģeogrāfiju, astronomiju u.c. interesantām lietām. Tomēr telefons, uzsākot 1.klasi, viņam tika nopirkts, lai lēnām uzsāktu apgūt jaunās tehnoloģijas. Tā kā tētis no rīta viņu uz skolu aizved, bet es jau pēc stundām viņu no skolas paņemu, vēl arī brālis mācās tajā pašā skolā, tad telefons pagaidām stāv mājās.