Vecākie bērni trīs-četru bērnu ģimenē - līderi?

INGA_DZĒRVE
INGA_DZĒRVE

Jau no pasakām bērnībās tikām dzirdējuši, ka vecākais tēva dēls tiek saukts par gudrāko un jaunākais - par muļķīti, kurš, nez kāpēc, ierastā gadījumā tomēr no visiem 3 brāļiem bija pats gudrākais un drosmīgākais.

Bērniem, protams, katram ir gan iedzimtās īpašības, gan laika gaitā iegūtās īpašības, ko veicina dažādi faktori. Saprotams, ka viens no faktoriem ir arī tas, vai bērniņš aug viens, vai viņš aug kopā ar vairākiem brāļiem un māsām.

Interesanti, ka lai gan vecākais bērns ģimenē ir parasti kādu brīdi bijis tiešām kā vienīgais bērns, viņam rezultātā ir lielākas izredzes kļūt par līderi. Ja tagad paskatos uz savu paziņu, radu, draugu ģimenēm, kurās viņi kā nu jau pieaugušie, reiz auguši kā bērni-daudzbērnu ģimenes locekļi, patiešām, liela daļa vecāko bērnu aiziet uz "augstākiem mērķiem", bet varbūt tāda sakritība izveidojas tāpēc, ka vecākie bērni, bieži vien ātrāk kļūst pieaugušāki, mēs-vecāki, reizēm no viņiem prasām vairāk, ļaujot viņiem uzņemties jau lielāku atbildību.

Bet kādi ir jūsu vecākie, vidējie un jaunākie bērni?

Protams, lai arī kādas profesijas pārstāvji nākotnē būs mūsu bērni, mēs varam darīt viņu labā jau tagad vismaz 2 lietas: mēs varam viņus nesalīdzināt savā starpā (lai arī reizēm tas ir grūti), un mēs varam (un tas jādara obligāti) veltīt katram no viņiem laiku arī atsevišķi!

Topošā māmiņa Inga

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Agnese.A 1. aprīlis 2014 09:17 Aņuks

Tieši tā - būt novērtētais, jo Vecākās statuss pats par sevi runā, bet vidējai par savējo jāpacīnās :)

Aņuks 30. marts 2014 11:32

Es atkal esmu novērojusi, ka jaunākie ir tie kas virzās uz augstākiem mērķiem. Kā ir ar mūsu bērniem vēl grūti spriest. Jaunākai atvasītei ir vien pieci mēneši. Taču ja salīdzina vecāko ar vidējo meitu, tad gan varu teikt ka lielāka nepieciešamība būt novērtētai, sasniegt kaut ko labāku ir tieši vidējai meitai.

svīre 27. marts 2014 15:46

Mūsu ģimenē izteikts līderis ir vecākā meita, viņa gan nepalaidīs vējā iespēju kādu pakomandēt un noorganizēt kaut ko. Brālis gan spurojas pretī , bet mazai knīpai tas viss ir kā pīlei ūdens. Reizēm smieklīgi, reizēm pat līdz strīdiem nonāk ka viņu neklausa.

Agnese.A 27. marts 2014 08:50

Mums visi četri ir Personības jau no mazām dienām. Varbūt savu lomu spēlē tas, ka vecumu starpība vecākajam ar 2 vidējām ir 4 un 5 gadi, bet vidējām ar jaunāko atkal 6 un 7 gadi. Brīžam ir pat smieklīgi no malas paklausīties, kā vidējā sarunājas ar vecāko brāli un pēc tam, gandrīz par tādu pašu tēmu tieši to pašu attieksmi dabū atpakaļ no jaunākā.:D

čabule 25. marts 2014 23:58

Atkal no savas pieredzes:
Brālis par mani 2 gadus vecāks, māsa- divus gadus jaunāka...
Varu teikt to, ka brālis tiešām gājis uz "augstākiem mērķiem" tīri profesionālā ziņā, bet par līderi drīzāk būtu uzskatāma jaunākā māsa- pilnīgs boss.. Arī tagad, kad visi 3 esam pieauguši, viņa ir tā, kas ir līdere- visu sarunā, visu saorganizē un pamēģini tik neklausīt...
Es vienmēr esmu bijusi kaut kur pa vidu- vidējam bērnam, pēc manām domām, daudzbērnu ģimenēs ir visgrūtāk, jo Tu neesi ne vecākais, ne jaunākais.. kaut kur pa vidu mētājies.. un tā visu dzīvi- vismaz man..