Skrējienam pa Tērveti kopā ar bērniem velti vismaz 3 stundas

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Es par Tērveti varētu stāstīt un stāstīt, galu galā, tā man ir sirdij tuva un ļoti mīļa vieta. Esmu savām acīm redzējusi, kā tā no it kā maza pagastiņa pārvērtusies skaistā, ģimenēm ar bērniem draudzīgā tūrisma objektā. Kad mācījos pirmajās klasēs, jau tad šķita - gājiens uz parku ir kaut kas vienreizējs, lai gan koka skulptūras bija aptuveni 10. Par parka vēsturiskajiem radītājiem tika saukti mežkopis Miķelis Kļaviņš un koktēlnieks Krišjānis Kugra, kura rūķīti - malkas nesēju joprojām redzam Rūķu meža teritorijā. Starp citu, tieši viņa koka skulptūras ap sešdesmito gadu beigām parkā parādījās pirmās.

No bērnības atceros Anneli ar draudzenēm, kas atradās Sprīdīšu muzeja teritorijā, un arī Tērvetes Sanatorijas teritorijā esošās. Tāpat, protams, vēl šodien redzamo Sprīdīti un Lutausi, kas, diemžēl, tajos gados daudz cietis metāla zagļu dēļ. Starp citu, arī Meža ķēniņš no manas bērnības joprojām stalti stāv savā vietā, par ko nesen pārliecinājos, un vēl aizvien viņu sargā tas pats zemgaļu karavīrs jeb sargs. Vēlāk jau vecajiem Kugras rūķīšiem pievienojās arī Rīgas Amatniecības vidusskolas rūķīši, ja pareizi atceros par skolu. Un pastaigās pa parku, bija interesanti līkumot pa sīkajām Rūķu meža teritorijas taciņām, lai tolaik jaunos rūķīšus atrastu.

Kad pamatskolas gadi bija jau pašā plaukumā, atceros, kā parkā uzziedēja Rūķu namiņi. Man šķiet, ikviens tērvetnieks gribēja dabā ieraudzīt, pataustīt, izložņāt, izpētīt.

Tagad tik daudz kas ir mainījies, un aicinu ikvienu kopā ar ģimeni vasaras noslēgumu svinēt tieši šeit, vai arī - varbūt šī ir tā vieta, kur sagaidīt savu Zelta rudeni?!

Parks aug un attīstas nemitīgi, tāpēc manas ausis vienkārši atsakās dzirdēt teikumus, kas vēstītu, ka "Tērvetē nav, ko darīt"..

Mēs nupat vairāk kā 3 stundu skrējienā baudījām fantastisku brīvdienu kopā ar ģimeni - iegriežoties gan Rūķu mežā, izbaudot arī braucienu ar parka vilcieniņu, sastopot meža mošķīšus, vardītes un pat Sīkstuli, kas lika mums pildīt dažādus uzdevumus. Tāpat ieskrējām viesos arī pie Lutauša un Sprīdīša, kas cītīgi sargā savu milzīgo lepnumu - rotaļu laukumu, uz kura skatuves ik nedēļu var baudīt teātra izrādes. Paguvām arī apciemot jauko meža raganiņu Kuku, kas bērniem izzīlēja nākotni un pagājušās brīvdienās bija tā diena, kad parkā bija vērojama arī žonglieru uzstāšanās. Sakiet - vai tiešām jums šķiet, ka "Tērvetē nav, ko darīt"?

Šajā reizē pieminēšu tikai Rūķu ciemu, kas patīk gan lieliem, gan maziem!

Te var "lasīt" sēnes uz ātrumu:

20150826085735-37135.jpg

20150826090032-87870.jpg

20150826090044-25799.jpg

20150826090058-96646.jpg

20150826090109-46502.jpg

20150826090139-35937.jpg

20150826090151-79892.jpg

Te var lasīt interesantas informācijas pilnas meža avīzes, pētīt kartes un uzzināt visu, visu par rūķiem un citiem meža iemītniekiem:

20150826090249-67079.jpg

20150826090302-50931.jpg

20150826090313-79138.jpg

20150826090325-29163.jpg

20150826090423-20012.jpg

Te var ne tikai izložņāt pa namiņiem, bet arī - satikt ĪSTU Rūķi:

20150826090412-58790.jpg

20150826090619-44235.jpg

Ja dodaties ciemos pie mošķīšiem, kas dzīvo netālu no Meža ķēniņa, samīļojiet viņus!

20150826090456-40140.jpg

20150826090511-50229.jpg

20150826090522-71664.jpg

Un te arī viņš, manas bērnības, Krišjāņa Kugras veidotais rūķītis - malkas nesējs! Pasveiciniet viņu!

20150826090743-61746.jpg

Un tas vēl nav viss! Rūķu ciemā ir ne tikai dažādi namiņi atšķirīgo darbu darītājiem - rūķiem, te ir arī darbnīcas, dzirnavas, un jā- pat iespēja paēst. Bet gājienu cauri Rūķu mežam var jau noslēgt pie Tērvetes skatu torņa, no kura tālāk ceļu turpināt var ar vilcieniņu, kas vedīs jūs gar brīnišķīgu vietu - topošo rūķu ciemu, par kuru noteikti, kad tas būs gatavs, atkal jums pastāstīšu!

Baudiet laiku kopā ar bērniem un ģimeni! Tas ir vērtīgi!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies