Dvīnītes gaidot: Urrā! Trešais trimestris ir sācies!

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Tieši tā, vakar sākās 27.grūtniecības nedēļa, tātad - trešais trimestris. Un, ja grūtniecības sākumā likās - ak Jēziņ, cik ilgi gan vispār jāgaida dzemdības, tad tagad ar katru dienu aizvien biežāk par tām aizdomājos, jo tūliņ, tūliņ sāksies dekrēts, mājās ienāks aizvien vairāk lietiņu pa divām, un tad - atliks vien gaidīt LIELO dienu!

Vēl joprojām, es droši varu teikt, ka grūtniecība mani nepavisam nenogurdina. Jā, protams, es ātrāk nogurstu dodoties garās pastaigās, bet nekādā ziņā - nejūtos kā sieviete, kam ir kāda kaite, un būtu sevis saudzēšanai jāguļ vien gultā un jāpastiepj roka pēc silta plediņa un kāda garduma uz kafijas galdiņa. Es jau tāpat lielu daļu dienas pavadu telpās, pie datora, jo strādāju, tāpēc ar prieku katru dienu dodos vismaz pēc savas meitiņas uz dārziņu, jo varu izstaigāties un gūt pozitīvu enerģiju, kam pateicoties vakaru ir vieglāk turpināt.

20140509112438-12823.jpg

Strijas? Kā redzams, man tādas ir jau no pirmās grūtniecības. Otrajā neviena pat klāt nenāca. Un arī tagad zinu - ja būs vēl, tad tam tā ir jābūt.

Puncis ir sācis aizvien vairāk niezēt, tāpat arī uz rokām āda kļūst sausāka, bet es arī par to nebēdājos, es vienkārši palutinu savu ādu ar smaržīgiem krēmiem. Ja smērēju punci meitas klātbūtnē, no viņas iesaistīšanās neizvairīties - jāpalīdz ir man, un tad jāuzsmērē arī pašai uz sejas un rokām krēms.

Iedomājos, cik jauki būs, kad man būs jau 3 tādas dāmas! Pucēsimies kopā!

Gultā līšana ar stenēšanu

Vakarā gultā es ielienu aizvien smieklīgāk. Nu patiešām - stenu, kunkstu, un ir grūti iekārtoties, bet, kad iekārtojos, varu gulēt kā lācis, un arī biežā wc apmeklēšana naktī mani vairs nesatrauc. Ja reiz vajag, tad vajag. Pēc tam iemiegu atkal. Tāpat nākas pamosties, jo kādam no bērniem pa nakti var vajadzēt uz tualeti, vai pēkšņi kādam ir jāsakārto sega, ir slikts sapnītis, jāpadod mīkstā rotaļlieta, kas izripojusi no gultas, jāpapaijā galviņa un tā tālāk. Un tas viss pieder pie lietas. Tāpat modīšos vairākas reizes naktī arī, kad mazās būs klāt, es ar to rēķinos.

Šodien puncis vēl lielāks!

Vēderiņš aug un noapaļojas ar katru dienu, man pat gaidāmo dvīnīšu tētis bieži vien pēc darba saka - šodien puncis izskatoties vēl lielāks, nekā vakar. Vajadzētu redzēt to viņa sejas izteiksmi, kad viņš to saka ar tādu tiešām lielu izbrīnu :) Katru dienu puncis tiek samīļots un sabučots, tas ir tiešām mīļi un aizkustinoši.

Meitiņas jau tagad tiek uztvertas kā līdzcilvēki. Bērni par viņām runā dārziņā, stāsta citiem bērniem sētā, šķiet visi zina, ka mammai puncī ir divas meitiņas - vecāko bērnu māsiņas. Marisa ir jau izdomājusi, ka viņa esot tik liela un stipra, ka māsiņas varot pacelt un ielikšot viņas ratos. Artuss tāpat stāsta, ka viņš viņas kutināšot ne tikai kā tagad  - mammai caur punci, bet arī, kad vasarā būs jau klāt. Viņš palīdzēšot viņas pieturēt un apģērbt. Bērni ļoti gaida māsiņas, un šķiet, ka aizvien vairāk viņus interesē, kā tad viss notiek, jo arī, kad redzam citus pavisam mazītiņus bērniņus - kukainīšus, manējie uzreiz skaļi paziņo, ka arī viņiem tādas mazas māsiņas būs.

Arī gulēt ejot, gandrīz katru dienu runājam abi pieaugušie par to, cik labi meitiņas tagad var sajust. Un citreiz gadās, ka es esmu nolauzusi nogurušās sievietes miegu bez īpašām emocijām, bet gaidāmo dvīnīšu tētis ir jutis, kā viņam pie muguras "pieklauvē" meitiņas.

Viņām puncī vietas pietiek? PIETIEK!

Kad es iedomājos, cik viņas tagad jau lielas (nu vismaz 30cm, kā gudrās grāmatās raksta), man šķiet - kā viņām vispār tur abām vietiņas pietiek, bet tai pat laikā apkārtējiem mana vēdera izmērs liek vaicāt, vai tad drīz jau nebūs klāt. Es varu vien ievilkt smīniņu sejā un droši teikt, ka vēl ne - gaidām jūlija pašas beigas..

Jā, un arī kājas biežāk tirpst, ik pa laikam ir krampji ikros (magniju dzeru), tāpat jāsaskaras arī ar dedzināšanas sajūtu kuņģī. Bet štrunts ar to, tas viss ir pārejoši, un tas viss ir tā vērts!

Aii! Rīt USG, ir zināms satraukums atkal, jautāšu par dzemdību iespējām.

Un es pati esmu ievērojusi, cik uzjautrinoši es izskatos, kad tagad lāčoju uz mašīnu, citreiz, kad dvīnīšu tētis iznāk ar mani reizē no mājas, un mani vēro, viņa smīns man ir kā atgādinājums - te nu es esmu, tavs mazais-lielais, mīļais pingvīniņš!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
EdīteKrastiņa 10. maijs 2014 20:40

Sveiciens Tev! (F)
Man arī iet trešais trimestris - nu jau 31/32 nedēļa. Gaidāma jūlija pirmajā pusē...