Vai jūs lūdzat apkārtējo palīdzību bērnu pieskatīšanā?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Kad esi mamma vienam bērnam, palūgt kādam no draugu, radu, paziņu loka šad un tad mazo pieskatīt, šķiet - nav nekas īpašs. Bet, ja esi jau, piemēram, 3 bērnu mamma, viss kļūst sarežģītāk. Manus abus ziķerus pa šiem gandrīz 5 gadiem maz ir kāds cits pieskatījis. Varu uzskaitīt teju visas tās nedaudzās reizes, kad vajadzība spiedusi, un dažkārt ir bijis patiešām neērti jautāt pēc palīdzības, jo šķits - ko tad tagad padomās, ka netieku pati galā? Saražoju divus un tagad nezinu, kur likt, kad jādodas kaut kur, kur bērnus nevar ņemt līdzi, piemēram, ja kāds no bērniem ir slims vai ir kādi citi iemesli?

Mani pašu apgrūtina vien fakts, ka no savas ģimenes esmu samērā tālu, bet zinu, ka viņi vajadzības gadījumā man neatteiktu, arī, ja lūgtu pieskatīt 5 bērnus.

Ļoti labi parāda apkārtējo attieksmi arī kādas citas māmiņas pieredze. Jā, tiesa, viņai ir jau vairāk kā 5 bērniņi (un ne jau vienmēr tiek lūgts pieskatīt viņus visus reizē!), bet, kad bijusi gaidībās ar ceturto mazuli jau saskārusies ar negatīvismu, kad lūgta palīdzība bērnu pieskatīšanā. Īsumā, tā teikt - "Ar galvu jādomā, neviens nelika palikt stāvoklī!".

Vai jūs lūdzat apkārtējo palīdzību bērnu pieskatīšanā?

Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
EdīteKrastiņa 10. maijs 2014 20:35

Ar šo "smagi" saskāros, kad ar apm gadu vecu bērnu uz rokām un nepilnus 8 gadus vecu pie rokas aizgāju no vīra - iesniedzu šķiršanos, iestājos bezdarbniekos, nokārtoju sociālo pabalstu... Netipiski ātri dabūju pirmos kursus un stipendiju, kas man manā situācijā bija ārkārtīgi svarīgi. Un saņēmu atteikumu par bērna pieskatīšanu no cilvēka, no kura to vismazāk gaidīju. Pamatojums bija vairāk nekā smieklīgs - nevajadzēja iet prom... Jāpiebilst, ka ne jau aiz labas dzīves aizgāju... Toreiz izlīdzējos vai nu abus atstājot tās trīs stundas mājās, vai ņemot līdzi, lai sēd pie skolas... Pasniedzēja bija tiešām ok!
Tagad es gaidu princesīti. Viena. Esmu ieminējusies māsai par manu puišu pieskatīšanu, kādas pirmās dienas, nedēļu... Bet sajūsmu nedzirdēju... Aizvest pie radiem pašai nereāli, jo tas ir pārāk tālu brīdī, kad sākas radības... Bet dzīvē viss sakārtojas. Esmu satikusi burvīgu vecmāti - Aiju Mikovu un viss ir tapis skaidrs - kas, kā, kāpēc...

Irbe 7. maijs 2014 23:51

Man ir 3 bērni. Aukles mums nekad nav bijušas. Pieskata vīramāte ļoti ārkārtējos jautājumos. Bet pamatā visu pati. Uzskatu, ka tie ir mani bērni un mana atbildība. Sanāk no daudz kā atteikties, kamēr maziņi, bet visa dzīve vēl priekšā, paspēšu gan izballēties, gan atpūsties. Bet man lielie jau lieli un var par sevi parūpēties kādu brīdi (13 un 7). Mazais (2-gadi) prasa daudz uzmanības.

Aniad 6. maijs 2014 21:41

Paziņām neesmu nekad lūgusi palīdzību lai pieskata mazos.Kautrējos.
Toties mums ar vīru ir lieliskas ģimenes , kas vienmēr ir gatavas palīdzēt grūtos brīžos. Ja nav neviena no radiniekiem, kam palūgt pieskatīt mazo vai mazos tad ņemu visus līdz . Ja godīgi tad man laikam nav bijusi tāda situācija ,kad nav kam atstāt mazos, ja ļoti vajag .

INGA_DZĒRVE 6. maijs 2014 18:19 Agnese

Man pat tas liekas, nevis normāli, bet forši, ka viens otram palīdz, un tiešām - tā veidojas arī bērnu draudzība arī ar citiem :)

Agnese 6. maijs 2014 12:50

Dzīvojam taču sabiedrībā un ir tikai normāli, ka viens otram izpalīdzam. Un pilnīgi vienalga vai tā ir padzīvošanās kopā ar draudzeņu bērniem, kaimiņa suņu/kažu/zivtiņu utt.. barošana ceļojumu laikā, puķu apliešana vai daudz citu lietu un darīšanu, kas nu konkrētā brīdī nepieciešamas. Man šķiet tikai pašsaprotami palīdzēt draugiem un saņemt palīdzību arī no viņiem, ja auklei citas darīšanas iekritušas. Ir lieliska sajūta, ka ir superīgi draugi un vari vienmēr būt drošs, ja sauksim viens otru palīgā, tūlīt risinājums tiks atrasts.(Y)(F)(F) Un arī es uzskatu, ka bērni ir tikai ieguvēji, jo redz, cik draudzība ir forša lieta.(party)(party)

MieraVējos! 6. maijs 2014 10:24

Kad biju stāvoklī regulāri lūdzu māsas vai brāļasievas palīdzību,jo man nebija ērti ņemt abus lielākos līdzi pie ārstiem :) Pēdējo reizi palīdzību lūdzu ...sen !Esmu pati iemanījusies ar visiem 3 tikt ar visu galā,tagad pat zobārsta ameklējums Markusam tiek pavadīts visiem kopā-Markuss pie ārsts,es ar mazākajiem turpat gaitenī (F)

Ieva 6. maijs 2014 10:23

Tagad es nekautrējos lūgt palīdzību, lai gan bija periods, kad to nedarīju. Likās - pati dzemdēju, pati tikšu galā, īpaši ņemot vērā negatīvo attieksmi (sākumā). Tomēr es sapratu, ka daru pāri ne tikai sev, bet arī bērniem. Viņiem taču tik ļoti patīk padzīvoties kopā ar citu pieskatītāju - vai tā būtu omīte, vectētiņš, krustvecāki, lielākie brāļi vai māsa, arī savu reizi auklīte. Visi šie citi pieskatītāji dod savu artavu mūsu bērnu audzināšanā, viņi redz, ka mēdz būt dažādi uzskati, viņi jūt arī citu attieksmi; man pārliecība ir par to, ka bērni tikai gūst labumu no savām auklēm, protams, ja mēs vecāki esam pārliecināti par šo pieskatītāju atbilstībai dotajam uzdevumam.
Arī mani vecāki dzīvo tālu prom - Rēzeknē, tomēr pateicoties mana tēta uzņēmībai un atbalstam, abi ar vīru esam gan devušies kādā viena vakara izklaidē, gan arī baudījuši atpūtu vairāku dienu garumā. Man to vajag un mani pieskatītāji neatsaka, ja vien viņu labvēlība netiek izmantota par daudz;)