Katras nākamās dzemdības ne vienmēr ir vieglākas

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Gatavojoties dvīnīšu dzemdībām, aizdomājos par citu radītajiem šaubīgajiem stereotipiem, kas, patiesībā, ir visai novecojuši. Runājām ar draudzeni par dzemdībām. Viņai viens bērniņš, gaidāms otrs. Man jau 2, gaidāmi trešais un ceturtais.

Viņai vecāki stāstījuši gan no viņas puses, gan no vīra puses, ka katras nākamās dzemdības esot vieglākas un ātrākas. Es, lai gan arī man tiešām otrās dzemdības bija vieglākas un ātrākas, spurojos pretī. Saku viņai, ka daudz kas atkarīgs no sievietes organisma, no starplaika starp iepriekšējām un šīm konkrētajām dzemdībām, tāpat arī no māmiņas pašas veselības stāvokļa un pat arī no tā, cik bērniņi ir gaidāmi. Tas ir vesels argumentu kopums..

Un te pēkšņi iedomājos! Man taču pašai mana bijusī kolēģe, kas ir 3 bērnu mamma, reiz stāstīja,  - trešās dzemdības esot bijušas garākās un ilgākās, kādas viņa piedzīvojusi. Tāpat arī viena cita paziņa to tika teikusi. Bet tad viena četru bērnu mamma atkal saskārusies ar pretēju pieredzi - trešās dzemdības visātrāk pagājušas, ceturtās - visilgāk. Un te varētu runāt un runāt..

Kā bija ar jums, mīļās daudzbērnu mammas?

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ivonnacaune@inbox.lv 23. jūnijs 2014 21:32

Esmu 3 bērnu māmiņa.Man tagad ir 35 gadi,kad dzemdēju pirmo puiku,teikšu godīgi bija mazliet bail vai es varēšu pati piedzemdēt,vai nebūs sarežģījumi.Tā domājot manas pirmās dzemdības ilga ar visām pirmām sāpēm 14 stundas,kamēr piedzima puika-3.560kg un 51 cm.Tiko mazais ārā no punča,tā visas sāpes aizmirsās un sāku domāt,kas būs nākamais puika vai meitene?Otrs bērniņš man arī ir puika-3.390kg un 52cm,dzemdības pagāja ātri,ar pirmo ūdeņi nenogāja,šoreiz ūdeņi nogāja.Vienos naktī aizbraucām uz slimnīcu,tur es līdz sešiem rītā varēju mierīgi pagulēt,jo viss sākās tikkai pēc sešiem.Pēc 4 stundām puika jau klāt,piedzima viegli un ātri nekā lielais brālis.Šogad janvārī mums piedzima ilgi gaidītā māsiņa
Trešās dzemdības man pagāja vēl ātrāk un vieglāk.Astoņos no rīta sākās sāpes,uz slimnīcu aizbraucām pusdivpatsmitos pa dienu,bezpiecām trijos meita jau klāt un tādā pašā svarā kā otrais bērniņš.Lielajam brālim 20 jūnijā palika 13 gadi,otram brālim 05 . decembrī būs jau 7 gadiņi,šogad uzsāksim skolas gaitu, bet mūsu mazajai peciņai 26.jūnijā būs 5 mēneši.Esmu laimīga,ka man viņi ir.

:)(party):):):)

lietuslasiite 14. jūnijs 2014 21:51

Ak es ar varu padalities. Man pirmas bija loti vieglas un diezgan atras. Loti bail bija dzemdet otro berninu, jo tad is pirms paliku stavokli bija arpusdzemdes grutnieciba. Un lidz ar to bez stimulesanas neuztiku un tad uzzinaju kas ir dzemdibu sapes. Bija viss garakas un mokosakas. No trsajam dzemdibam man bija loti loti loti bail. Jo pec otra bernina piedzimsanas man bija CIN. Un man veica elektrokonizaciju. Un kad paliku stavokli man bija bail gaidit dzemdibu dienu jo I-neta salasiju visadus briesmu stastus. Bet kad vajadzeja dzemdet tad viss notika tik atri un neg a iditi ja es pat nepamaniju ka maza man uz punca jau. Taka Inguc viss ir atkarigs ka busu pavadijusi grutniecibas laiku un sevi noskanojusi. Gavenais lieki nesatraukties. Viss bus labi...

skepter 14. jūnijs 2014 13:22

Es tieši par šito aizdomājos. Vakar man draudzene jautāja vai man nav baill dzemdēt? Man nebija, līdz vakardienai. Toties tagad kaut kādas šaubas iezagušās. Ceru, ka tas pazudīs, jo mana pēdējā pieredze ir fantastikska. Dabiskas, skaitas un vieglas dzemdības slimnīcā. Ārā saulains un auksts. Viss kā plānots. Pat laiks un diena sakrita pēc mana plāna ( tas tā, lai vīrs paspētu izņemt vecāko bērnu no bērnu dārza). Toties pirmās dzemdības - murgs ar stimulēšanu visas dienas garumā. Tad divas potes dibenā miega zālu devas, kas arī atlaida manus nervus, jo pēc 20 minūtēm nogāja. un tā cīnoties ar miegu, gaidot vīru un pārbļaujot sāpes maz ko atceros. Toties iemācījos to, ka viss atkarīgs no sievietes sagatavotības, gribas un elpošanas.
Inga..lai izdodas izsapņot ideālās dzemdības un piedzīvot tās :)

Agnese 14. jūnijs 2014 10:10

Visilgākās, protams, bija pirmās dzemdības, iepazinu savu organismu, sajūtas utt.., ņēmu talkā epidurālo anestēziju un piedzemdēju klausoties vīra anekdotes. :D :D Tik vien atceros, kā sāpošu kāju :D (laikam ar kādu nervu sakars un sāpju reizēs nedaudz pavilka). Otrās dzemdības bija jau krietni īsākas, spontānākas un vienīgās no visām 4, kurās tiešām jutu un nemācēju vēl izelpot sāpes (biju paļāvusies uz domu, ka tāpat kā pirmo dēlu sagaidīju smiedamās, epidurālo anestēziju izmantošu atkal, bet viss tik strauji notika, ka tai nebija laika un aplauzos :D :D ), vienīgajās no visām dzemdībām, tieši pirms dēla izspiešanas teicu.. viss, es mirstu (mazajam piedzimstot, gandrīz arī nomiru, bet tas jau atkal cits stāsts). Un tālāk jau darbiņš ar sevi un tikai sevi, ieguvu mieru un harmoniju un trešās dzemdības jau izelpoju ar baudu, piedzima meita kā mājdzemdībās, gultā, tiešām viegli un skaisti. Un manas ceturtās dzemdības, pašā gada un vasaras viducī, bija kā meduss maize, tas lielais miers un harmonija manī, burvīgā rīta migla un rasas lāses.. (angel)(angel) izelpoju un tiešām izbaudīju mirkli (lai arī sagaidot otro dēlu, tiešām neticētu, ka var tik skaisti sagaidīt bērniņus). Slimnīcā ierados jau ar pilnu atvērumu, tā arī lielā mierā, klusumā un ļoti īpašā gaisotnē pēc nepilnas pusstundas bija klāt mana pirmā dvīnīte un pēc desmit minūtēm arī otrā dvīnīte. Skaisti, viegli un patiešām ātri, tāpat kā iepriekšējās dzemdībās bez nekādiem griezumiem, plīsumiem, šuvēm vai jebkādām citādām manipulācijām. Uzreiz jau varēju celties un dancot, tik milzīgs enerģijas lādiņš mani bija uzpildījis, ka no laimes pārpilnības varēju kalnus gāzt.(Y)(party)(F)(F) Katras manas nākamās dzemdības ir bijušas arvien īsākas.(Y) Un piekrītu marakenigsvaldei, ka viss atkarīgs no mums pašām, cik mēs pašas būsim lielā mierā un harmonijā, tik arī mūsu dzemdības būs tādas. Vismaz mana pieredze to ir 100kārtīgi apstiprinājusi.(party)(party)

Ilzhukinjs 14. jūnijs 2014 08:47

Un vēl, es pazīstu vienu dvīņu māmiņu, kura savus dvīnīšus piedzemdēja pati - ļoti vieglās un ātrās dzemdībās.

Ilzhukinjs 14. jūnijs 2014 08:46

Vismagākas un vistraumatiskākās gan man, gan bērnam bij pirmās dzemdības (sekas vēl joprojām ārstējam bērnam). Otrās bij ļoti ātras. Trešās bija ļoti smagas, jo pēkšņi uzleca spiediens (neviens to nevarēja prognozēt). Nu un pārējās vieglas un ātras (1h). Galvenais pašai sievietei atslābināties. Tikko kā sieviete pretosies sāpēm un kļūs saspringta, tad arī var iebraukt lielās auzās.

liana 14. jūnijs 2014 08:09

Labdien Inga .Es esmu 3 bernu mamina .Tresa man piedzima meitina .Es pateiksu ka 3 berninu es loti atri dzemdeju .Ilgakajs man dzima 2 bernins puisits .Es vinu dzemdeju 12 stundas ,bet tresa meitenite tik 2 stundas .Lai tev veicas .Un tavas meitinas naktu pasaule loti viegli.:$

MieraVējos! 14. jūnijs 2014 02:05

Man,kā sievietei šķiet,ka to cik viegli/grūti būs dzemdībās ir atkarīgs tikai no māmiņas morālās sagatovatības un sāpju sliekšņa!Štrunts ar visiem nostāstiem par to,ka kādai trešās/piektās/septītās dzemdības bijušas vieglakas vai smagākas kā otrās ..Mēs katra esam unikāla,neatkartojama-un tas kā gajis citai nav vērā ņemams,jo Tas viss ir atkarīgs tikai mamiņas pašas :)

MieraVējos! 14. jūnijs 2014 02:00

Man visilgākās,vismocosākās,vissāpīgākās,visvisvis..trakākās,ļaunākās,grūtākās...-bija pirmas dzemdības!Otrās,kad dzima meitina- mājdzemdības un tās bija tik vieglas,vieglas!Trešās,ar Robertu-pa cik grūtniecības laiks bija smags,morāli gatavojos,ka būs grūti un smagi-Bet,rezultāts mani patīkami šokēja-Dēliņš piedzima viegli,viegli-33 minūšu laikā (L)(L)(L)