Bērnam dīvaini veidojumi uz ādas. Kam jāpievērš uzmanība un kad jādodas pie ārsta?

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

Arī maziem bērniem uz ādas metas gan kārpas, gan nepatīkamie veidojumi – moluski, gan arī aizdomīgas dzimumzīmes. Kas par šiem veidojumiem jāzina vecākiem, stāsta Rīgas veselības centra filiāles “Imanta” dermatoloģe Vanda Bondare-Ansberga.

Kārpas

Kārpas izraisa cilvēka papilomas vīruss. Kārpas īpaši bieži novēro bērniem, bet tās var parādīties jebkurā vecumā. Bērniem kārpas biežāk sastop uz pirkstiem, plaukstām un pēdām, bet tās var parādīties jebkur uz ādas. Inficēšanās ar tām parasti notiek tiešu kontaktu ceļā, piemēram, bērns iedod roku cilvēkam, kurš ir šī vīrusa nēsātājs. Risks palielinās, ja bērna ādā ir kāds bojājums – brūces, skrambas, nobrāzumi ir kā atvērti vārti, lai vīruss iekļūtu organismā. Bieži kārpas nagu rajonā ir bērniem, kuri grauž nagus vai tos knibina.

Izšķir dažādu kārpu veidus.
Parastās kārpas
Visbiežāk tās metas uz roku pirkstiem, plaukstām. Kārpas ir ādas krāsā, piepaceltas, blīvākas par apkārtējo ādu. Dažkārt kārpas veido atsevišķas daiviņas, kas vizuāli atgādina ziedkāpostu.

Plakanās kārpas
Tām ir plakana virsma un tās bieži metas grupās, visbiežāk vietās, kur āda iepriekš tikusi saskrāpēta.

Plantārās kārpās
Šīs ir kārpas uz pēdām. Visticamāk inficēšanās ar tām notiek kontakta ceļā ar inficētu, atlobījušos ādu dušas telpās, vannas istabās vai pie peldbaseina. Šīs kārpas nav piepaceltas, bet aug dziļumā, šādi radot sāpes staigājot.

Vai kārpas ārstēt?
Vairumam bērnu kārpas izzūd pašas no sevis. Visbiežāk tas notiek periodā no dažiem mēnešiem līdz diviem gadiem. Taču, ja kārpas ir plaši izplatītas un ilgstoši neizzūd, tās var norādīt uz imūndeficītu.
Spontānu kārpu izzušanu var gaidīt, ja tās ir nelielas, nerada diskomfortu un netraucē ikdienā. Kārpas var likvidēt, izmantojot lokālus preparātus, kas satur urea, salicilskābi un/vai pienskābi. Pirms lokālo līdzekļu uzlikšanas, sabiezēto ādas slānīti, īpaši uz pēdām, ja tāds ir, jāsamazina mehāniski. Populārs veids kārpu noņemšanai ir izmantojot saldēšanu jeb krioterapiju. Vienlaikus jāatceras, ka būtu jāizvairās no sāpīgām kārpu iznīcināšanas metodēm.
Kad kārpas likvidētas, turpmāk, labi ievērot profilaksi – neizmantot kopīgus dvieļus, regulāri mazgāt rokas, ejot uz baseinu, lietot savas gumijas čībiņas.

Gaiši, piepacelti ādas veidojumi – moluski
Arī molusku izraisītājs ir vīruss, ar kuru visbiežāk inficējas tiešā kontaktā vai ar sadzīves priekšmetiem. Moluski var parādīties jebkurā vecumā, bet īpaši jūtīgi ir mazi bērni. Ne velti šo saslimšanu uzliesmojumus konstatē bērnudārzos, skolās, dažādos bērnu kolektīvos.
Moluski izskatās kā gludi, perlamutra krāsas mezgliņi ar nabveida ieliekumu centrā. Tie var būt kā atsevišķi mezgliņi vai grupēti, visbiežāk to diametrs ir 1-3 mm. Tie var parādīties uz sejas, kakla, padusēs, uz krūtīm, locītavām, kā arī uz visa ķermeņa. Moluski nav sastopami uz plaukstām un pēdām. Elementi mēdz izplatīties pa skrāpējuma līnijām.

Arī šai saslimšanai raksturīgi, ka tā mēdz pāriet pati no sevis, tomēr labi atrādīties ārstam: ja bērna imunitāte būs pazemināta, moluski var izsēties pa visu ķermeni.

Ārstēšana atkarīga no mezgliņu lokalizācijas un daudzuma. Mezgliņus ārsts var izspiest ar kireti (mezgliņos koncentrējas šķidrums, kas satur slimības ierosinātāju) un tad apstrādāt ar joda tinktūru. Tāpat mezgliņus var likvidēt ar šķidro slāpekli un citiem lokālajiem līdzekļiem. Savukārt vēlāk, lai samazinātu risku inficēties atkārtoti, svarīga ar higiēna: būtiski ir katram lietot savus vannas un tualetes piederumus.

Dzimumzīmes
Dzimumzīmes uz bērna ādas parasti nav iemesls uztraukumam. Dažkārt vecāki satraucas, redzot, ka bērniņam veidojas arvien jaunas dzimumzīmes. Taču tas ir normāli – bērnībā un jaunībā dzimumzīmes veidojas gan jaunas, gan arī esošās kopā ar bērnu aug lielākas. Tomēr tas nenozīmē, ka arī bērna dzimumzīmes nevajadzētu uzmanīt. Ikdienā jāpievērš uzmanība dzimumzīmju formai un krāsai – ar dermatologu nepieciešams konsultēties, ja dzimumzīme strauji aug vai strauji mainās, vai ja kāda dzimumzīme izskatās citādāk nekā pārējās. Dermatologi to sauc par “neglīto pīlēnu”. Tāpat bez ievērības nevajadzētu atstāt bērna izjūtas, ja dzimumzīmīte sāk niezēt, kņudēt, sāpēt vai asiņot. Arī šajā gadījumā būs nepieciešama ārsta konsultācija.
Dzimumzīmju uzraudzīšana un pārbaude jau no bērnības ieaudzinās bērnam paradumu sekot līdzi savām dzimumzīmēm visas dzīves garumā.


Ikdienā noderēs daži piesardzības pasākumi:

  • Dzimumzīmes nevajag lieki kairināt – mēģināt noplēst, kasīt. Ja dzimumzīmīti klāj matiņi, tos nevajag mēģināt izraut – arī tas var radīt tikai lieku kairinājumu.
  • Ja ikdienā ir kāda vieta, kur dzimumzīmīte tiek regulāri uzberzta, piemēram, krekla lencīte noberž dzimumzīmīti uz pleca, nepieciešams konsultēties ar ārstu. Iespējams, ārsts ieteiks dzimumzīmi izņemt.
  • Arī dzimumzīmīšu dēļ nevajadzētu bērniem lieki atrasties saulē pirms uz ādas nav uzklāts saules aizsargkrēms.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies