Jādzemdē līdz 35 — mīts vai fakts?

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

„Bioloģiskais pulkstenis tikšķ”, „jādzemdē, kamēr jauna” — šādus un tamlīdzīgus izteicienus regulāri dzird sievietes, kad interesējas par ģimenes plānošanu. Vai tam ir kāds pamats, vai arī tas ir kārtējais mīts? Par to Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.


„Tas nav mīts. Ir zinātniski pierādīts, kas sievietei vislabvēlīgākais laiks bērna plānošanai ir līdz 35 gadu vecumam,” informē Dr. Dinsberga. „Tas ir vienkārši izskaidrojams ar cilvēka organisma novecošanu. Noveco katra mūsu šūna, tostarp dzimumšūnas. Vienkārši sakot, mūsu šūnas vairs nav tik kvalitatīvas, lai auglis spētu augt un attīstīties. Pētījumi rāda, ka sievietes auglība sāk samazināties jau ap 29 gadu vecumu, savukārt, pārkāpjot 35 gadu slieksni, tā strauji krītas. Tas gan nenozīmē, ka pēc 35 gadu vecuma vairs nav iespējams palikt stāvoklī, taču, ja pāris zina, ka vēlas bērnu, ieteicams to plānot laikus, lai pēc tam nebūtu jāsaskaras ar nespēju pie tā tikt,” aicina ārste.

Ārste informē, ka svarīgs ģimenes plānošanas faktors ir ne tikai dabiska auglības samazināšanās līdz ar vecumu, bet arī citas veselības problēmas, kas var traucēt ieņemt, iznēsāt vai dzemdēt bērnu. Tās var būt gan ginekoloģiskas problēmas, piemēram, dzemdes miomas, gan citas veselības problēmas: sirds un asinsvadu vai endokrīnās slimības, kā arī mugurkaula traumas un slimības.

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, domājot par ģimenes plānošanu, ir sievietes olnīcu rezerves. „Olnīcu rezerves nav neizsmeļamas. Gadiem ejot, tās būtiski samazinās, piemēram, 30 gadu vecumā tie ir 12 %, savukārt 40 gadu vecumā — vien 3 %,” atzīst Dr. Dinsberga, papildinot, ka līdz ar mātes vecumu pieaug arī iespēja attīstīties augļa ģenētiskajiem defektiem, piemēram, Dauna sindromam. Piemēram, 20 gadus vecas grūtnieces bērnam Dauna sindroma risks ir 1 uz 1300 bērniem, savukārt 35 gadu vecumā tas ir jau 1 uz 365.

Taujāta, vai ir novērojama korelācija starp vīrieša vecumu un auglību, ārste atzīst, ka vienotas ainas nav: ir jauni puiši ar ļoti sliktu spermu un ir padzīvojuši kungi ar izcilu spermas kvalitāti. „Vīrietim ir jārūpējas par savu veselību, emocionālo stāvokli un jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem, lai uzturētu normai atbilstīgu spermas kvalitāti,” saka ārste.

„Mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi atlikt bērna plānošanu uz vēlāku laiku, par prioritāti izvirzot karjeru un savu personisko izaugsmi. Neapšaubāmi, tas ir ļoti labi, ka bērns piedzimst laimīgā un finansiāli nodrošinātā ģimenē, taču, ņemot vērā to, ka neviens no mums nekļūst jaunāks, būtu svarīgi izrunāt ģimenes plānošanas jautājumus ar savu ārstu, lai kopā izveidotu rīcības plānu,” aicina ginekoloģe.


Papildu informācija par kampaņu atrodama mājaslapā: www.taurenaefekts.lv

Foto: Shutterstock.com

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies