Pozitivitātes projekts personīgi sev: 7 dienas atrast laiku visiem un katram bērnam

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Kad ir apriebušās ik dienu norautās tapetes, un grūti pasmaidīt pat pēc neskaitāmās rotaļlietu savākšanas reizes.. Kad ir grūti pateikt - es esmu laimīga, patiešām, es zinu - ir jāsaņemas pārmaiņām. Es pašlaik plašāk nevēlos runāt par to, jo pienāks reize, kad uzdrošināšos pieminēt konkrētas ārstu diagnozes, kas radušās fiziska un emocionāla noguruma rezultātā, bet šī ir tā reize, kad vēlos izveidot pati savu projektu. Projektu, kas aicinātu aizdomāties, cik ļoti svarīgi, nozīmīgi ir dzīves sīkumi, kas ne tikai vairo pozitīvo domāšanu, bet dāvā priecīgus mirkļus kopā ar bērniem.

Lai arī tas ir projekts, kurā piedalos es viena, jo tas ir man pašai vajadzīgs, es ļoti ceru, ka jūs lasīsiet, jo, iespējams, jums noderēs kāda ideja, un iespējams, arī jūs savā dzīvē sagribēsiet kaut ko mazliet pamainīt, liekot pilnīgi citādu uzsvaru uz ikdienu. Es mācos katrā dienā atrast kaut ko pozitīvu. Katrā.

1. diena

  • Gleznojam kopā

Aicināju bērnus vienkārši uzzīmēt vasaru. Marisa uzzīmēja divas gleznas - vienā mani vasarā, vienā sevi. Adrianam vasara saistās ar futbolu, un tāpat arī Artusam, kurš ir ļoti aizrāvies ar šo sporta veidu.

20150716124330-30073.jpg

  • Lasām akmeņus Marisas dzimšanas dienas ballītei

Pēc gandrīz divām nedēļām paredzēta Marisas un arī mazo dzimšanas dienas ballīte, kurai esmu saplānojusi dažādas aktivitātes. Vienā būs iesaistīti arī akmeņi. Tā kā vajadzīgi gleznošanai, es nodomāju - kāpēc nesalasīt tos kopā, un īstenībā - bērni bija priecīgi par kopīgu pastaigu, vērojām dabu, priecājāmies par čiekuriem, salīdzinājām akmeņu formas, un lielais pats tos varēja nomazgāt.

  • Dodamies uz jūru

Spontāna ideja, kas nevainagojās tikai un vienīgi ar pozitivitāti, manā gadījumā, bet tomēr - bērni bija nenormāli priecīgi izplunčāties, un svarīgākais - Artuss beidzot nebaidījās iet jūrā, dauzīties pa ūdeni, šļakstīties, jo pat nezinu, kāpēc, bet viņam tas bija kā tāds bieds. Pagājušā gadā visas "jūras reizes" beidzās ar asarām. Bet mani nomierina jūras šalkas, vējš, viļņi, zilās debesis, vējdzirnavas. Tajā ir kaut kas maģisks.

20150716124438-38679.jpg

  • Izrunājamies ar vīru, pa īstam un no sirds par sasāpējušiem jautājumiem

Tas nebija viegli. Katrs no mums pabija viens, un rezultātā - saruna noslēdzās ar pozitīvām asarām un samīļošanos. Es tikai gribu ieteikt citiem - nenoslēdzieties sevī, neizdariet pārspīlētus secinājumus, dalieties emocijās ar otru cilvēku un dariet to savlaicīgi. Nekrājiet. Jūs viens otram esat tuvākie cilvēki pasaulē. Nekad to neaizmirstiet.

2. diena

  • Bērniem dzijas lāzeru labirints puiku istabā

Nebija viegli, tas prasīja no manis lokanību, un tomēr - ļoti gribēju parādīt viņiem, cik foršas, kārtējo reizi, ir vienkāršās lietas. Izdevās! Puikas spēlēja gan aģentus, gan bankas zagļus, gan arī iesaistīja pašu izdomātus Beibleidus LEGO puķīšu izskatā un pieaicināja pat Marisu.

20150716124603-30598.jpg

  • Adrians iemācījās pats izvārīt makaronus

Es bērnus iesaistu darbos un mācu to, ka katram ģimenē ir pienākumi, kas vienkārši ir jādara. Mūsu ir daudz, katram ir jāsaprot - ja par visu rūpējas tikai mamma, viņa vienā dienā nobeidzas tīri emocionāli, un rūpes nav, kam uzņemties. Pasaucu puiku "savā darba laikā", reiz jau bija palīdzējis makaronus apmaisīt, pieskatīt. Teicu - še, un izvāri. Pārējais pusdienām cepās krāsnī. Un viņš šo pienākumu uzņēmās ar pilnu atbildību. Izdevās!

  • Artuss iemācījās pats novākt savu gultu, pilnībā salocīdams visu savu gultasveļu

Artuss man vairāk ir tāds čīkstulītis no tipiņiem, kas regulāri, nez kāpēc, netic saviem spēkiem, lai gan prāta spējas un zināšanas viņam ir virs sava vecuma līmeņa krietni. Viņš ir īsts enciklopēdiju bērns. Bet tai pat laikā - patīk paslinkot un baidās uzsākt ko jaunu. Vīrs viņam sāka mācīt saklāt savu gultu. Ar drēbju locīšanu kopš 3 gadu vecuma nevienam no manējiem problēmu nav vispār. Bet segu salocīt ir grūti, palagu arī. Un šodien pirmo reizi puikam viss izdevās pašam, par ko man liels prieks!

  • Artuss izlasīja grāmatā 6 teikumus

Paralēli atpūtai, siltuma baudīšanai, atkārtojam zināšanas, jo Artuss jau sen prot lasīt, bet neuzlabo savu lasīšanas ātrumu, jo viņam šķiet - es jau protu, vai tieši otrādi - priekš kam ātrāk? Man nesanāks.. Un lūk, kamēr mamma strādā, puika blakus un izdevās bez dusmošanās tīri smuki izlasīt grāmatā 6 teikumus.

  • Pašgatavotais launags

Citiem tas noteikti būs štrunts. Mums - beidzot sekundes atpūtā, jo nomazgāju ogas, iedevu banānus, nenormāli kaitīgos ieročus - nažus, un aiziet - bērni, te būs arī irbulīši, sataisiet mums foršas uzkodas launagā! Gāja forši un priecīgi!

20150716124739-81705.jpg

3. diena

  • Cepam keksu kopā - visu dara bērni

Man patīk viņus iesaistīt, bet, protams, jārēķinās ar nekārtībām un tā tālāk. Un tik un tā - šoreiz darījām citādāk: mamma saliek produktus uz galda, katru norīko savam darbiņam, un bērni visu dara paši. Nu milzīgs prieks un gandarījums viņiem bija par paveikto, un tik garšīgi sanāca!

4.diena

  • Laiska brīvdiena mājās un pastaiga bez bērniem

Nē, nē, pa dienu mēs kopā arī pabijām, ar Marisu atkal pazīmēju, par dvīnītēm jau vispār nevar būt ne runas, manis viņām pietiek, ar puikām mazgājām akmeņus izlietnē, likām žāvēties. Bet gribējās arī pabūt ar vīru vieniem, devāmies pastaigā ar mazajām, atstājot lielos ar visām iespējamām saziņas iespējām ar mums, uzticot viņiem "esmu galvenais" lomu. Un nenožēloju. Izvēdināju galvu pamatīgi, un jā - sāku vairāk uzticēties viņiem, jo pārnākot redzējām - viss, ko lūdzām, ir izdarīts, neviens nav piekauts, neviens neraud, un vispār - viss ir kārtībā.

20150716125142-43448.jpg

  • Bērniem - filmiņa par Smurfiem

Apbalvojums - bērni varēja izvēlēties, ko šovakar skatīties!

5.diena

  • Braucam uz jūru un sarīkojam pikniku

Atkal spontāna, bet ļoti forša doma, un nenožēloju pat to, ka nosalu mazliet. Es varēju beidzot pēc gandrīz 2 gadiem uzvilkt peldkostīmu un vienkārši paskraidīt pa jūru, ķerot viļņus ar vecāko meitu, vīrs pa to laiku darbojās ar dvīnītēm un pieskatīja Artusu. Adrians, kā jau lielais - no ūdens ārā nebija dabonams :)

20150716125402-50724.jpg

6.diena

  • Beidzot atradu laiku, lai palasītu viņiem

Mums visu laiku līdz pat pavasarim bija vairāku gadu garumā fantastiska vakara saiešana - lasām pasakas. Sākoties siltākam laikam bērni vēlējās dzīvoties pa āru ilgāk, līdz ar to - vēlāk jāiet gulēt, un tas viss sakrita ar dvīņu vēlo gulētiešanas laiku. Neviens no bērniem īsti nevarēja pasaku sagaidīt - iemiga vai kaut kā tā.. Un viss aizgāja pašplūsmā. Ceru šo jauko tradīciju atjaunot no visas sirds. Laicīgāk sataisījāmies uz gulētiešanu, saaicināju visus bērnus, un jāsaka - visi pārlaimīgi, priecīgi, mazās arī varēja vismaz kādu brīdi pievērsties kam citam - skaņām un krāsainajām grāmatu lappusēm.

20150716125638-52015.jpg

  • Paspēlējāmies kopā ar LEGO Duplo

Rotaļas ar bērnie ir ļoti svarīgas, un lai gan nav jāizgudro jauna ābece, pietiek reizēm vien apsēsties uz grīdas. Bērni paši pienāks, piedāvās, parādīs, un jāļaujas. Jāļaujas, kamēr vien to vari. Pāries vēlēšanās, bērni izaugs, un, iespējams, būs jānožēlo, ka tik maz kopā esat rotaļājušies.

20150716125817-36092.jpg

  • Cepam kopā biezpiena sacepumu - visu dara bērni

Un atkal tas pats stāsts: mamma visu saliek, katram savs darbiņš, un aiziet - darām pakāpeniski. Man patīk tas tieši lielās ģimenēs - katrs var izvēlēties sev piemērotāko darbu, un tas, ka iesaistās visi ir pats labākais. Viņi mācās ne tikai kaut ko pagatavot paši, bet arī - būt kopā un sadarboties.

7.diena

  • Ar Marisu kopā burtu mācība

Nu sitiet nost, bet man tas ir svarīgi - iemācīt bērnam arī dārziņam un skolai (attiecīgi dzīvei) nepieciešamās zināšanas, daru to pēc iespējas nepiespiestākā veidā, bet tai pat laikā tā, lai bērns saprot - ir gan izklaides, gan arī mazais pienākumiņš "pamācīties", un, ja to dara kopā, vēl izdomājot visādus smieklīgus vārdus ar konkrēto burtu, kāpēc ne? Ja es varu kaut ko iemācīt saviem bērniem pati, esmu priecīga un lepna par to, ka viņi to ņem pretī.

20150716130129-46651.jpg

  • Beidzot dīvānā trijatā mācāmies ar prieku, kaut kas nebijis!

Jā, vecākajam ģimenes bērnam ir grūtības ar mācībām, viņam ļoti nepatīk mācīties pilnīgi nekādā veidā, mazliet pamainīju stratēģiju, un ziniet, mēs nevis mācījāmies pa kārtai, kas būtu vieglāk, bet - darījām kopā, un izdevās superīgi!

20150716130421-28059.jpg

Ziniet, ko es sapratu? Nav ko pievērsties visādiem sadzīves sīkumiem pastiprinātā veidā, jā - ir lietas, ko mēs nevaram mainīt, labot un kaut kā ietekmēt. Katrā ģimenē gadās kādas ķildas bērnu starpā, nebūšanas, negaidīti, ne visai patīkami pārsteigumi. Bet es aicinu - pavadiet katru dienu tā, lai vakarā būtu vismaz 5 (cik bērnu, tik lietu!) lietas, par kurām varat priecāties un pasmaidīt. Bērni aug neapturami ātri, atcerieties to.

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sanducis 14. augusts 2015 08:37 INGA_DZĒRVE

Tu vispār esi apbrīnojama sieviete, mamma un sieva. Par tavām idejām liels prieks, ka dalies ar mums. Jo arī es vēlos neiedziļināties sīkumos, bet baudīt dzīvi, nevis iespringt kārtošanā, tīrīšanā kuras ir nebeidzamais stāsts. Paldies tev par idejām.(Y):)

IlvaV 20. jūlijs 2015 14:59

Kad pati tā kārtīgi apraksti, kas pa dienu tiek darīt, cik patiesībā daudz tiek dots un veltīts bērniem, nemaz vairs tik traka tā dzīve nešķiet, vai ne?:) Tu esi baigais malacis,ka ar tik daudz maziem bērniem vispār spēj ko prātīgu sadarīt. Manējie lielie jau skolnieki, bet tāpat brīžiem šķiet pilnīgs haoss. Kā zināms, viss ir mūsu attieksmē, mūsu skatījumā uz dzīvi un iespējām. Tev tiešām ir sanācis ļoti iedvesmojošs un pamācošs raksts. Paldies!

māmiņa_Iveta 18. jūlijs 2015 02:41

Un no savas puses vēl varu ieteikt aktivitāti, kas ļoti patīk manām meitenēm - masāžu. Biežāk es viņas ar to palutinu, bet kādreiz viņas palutina arī mani! Mums visiem ir vajadzīgi pieskārieni un masāža ir lielisks veids, kā tos sniegt. Turklāt tā bērnus tik labi relaksē, tāpēc visbiežāk mēģinu to taisīt pirms miedziņa, lai viņām mierīgs miedziņš un saldi sapnīši. :)

māmiņa_Iveta 17. jūlijs 2015 14:52

Es katru dienu cenšos māsai aizrakstīt kas labs manā dienā noticis - kādreiz īsāk, kādreiz garāk. Un kad ir drūmās dienas, tad atceros, cik daudz labu dienu mums jau ir. Esam tikušas līdz 1445. labajai dienai! :) To pierakstīšu šodien. Kādreiz ir dienas, kad izkrīt, bet tas nekas galvenais, ka viss turpinās. Paldies Tev par foršajām idejām, būs jāizmēģina ar dziju šitas variants. Lai gan man meitenes, domāju, ka viņām arī tas būtu aizraujoši. Man patika doma, ko man pateica - nav svarīgi, kur mēs esam un ko mēs darām, svarīgākais ir sajūta - vienalga vai tepat mājās vai pie ezera, vai vienas vai kopā ar citiem! Nu, iet mums visādi, bet tomēr to sajūtu cenšos radīt un uzturēt.

INGA_DZĒRVE 17. jūlijs 2015 12:35

Tieši tā, tās ir vienkāršas, pat ikdienišķas lietas. Bet tomēr - mēs reizēm tik ļoti aizraujamies ar sadzīviskajām problēmām, prātošanu par nebūšanām, ka šķiet - dzīvē ir maz tā labā un jaukā, tad nu labāk tiešām izvērtēt prioritātes, un mācīties ŅEMT no dienas uz vakaru jaukākos brīžus un pasūtīt pie velna tos brīžus, kas nav nemaz tik priecīgi :)

Ieva 16. jūlijs 2015 22:56

Ingu, brīnišķīga doma - piefiksēt tās foršās lietas, ko darāt visi kopā vai atsevišķi. Noteikti katrā ģimenē tiek darīts daudz, tomēr kā jau tas mums ierasts, labās lietas tiek uztvertas pašsaprotami un atceramies nez kāpēc tos drūmos mirkļus; tas arī liedz no sirds mums būt laimīgiem. Šāds projekts liek paskatīties, cik daudz vienas dienas laikā mēs patiesībā esam padarījuši, cik jauki visiem ir gājis, grūtākos brīžos ir ko paskatīties un pārlasīt, lai saprastu, ka tā laime tepat blakus, tais ikdienas lietiņās.
Izturību, veselību un možu garu, Ingiņ! Paldies par ideju un iedvesmu!