DISKUSIJA: Vai labas atzīmes skolā = spoža nākotne vēlāk?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Mums tā interesanti sakritis, brīvdienās, izrādās, vairāki man zināmi cilvēki pļāpājuši par šo tēmu. Es arī pati vienmēr esmu uzsvērusi, ka ir labi jāmācās, bet pēc būtības - saņemtajā atzīmē, tātad ciparā, nav tā sāls. Man vienmēr ir bijis svarīgi papildināt pašai savas zināšanas, motivēt sevi - uzzināt vairāk, kļūt gudrākai, interesantākai kā cilvēkam, un, protams, spējīgākai jebkurā savā darbības jomā.

Bet, roku liekot uz sirds, varu teikt, ka saprotams - daudzkas nav, vismaz līdz šim, dzīvē noderējis no skolā apgūtā (bet tas nebūt nenozīmē, ka es nožēloju, ka zinu, kas ir Pitagora teorēma utt.). Gluži vienkārši, tā sanācis, ka priekšmeti, kuros man bija labākas atzīmes, mani vairāk saistīja, un līdz ar to, manā dzīvē nav ienākusi nedz ķīmija, nedz matemātika, nedz fizika, kas man ļoti grūti padevās. Un tomēr uzskatu, ka pamati jebkurā šajā priekšmetā ir visiem jāzin.

Esmu dzirdējusi, ka ir bērni, kas slēpj no saviem vecākiem sliktās atzīmes, jo baidās vecākus sarūgtināt, lai gan mūsdienās to ir ļoti grūti noslēpt, pateicoties mycoob un e-klase.lv, kas kļūst aizvien populārākas. Bet tai pat laikā, tikpat daudz vecāki, pavisam noteikti, neliek stāvēt kaktā kauninātam bērnam, jo viņam gadījies saņemt kādā priekšmetā vērtējumu zem 5 (10 ballu sistēmā).

Es pati ar laiku sākusi esmu pārvērsties perfekcionistā, un ļoti gribas, lai visādā ziņā dzīvē viss rit pēc tās labākās kārtības, lai gan, saprotams, tas nav iespējams. Man ir lielas prasības pret sevi, un jāsaka - arī pret bērniem, jo gribas viņiem daudz ko iemācīt, gribas palīdzēt daudz ko apgūt, daudz ko pamanīt no dzīves interesantajām lietām. Zinu, ka arī pati gribu turpināt mācīties, un tas, pavisam noteikti, mainītu manu pašreizējo karjeras virzienu, tātad - būtu atkarīgs viss arī no tā, kādas būtu manas atzīmes (jo budžetā nevar mācīties ar sliktām atzīmēm, vai ne?). Bet jāatzīst, laiku pa laikam manā dārziņā kāds iesviež akmeni pasakot: "A vot, es nemācījos, un tomēr strādāju tur un tur, pelnu vairāk, un vispār - dzīve izdevusies arī bez augstākās, arī bez labām atzīmēm..".

Kādas ir jūsu ģimeņu skolnieku attiecības ar labajām atzīmēm? Vai ticat, ka tās palīdzēs bērniem tikt pie labākas nākotnes?

Kāda ir jūsu personīgā pieredze?

Vāka foto no: http://scienceblog.ru

Inga

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
JānisK 13. aprīlis 2015 21:09

Atzīme ir novērtējums kā tu esi apguvis priekšmetu nevis dzīves skola.

Ieva 13. aprīlis 2015 15:41

Labas atzīmes=spoža nākotne - es vienādības zīmi neliktu. Tomēr uzskatu, ka labu atzīmju iegūšanā nav nekā peļama. Labas atzīmes parāda, ka tēma tiek izprasta, ka darbs tiek veikts rūpīgi un kārtīgi, darbs tiek izdarīts līdz galam nevis atstāts pusdarīts. Skaidrs, ka ne vienmēr atzīme atspoguļo realitāti, tomēr ļoti liela daļa no skolēna attieksmes parādās. Tieši to mēģinu stāstīt arī saviem dēliem, par kuru atzīmēm man nebūtu ko žēloties, viņi ir mani lutinājuši; bet tieši tāpēc man nepieņemamas šķiet atzīmes 4, 5, 6, jo zinu, ka tā ir nevis nezināšana, bet dēlu nepadarītais darbs, pavirši izpildīti mājas darbi, utt. Sodīti viņi par atzīmēm nav, tomēr pārrunas tiek veiktas. Šobrīd abiem ir pusaudzis sirdī un lielu daļu no manis sacītā viņi "nedzird"; ilgi nestāstu, bet savu attieksmi viņiem atļauju uzzināt:)

INGA_DZĒRVE 13. aprīlis 2015 14:22 Agnese

Nē, nē, es sapratu. Man pēc būtības vispār ļoti, ļoti patīk Valdorfpedagoģija un Montesori. Man Marisa taču privātajā dārziņā gāja ar Valdorfpedagoģijas novirzienu. Es biju sajūsmā par to, cik tur ļoti labi tiek pamanītas katra bērna individuālās īpašības un jāsaka - arī īpatnības. Un katrs ir un katrs jūtas interesants kā cilvēks.

Man pašai skolā kā pa kalniem gāja :D

Agnese 13. aprīlis 2015 14:08 INGA_DZĒRVE

Tur jau tā lieta, ka LABS PAMATS nenozīmē LABAS ATZĪMES skolā un otrādi. Vienādības zīmi es neliktu. "Valdorfiešiem" vispār atzīmju nav, ko nu? :D Pamats jau tas būtiskākais dzīvē, ne atzīmes. Ceru, ka uzķēri to manu domu.:) (Reizēm ar draudzenēm paķircinamies - Nebūtu mēs tādi sliktiņie, kā tad tos labiņos pamanītu? :D )

INGA_DZĒRVE 13. aprīlis 2015 13:26 Agnese

par to akmeni bija domāts, ka man jau, protams, tā kā patiktu, ka visi labi mācītos un labas sekmes arī tālāk nozīmētu (kā sapnī) labāku nākotni, bet realitāte ir tas AKMENS.

Man arī pašai labāk patīk radošums, bet esmu pat ļoti PAR jebkuru pamatu apgūšanu, lai katrs tomēr izmēģina sevi visādos priekšmetos, atrodot, iespējams, tad arī savu nākotni kādā konkrētā virzienā :)

Agnese 13. aprīlis 2015 12:54

".. Bet jāatzīst, laiku pa laikam manā dārziņā kāds iesviež akmeni pasakot: "A vot, es nemācījos, un tomēr strādāju tur un tur, pelnu vairāk, un vispār - dzīve izdevusies arī bez augstākās, arī bez labām atzīmēm.."..." Par šo gan jāsaka, ka tas nav nekāds akmens, bet objektīvs secinājums iz' dzīves. Tieši tā arī ļoti lielā vairumā dzīvē notiek. Ne jau skolas atzīmes ir noteicošas, bet daudzas citas cilvēka kvalitātes, par ko, diemžēl, skolā atzīmes netiek liktas.;)

Agnese 13. aprīlis 2015 12:49

Esmu no tām, kas uzskata, atzīmes skolā absolūti neataino, kāda būs turpmākā cilvēka dzīve. Piekrītu Ivetai, ka dzīvē tālāk tiek radošākie, aktīvākie, atraktīvākie cilvēki, nevis "zubrīši", kam atzīmes uzstādītas kā pašmērķis. Skolā vēl var "iekalt" standarta tekstiņus un dabūt to labo atzīmi, bet reālajā dzīvē tāda iekalšana vairs neder.;) Pašai man ļoti nepatika iet skolā, nesapratu tiem standartiem nekādu jēgu, daudz diskutēju, argumentēju, oponēju utt.., skolotājiem tas diezko nepatika, dienasgrāmatas bija pilnas ar piezīmēm - Agnese to un Agnese šito. :D Pēc vidusskolas iestājos augstskolā un cita runa, tur patstāvīga domāšana, radošums utt. bija būtisks, un re.. kā skolas ne tā labākā skolniece, beidzu studijas gan bakalauros, gan maģistros ar izcilību, protams, budžetā ar teicamnieka stipendiju. :D Tajā pašā laikā, daudzi skolas "teicamnieki", tā arī palika studijas nepabeiguši, strādājot vietējās lauku bodītēs vai tml. Savējiem nekādu demagoģiju par izcilām un teicamām atzīmēm neuzspiežu, mums galvenais, lai atzīmes ir sekmīgas, lai ir izpratne par uzdoto un prieks iet uz skolu. (Y)(Y)

māmiņa_Iveta 13. aprīlis 2015 10:07

Mums ne šajās brīvdienās, bet iepriekšējās garajās brīvdienās pasākumā arī tika par šo runāts un parasti cilvēki saka, ka ne jau atzīmes ir noteikušas, kur cilvēks tiks - drīzāk tie bosiki, kas viskaut ko izdomāja skolā, izdomā viskaut ko arī lielajā dzīvē, tāpēc tālāk tiek - jo viņi dara nevis pēc standarta, bet domā pa savam, izdomā savus variantus, ir elastīgāki u.tml. (protams, ja iet tajā pozitīvajā virzienā) Nē, atzīmes noteikti nav noteicošais. Tomēr tagad meita iet pirmajā klasē un es uzmetu aci novērtējumam, ko viņa saņēmusi, jo ja nav pietiekams novērtējums, saprotu, ka bērns kaut ko nav sapratis, pie tā pasēžam vairāk, paskaidroju pa savam. Jo pamati tiešām ir svarīgi, lai pēc tam varētu variēt ar to visu. Man pašai ir gājis dažādi - esmu mācījusies ļoti labi, ir bijuši priekšmeti, kur ir gājis visai pašvaki. Pēc augstskolas pabeigšanas pēc kāda laika atkal studēju, bet ko citu un biju pārlaimīga, ka tiku arī pie stipendijas par labu mācīšanos - tas nebija mans pašmērķis, bet man tik ļoti patika mācīties, ka darīju to ar lielu entuziasmu un tas atsaucās arī uz atzīmēm. :) Ja pavisam subjektīvi - dzīvē man daudz vairāk noder tas, ko, piemēram, mēs mācījāmies teātra pulciņā, jo mums bija ļoti dzīvesgudrs režisors, kas pusaudžu vecumā ar mums mācēja strādāt apbrīnojamā veidā (ik pa laikam savā dzīvē secinu, tas ir no teātra laika paņemts, izprasts, pielietots). Tāpēc arī vēlos, lai manām meitenēm ir pulciņi, kas viņām ļoti patīk un kuros strādā Skolotāji ar lielo burtu. Tajā pašā laikā man jau skolas laikā ļoti patika latviešu valoda, literatūra, nekur tas nav pazudis un esmu priecīga, ka man vienmēr bija izcilas skolotājas šajos priekšmetos, kas man radīja vēl lielāku interesi par to visu.