Tik daudz redzēt var tikai vislabākajā izrādē par vislabāko Karlsonu, kurš dzīvo uz jumta!

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Man patīk, ka katru reizi, dodoties ar bērniem uz Latvijas Leļļu teātri, mūs tur pārsteidz kāda izstāde! Katru reizi bērniem ir kaut kas, ko tuvumā apskatīt, ko asociēt ar jau redzēto, lasīto, dzirdēto. Un tas ir tik feini!

20150601121907-46513.jpg

Protams, arī šajā reizē izpētījām, kas ir konkrētās lellītes, no kādām izrādēm ir tēli.

20150601121950-57021.jpg

20150601122008-72736.jpg

20150601122023-35747.jpg

Ikdienā tādas lietas bērniem nav, kur apskatīt, un teātris ir tā vieta, kur izbaudāmas dažādas lietas, tā ir pie viena arī vieta, kurā bērni mācās būt pieklājīgāki, mācās neskriet, nelekt, lai nesabojātu skaistumu ap sevi. Te, izstādēs, viņi mācās apskatīt un aizdomāties.

20150601122138-43703.jpg

20150601122154-73800.jpg

Redzat, cik jauki sivēntiņi! Patiesi smalks darbiņš!

20150601122223-23987.jpg

Un vienmēr ir arī pie sienas, ko redzēt!

20150601122242-83603.jpg

Bet nu gan - par pašu izrādi!

Kolosāla, raiba, trokšņaina, un pat ar gaismas efektiem izgaismota izrāde bērniem

Pirmais, par ko jau starpbrīdī iedomājos ir tas, ka izrādē ir ārkārtīgi daudz parādīts - tiešām vairākas sadzīviskas ainas. Apspēlēta nevis viena vai divas kā galvenais, centrālais notikums, bet gan vairākas! Redzējām, kā rodas jauniešu mīlestība Brālīša māsai, redzējām, cik vientuļi var justies pat trīsbērnu ģimenē (Brālītis), redzējām mazliet arī vīrieša un sievietes attiecības no humoristiskās puses (mamma un tētis). Redzējām jaunas draudzības sākumu ar Karlsona parādīšanās brīdi, redzējām bērnu pieskatīšanas aizkulises, pateicoties Bokas jaunkundzei, bija arī īsta spokošanās, ļaundaru izjokošana, varējām vērot, kā, galu galā, viens it kā atstumts, vientuļš zēns, tomēr saņem to kārotāko dāvanu dzimšanas dienā!

Apbrīnojami - tik daudz sižetu vienā grābienā! Patiešām!

Nu un skaņas un gaismas, kā arī paukšķis brīdī, kad Brālītis rausta Karlsona dāvināto šņori ar zvaniņu pie loga - bērniem te ir īsta iespēja ne tikai kļūt par kultūras cienītājiem, bet arī - izsmieties par jokiem, un redzēt īstus brīnumus!

Bet, pats galvenais - te lieliski un uzskatāmi tiek parādīts, cik svarīga ir spēja pieņemt, spēja draudzēties, un spēja būt cilvēcīgam savā attieksmē pret otru - vienalga, vai tas būtu neliela auguma tukls, rudmatains vīriņš, vai tas būtu izpūris Brālītis, kas vairāk par visu sapņo kļūt par sunīša saimnieku.

Draudzības skaistums te ir fantastiski apspēlēts!

Un tāpat bērniem bija lieli brīnumi - vērot kā Karlsons Bokas jaunkundzi izjokojot parādās - te durvīs, te skapī, te aiz dīvāna, te pie loga! Nu kā tas ir iespējams, vai ne? :)

Savukārt man brīnums bija visu aktieru ieguldītais darbs, jo šeit piedalījās vairāk aktieru, kā nesen redzētajās izrādēs.

Un ak jā, man jāuzsver arī pašas prieks par bērniem, kas nu jau aktierus sāk pat atcerēties un atpazīt! Jauki, vai ne?

Bet noslēgumā tā vien gribas pajautāt - vai Karlsons nedzīvo katrā no mums?

Padomājiet!

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies