Vai droši doties no pirmskolas uz sākumskolu?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Mani pašu šis jautājums satrauc, jo vecākais dēls rudenī svinēs savu sešu gadu dzimšanas dienu, un lai gan šķiet, līdz pirmajai klasei ir vēl kāds gadiņš, ko gaidīt, zinu, ka laiks tomēr dodas uz priekšu nepielūdzami, un zināšanas ir jāliek iekšā, kamēr bērns ir kā sūklis, kas labprātīgi un pat ar prieku visu uzņem.

Diemžēl, dzīvē nācies redzēt, ka bērni, kas ir visai gudri, atjautīgi, informācijas ziņā uzņēmīgi un atvērti pirmsskolas vecumā, kaut kādā mirklī pazaudē interesi par mācīšanās prieku. Un kas to lai zin, vai iemesls ir darbošanās pārtraukšana mājās, jo vecāki nereti paļaujas tikai uz bērnudārza audzinātājām un uzskata, ka viss bērnam tālāk ir jāiemāca tieši viņām. Vai arī iemesls ir tas, ka bērns, kurš vienmēr it kā bijis, savā ziņā, līderis, attiecībā uz zināšanām, pēkšņi grupā sastop daudz bērnu, kuru zināšanu līmenis, runas prasme ir vājāks, un attiecīgi, arī viņa izaugsme tiek bremzēta. Iemesli, manuprāt, mācīšanās motivācijas trūkumam, var būt dažādi. Jā, motivācijas trūkumu var sekmēt arī pirmsskolas pedagogs, ja viņš, teiksim, netiek galā ar bērniem, nav atradis īsto pieeju, kā tad visiem kaut ko iemācīt (rotaļu veidā, vai ar kādu nodarbību, vai kā radoši).

Tieši tāpēc uztraucos arī par Artusu, jo arī viņam līdz pat piecu gadu vecumam, bija liela interese lasīt pa zilbēm, pildīt uzdevumus dažādās feinās darba burtnīcās, kas apvienotas ne vien ar zināšanu, bet arī ar izklaides funkciju (krāsojam, minam utt.), pašlaik šī interese sāk apsīkt, un mazliet bail paliek, vai tas tā nebūs ilgstoši.

Kā jums šķiet, cik labi/slikti bērni pirmsskolas vecumā tiek sagatavoti skolai?

Vai prasības pret bērniem ir pietiekošas?

Kādreiz, šķiet mūsu bērnībā, viss notika koncentrētāk, stingrāk, teiksim - tādā un tādā vecumā jāprot, jāzin jau tas un tas. Jālasa jau ar ātrumu tādu un tādu.

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ieva 24. marts 2015 15:58

Sākumskolu skolotāji bieži vien atzīst, ka svarīgāka par bērna intelektuālo gatavību un bagāžu ir viņa spēja parūpēties par sevi, svarīgākas ir bērna sociālās prasmes un iemaņas - vai prot pats saģērbties, sakārtot darba vietu, dzirdēt, redzēt, koncentrēt uzmanību, socializēties ar vienaudžiem.
Uz skolu šobrīd nāk pirmklasnieki ar dažādām lasīšanas un rēķināšanas prasmēm un tas noteikti nav pareizi; skolotājam ir diezgan grūti panākt visu skolēnu puslīdz vienādu līmeni. Es pieļauju, ka sagatavošana skolai bērnudārzā ir atkarīga gan no audzinātājām, gan no bērnudārza, tā vadības.
Mani lielie bērni skolai bija gatavi; b/d bija iemācījušies rakstīt drukātos burtus, ciparus, kaut ko arī rēķināja un rakstīja. Mārtiņš lasīja, rakstīja jau no 5 gadiem; Jānis knapi pirms 7 gadiem. Šobrīd lielu atšķirību viņu sekmēs neredzu. Arī mana 5gadniece Anna jau lasa un raksta; prasa man mācīt rakstītos burtus; jā, es parādu, bet nu neiespringstu. Viņa pati izrāda iniciatīvu, tad arī nodarbojamies. Mazā 4gadniece kūtrāka, lai gan arī viņai uznāk brīži, kad dikti vajag mācīties skolā:)
Es domāju, ka nav ko sasteigt, jo vēlāk bērnam mācību stundās jāgarlaikojas, tad arī zūd viņam tas prieks uzzināt ko jaunu, jo visu taču jau zina. Man šobrīd ir grūti Mārtiņu motivēt mācīties cītīgāk, lasīt par doto vielu vairāk, izzināt ko vairāk; viņš tāpat visu zina, klasē ir viens no labākajiem, bieži vislabākais (pēc sekmju reitinga), kādēļ gan vēl vajadzētu kaut ko darīt? Reāli puisis izbrauc uz tām lietām, kuras ir sagrābies tajā līdz skolas un sākumskolas posmā. Šobrīd pārtiek no tā, ko klasē ir dzirdējis un atcerējies. Es jau stāstu, ka laikus ir jāievāc info, lai varētu arī 7.klasē spīdēt bez piepūlēšanās, nu redzēs, redzēs...
Prasības - ļoti stiepts jēdziens... Vieniem vecākiem šķiet, ka skolā prasa ļoti maz, notiek muļļāšanās, citi tai pat laikā nesaprot, vai tiešām 1.klasē tik daudz ir jāmācās? (tas notiek vienas klases skolēnu grupā)