TRĪSPADSMITAIS datums un PIEKTDIENA - esat māņticīgi?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Es pēc būtības neesmu māņticīga, bet, ja godīgi, tad tieši šādos datumos ar mani kaut kas atgadās. Tiesa - ne tādas lielas un nozīmīgas lietas, jo vispār jau piektdienas ir tādas foršas dienas, un nav ko arī visiem sīkumiem pievērst uzmanību. Bet tomēr - man ir gadījies tapt apzagtai Rīgā, autoostā - tieši šādā datumā. Man ir gadījies nozaudēt lietas, sabojāt auto - tieši šādā datumā. Bet tie ir tādi sīkumi, kas, patiesībā, dažkārt bieži vien atgadās arī, piemēram, pirmdienā, 9.datumā utml.

Kā ir ar jums - esat māņticīgi? Un kāda pieredze?

Inga

FOTO Avots>>

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Inese 18. februāris 2015 09:12

13. datumā pirms 13. gadiem mums arì pieteicās dēliņš ☺ievērības cienīgs ir tas ka šogad šis datums iekrita piektdienā.Dzimšanas dienu nosvinējām pa mierīgo☺Vai esam māņticīgi? Laikam nē bet gadās visàdi.

IneseČ 16. februāris 2015 10:40

No negatīvās puses 13.datums piektdienā palicis atmiņā ar to, ka nenokārtoju šofera tiesības, bet pozitīvais - 13.datuma piektdienā sagaidījām savu dēliņu. Tā kā notiek arī pozitīvas lietas šādos datumos :)

Ketnisa 13. februāris 2015 22:38

Man sis datums nepatik. Vienmer ceru, ka nekas traks saja datuma nenotiks un loti biezi ari nekas nenotiek, bet ir bijusas dazas piektdiens 13. datumi, kad nav paveicies, tapec man si diena nav ipasi mila. Gribetos domat, ka neesmu manticiga, bet tomer, ja melns kakis parskrien par celu, nosplaujos par kreiso plecu :D .

INGA_DZĒRVE 13. februāris 2015 13:10 Ieva

Aii, tas gan ir briesmīgi :( Bet zini, ja godīgi, manu paziņu un draugu lokā ir visai daudz "batuta stāstu". Bet jāsaka - paldies Dieviņam, ka viss tas jums ir jau aiz muguras..

educis 13. februāris 2015 11:57

Mēs-Es ticu Dievam.... ja ļaunais gribēs bez 13 datuma izarīs ļaunu... un pasaulē jau tāpat bez 13 notiek BRIESMĪGAS lietas ar kuram var saķert galvu....... bet SLAVA DIEVAM ka dod mums iespēju laboties :)

Ieva 13. februāris 2015 11:46

Attiecībā uz šo datumu māņticīga nebiju līdz 2013. gada 13.septembrim piektdienai. No rīta pasmējāmies, ka ir piektdiena 13tais, kaut kas būtu jāpasāk. Vakarā atbraucām mājās, garīgais superīgs vecākais Mārtiņš aizskrien palēkāt pa batutu, pārējie pa āru, es uz māju ar savām iepirkumu somām. Nāku pakaļ bērniem, lai var paēst, pretī man bāls dēls kā krīts, roka anormālā stāvoklī pārlocīta un asaras. Operatīvi sarunāta kaimiņiene, kas pieskatīs pārējos bērnus, sēžamies mašīnā un laižam uz Vienības gatvi. Lūzums. Nepieciešama operācija. Zvans māsai, lai atbrauc palikt pa nakti, jo aukle nevar. Viss jau nokārtojās, bet kopš tā laika es ar šo datumu vairs nejokojos:)