Divas Lotiņas Leļļu teātrī - piedzīvojums ģimenei, kas audzina dvīnīšus

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Par spīti nopietnajai šķiršanās tēmai, izrāde ir ar tādu pat ļoti rotaļīgu raksturu. Izrādes sākumā mazos skatītājus ieinteresēja Santa Didžus un Valdis Vanags ar mīklu minēšanu. Bērni ļoti iesaistījās un šķiet, viņiem tiešām nebūtu bijis arī nekas pretī - turpināt minēt mīklas un tikai tā starp citu atcerēties par to, kāpēc šurp atnākuši :)

20150126165023-38636.jpg

Sižets ir gana sarežģīts, lai to skatītu bērni, kas jaunāki par 5 gadiem, par to pārliecinājos arī dzīvē. Līdzi bija mana delverīgā trīsgadniece, bet tā kā viņa teātrī ir vismaz kādu 10.reizi, problēmu nebija nekādu, izrāde viņai patika, jo tajā bija ļoti daudz humoristisku brīžu, par kuriem parūpējās aktieri un īpaši Dana Lāce, kas iejutās vairākās lomās, kurās mainītas tika pat intonācijas un grimases neskaitāmas reizes.

Bērni bija pārsmējušies arī par Valda Vanaga tēta-komponista lomu, kas bija arī ārsts, autobusa šoferis un..  - tā varētu turpināt. Bet par šo aktieru trijotni un viņu darba profesionalitāti un kvalitāti jau sen droši vien neviens nestrīdas. Es katru reizi ar smaidu uz lūpām aizvadu ikvienu izrādi, kurā ir kāds no šī atraktīvā aktieru sastāva dalībniekiem.

Ja sākumā šķita, ka mazā zāle varētu būt nepiemērota tik nopietnas tēmas izrādei, tad beigās bija jāsecina, ka kļūdos, jo aktieri to veiksmīgi apdzīvoja ar visai ierobežotu lietu arsenālu. Un arī tas bija interesanti.

Pēc ikviena pasākuma un arī pēc ikvienas Leļļu teātra izrādes bērniem vaicāju par iespaidiem- patika, nepatika utt. Lielākā dāma, ko paņēmā līdzi, varēja pastāstīt par to, ka viņai likās interesanti, ka meitenes bija vienādas, tikai viena klausīga, otra nē. Manai trīsgadniecei esot paticis, ka vienai meitenei izpūruši mati un onkulis esot bijis smieklīgs. Puika ieņēma neitrālu pozīciju un pārstāstīja sižetu nopietnāk, secinot, ka viņam paticis.

Tā kā šeit ir lellīšu, darbojošos varoņu mazāk, kā pirmā izrāde, tā noteikti bērniem nederēs. Tā būs fantastiska bērniem, kam teātris jau nav svešs un kam ir jau kāda nojausma arī par to, kas tad ir ģimenes sastāvs un kā tas pēc būtības var mainīties. Un, jā, pavisam noteikti, interesanta izrāde liksies ikvienam, kam mājās, paziņu, draugu lokā ir dvīnīši. Arī mēs divas tādas mazas žubītes audzinām, un tad nu tēma nebija sveša.

Priecīgu katru reizi teātrī arī jums!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
INGA_DZĒRVE 27. janvāris 2015 16:09 Ieva

Jā, es tam pilnībā piekrītu, Ieviņ. Un vēl tas, ka atšķiras arī cenas, nez kāpēc laukos ir lētāk, kā uz vietas Rīgā.

Ieva 27. janvāris 2015 14:28

Jauki, ka atkal esat ciemojušies pie lellēm:) Mēs šo izrādi vērojām Ādažos, un man šķita, ka zāle ir par lielu, man gribējās mājīgāk; nu tā kā tas varētu būt Mazajā zālē. Jā, arī mana Madara toreiz bija vēl maza, un nosēdēt viņai bija grūti, toties Anna vēroja ar aizrautību.
Man ļoti patīk, ka Leļļu teātris brauc izbraukuma izrādēs uz ārpasauli, bet tās lielās kultūras namu zāles ne vienmēr ir piemērotas visām izrādēm.

omulīgā 27. janvāris 2015 13:19 INGA_DZĒRVE

;) Lai jums jauka un smaidīga pēcpusdiena!

INGA_DZĒRVE 27. janvāris 2015 13:14 omulīgā

Jā, Singajevskai ir tiešām piemērots repertuārs tajā ziņā :) Novēlu izdošanos ar teātri! :)

omulīgā 27. janvāris 2015 13:04 INGA_DZĒRVE

Paldies, tagad domāšu par Pifu vai Lollīti (tos dzejoļus jau dažus manējie no galvas zin - no skaistā Singajevskas diska ;))

INGA_DZĒRVE 27. janvāris 2015 12:21 omulīgā

Opā, nopietni? Ko tik traki? Es Marisu ņemu uz teātri līdzi kopš viņai pat gadiņš vēl nebija :) Nu jāskatās ir pēc bērnu interesēm un patikšanas arī, bet man no mazāko bērnu izrādēm patika Slavenais pīlēns Tims, Un atkal Pifs. Sniegbaltīte un 7 rūķīši ir mazliet tādā tumšākā gaisotnē ar dažādiem skaņas efektiem un gaismām un ne visai pozitīvo tēlu Burvju spogulis (nu bailīgākie bērni var no tā sabīties), tad, piemēram, Gudrais zobiņš ir ļoti laba un pamācoša izrāde, bet var sabīties no zobgrauznīšiem atkal bailīgie. Redz, viss atkarīgs no bērniem. Vēl superīga un humoristiska ir izrāde Kā lauvēns atrada draugu. Lellīte Lolīte noteikti būtu tā, uz kuru es arī vēlreiz ietu :)

omulīgā 27. janvāris 2015 11:25 INGA_DZĒRVE

Man pašai leļļu teātris ļoti nepatīk, tā teikt tarakāns no bērnības :)
Izlasīju tavu rakstu un iedvesmojos - padalies lūdzu ar savu pieredzi, kas būtu piemērotākā izrāde divarpus gadus lieliem skatītājiem :)

INGA_DZĒRVE 26. janvāris 2015 16:49

Vienīgais, žēl, ka teātra kafejnīcā joprojām ir ierobežots piedāvājums, jo dažkārt sanāk atbraukt kādu laiku pirms izrādes un bērni labprāt uzēstu ko prātīgāku par keksu/pīrāgu/kaut ko uz kociņa un kokteili vai suliņu :) Es domāju, ka ļoti daudzi būtu priecīgāki, ja varētu kārtīgāk paēst un piedāvājums būtu plašāks. Pieprasījums noteikti būtu! :)