Divdesmit astoņas ar pusi nedēļas jau kopā jeb – dzīve kā kafija trīs vienā = viss turpinās!

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Dzīve jau vispār ir pārsteigumu pilna, bet šķiet - tik daudz emociju, cik daudz sieviete izdzīvo tieši grūtniecības laikā, viņa neizdzīvo nekad mūžā. Un tās ir citādākas domas, citādākas emocijas par tām, kas vēl priekšā aiz tās skaistās atkāpītes, kad bērniņš jau ienācis viņas dzīvē.

Tieši pirms Māmiņdienas kruīza - USG

Meitiņām it kā nekas netrūkst, bet - augšējā visu laiku guļ šķērsguļā, un apakšējā tūpļa guļā. Visdrīzāk, būs ķeizariņi, bet dzemdes kakls ir samērā īss (28, kritisks ir jau no 18, kad var sākties dzemdības pēkšņi), kas nozīmē, ka man visu laiku ir tomēr jānēsā grūtnieču josta, jāizvairās no fiziskas slodzes, daudz jāatpūšas. Man patīk, ka daktere man vienmēr visu izskaidro, ne vien tā „starp citu”, bet patiešām, lai man par visu būtu skaidrība un saprašana.

Tāds dzemdes kakls var būt visu atlikušo grūtniecības laiku, un var arī pēkšņi sākt sarauties. Daktere teica, ka man, kā jau daudzām topošajām dvīnīšu mammām, galvenais ir izturēt līdz 36.nedēļai, lai meitiņas pagūst svarā pieņemties un viņām ir normāli attīstīta elpošanas sistēma.

Tātad, grūtnieču jostai esot jābūt visu laiku - arī, kad vienkārši stāvu kājās, nevajagot tikai, kad guļu vai sēžu. Sēdēšanas laikā biežāk jāpamaina pozas, citādāk man sanāk, ka es pati mazās sēžot saspiežu. Nu darbs ar datoru tāds ir.. Manā gadījumā ar dzemdes kaklu esot jābūt īpaši uzmanīgai, jo man jau ir bijušas 2 dabīgās dzemdības. Jāpērk esot arī kompresijas zeķes, ieteica VC4. Nu tā.

Bet, protams, svarīgākais, ko gribēju dzirdēt un dzirdēju -galvenais, ka abām nekas netrūkst un arī ar pašsajūtu man viss ir labi. Jācenšas būt mierīgākai, mazāk jāstreso un vairāk jāsaudzē sevi.

Par meitiņu attīstību teica, ka esot tiešām ļoti labi, ka abas attīstas apbrīnojami līdzīgi pat izmēru ziņā.

Bez magnija neiztikt arī turpmāk, redzēsim, kādas vēl būs dzelzs analīzes.

Vēl daktere teica, ka ir pat labi, ka apakšējā ir ar dibenu uz leju, jo tad ir mazāks risks, ka dzemdes kakls pirms laika varētu sākt īsināties, jo, piemēram, spiediens, kad mazuļa galviņa ir uz leju, ir lielāks.

Protams, apakšējā dāma vēl var sagriezties, bet nu īsti neko nevar prognozēt pagaidām.

Man pasmaidīt lika bildīte, kurā bija redzams -  uzrauti deguntiņi abām, kā man un manējiem lielajiem.

Jocīgi, bet dzemdību datums atkal man nobīdījās par vēl 10 dienām uz priekšu, es pie sevis nosmēju, ka drīz vairs tiešām nevarēs saprast, kurā nedēļā esmu. Pēc MR USG dienā bija 27.ned 3 dienas, pēc USG datiem - 25.ned 6 dienas vienai meitai un 26.ned 0 dienas otrai meitai. Bet nu, izskaidrojumu visam radu, dodoties pēc tam atrādīties savai ginekoloģei.

Pāragri sapriecājos par labo pašsajūtu

Grūtnieču jostu sākumā, lai arī cik tā feina un jauka izskatījās uz Lauma kastītes iepakojuma, gribējās saukt par īstu moku rīku.. Iešana uz WC likās kā vesels ārprāts – ciet, vaļā, tad regulēt, tad pēkšņi kaut kur tomēr berž, grauž, tad tur kaut kas atlocījies.. Bet nu jau esmu pieradusi. Un tas viss laikam pateicoties manai neticami spēcīgajai pārliecībai – ja reiz daktere saka uzstājīgi, ka tā vajag, tad tā vajag, lai labāk būtu man un meitiņām.

Ir dienas, kad es jūtos fantastiski un varu nostaigāt garus gabalus, dodoties pat pakaļ uz dārziņu lielajam bērnam, kā jau iepriekš rakstīju. Bet ir dienas, kad pat trauku mazgāšana kājās stāvot virtuvē, man sagādā neciešamas sāpes. Šķiet, ka starp kājām iekarināta svaru bumba, un sāpe tā kā velk kājstarpi uz leju. Tā ir patiešām briesmīga sajūta. Pagājušās nedēļas beigās priecīga devos atkal pēc lielā bērna, un, godīgi sakot, atpakaļ no kopīgās un it kā jaukās pastaigas atnācu ar asarām acīs mājās, jo ļoti sāpēja visas attiecīgās vietas, un nevarēju pat normāli nosēdēt. Atgūlos un vēlāk pārgāja. Tāpat arī nākamā dienā, sestdienā. Gaidāmo dvīnīšu tētis jau noteica:”Viss, nekādas garās pastaigas vairs!”, bet man ir tik grūti, ja jūtos labi nosēdēt istabā.. Un ar aiziešanu pēc veļas mazgājamā pulvera uz veikalu man nepietiek. Esmu cilvēks, kam grūti nosēdēt uz vietas, mierā, klusumā un blā, blā, blā..

Viesos pie dakteres

Nu lūk - nedēļas tomēr man pareizas, vienkārši tajā USG lapā esot tā, ka bērniņu vecumu katru reizi pārrēķina pēc viņu svara, un tā kā dvīnīši ir mazāki vienmēr, tad tāda nesakritība vai atkāpe no ierastā grūtniecības laika ir normāla un tad tur norādītais vecums netiek ņemts vērā, bet gan tiek rēķināts objektīvais – vidējais. Tātad, dakteres apmeklējuma dienā man bija jau 28 nedēļas un 1 diena.

Izrunāts ir arī jautājums par došanos dekrētā. Bet atkal svarīgais – mērīts tika puncītis, un daktere secināja, ka man viss ķermenis ir normāls, proporcionāls, tūskas man nav, un apaļais puncītis atbilst laikam, lai gan pa šo mēnesi klāt nākušais svars man drusku lika ieplest acis. Pagājušā apmeklējuma reizē, kad bija 22.-23.nedēļa, svēru 71.8kg, tad nu šajā reizē, kad ir 28.-29.nedēļa, sveru 77,4kg. Kruīzā apēstie kārumi laikam dara savu. :)

Godīgi sakot, klāt ir tas brīdis, kad šķiet – nevaru vairs sagaidīt TO DIENU. Bet zinu, viss būs, un notiks tieši tā, kā tam jānotiek.

Meitiņas aktīvi par sevi liek manīt pilnīgi katru dienu ar saviem draudzīgajiem spērieniem. Un aizvien vairāk man gribas ieskatīties tanī skapītī, kurā glabājas jau šis tas, kas iegādāts viņu pasaulē nākšanas brīdim..

Inga (www.maminuklubs.lv)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
te_melanija 31. oktobris 2016 12:25

Tikko uzgāju šo rakstiņu :) un jāsaka esmu pārsteigta par tavu pieredzi lietojot grūtnieču jostu. Man nebija tādu problēmu kā tev. (Labi, tā ņemšana nost un likšana atpakaļ, bet bez tā man tā bija lielisks atbalsts mugurai.)
Un tagad domāju, kas varētu būt par iemeslu tik atšķirīgām pieredzēm...
Pirmās idejas:
1) es lietoju citādāka izstrādātāja jostu un tai bija savas īpatnības;
2) varbūt punču forma kaut kā to jostu izmantošanu ietekmē...nez.
Varbūt kāda komentāros var padalīties ar savu viedokli šajā jautājumā?
p.s. Es lietoju šo jostu: :):):)">https://internetaptieka.lv/lv/jostas/lauma-grutniecu-josta-xl-izmers-116-124-cm-1-gb:):):):)

Agnese.A 22. maijs 2014 10:31

un tās kompresijas zeķes tev izdodas uzstīvēt?;)

Ilzhukinjs 22. maijs 2014 07:21

Turu ikšķus, lai mazās paklausīgi sēž mammas puncī vismaz līdz 36 nedēļai. :)

skepter 21. maijs 2014 18:04

turu īkšķus :)