Praktiski padomi, ko iekļaut katra ēdienkartē, lai gudri pārziemotu!

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

Jau atkal piedzīvojam gadalaiku brīnumainās pārvērtības – rudeni, kas vērojams ne tikai dabā, bet arī cilvēku vēlmē ieritināties siltā šallē, malkojot siltu tēju vai kafiju ar kādu našķi. Tik tālu izklausās labi, līdz brīdim, kad sevi sāk pieteikt pilošs deguns, sāpošs kakls, klepus vai vēl ļaunāk – drudzis! Lai rudenī sasildīšanās ar ēdienu būtu draudzīga gan kuņģim, gan imunitātei, Rimi Gardēde un uztura speciāliste Inga Pūce sniedz dažus praktiskus padomus, ko iekļaut katra ēdienkartē.

Kāpēc tieši rudenī tas paliek aktuāli? Pirmkārt, to nosaka vietas ģeogrāfija ar šai klimatiskajai zonai raksturīgo floru un faunu. Faktiski cilvēks mijiedarbojas ar dabu, transformējot pārtiku ķermeņa audos un trūdvielās. Šo procesu sauc par vielu apmaiņu vai gremošanu, kas atšķiras dažādos gadalaikos.

Vasaras beigās vidē ir uzkrājusies saules enerģija, kas, iestājoties rudenim, sāk “kausēt” toksīnus elpošanas sistēmā un tā sāk “tecēt”. Īpaši tas ir izteikts maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Tomēr pamazām rudenī – septembrī, oktobrī un novembrī – vidē sāk dominēt gaisa elements, ko izjūtam ar vēja pastiprināšanos un temperatūras pazemināšanos. Tas viss var izsaukt kaulu sistēmas saslimšanas un gremošanas pavājināšanos. Līdzīgi kā stiprs vējš apdzēš degošu ugunskuru.

Viss iepriekšminētais liek cilvēkam dabiski sevi sildīt, pirmkārt, ar siltu ēdienu, otrkārt, mudina izvēlēties saldu (te pieder arī tauki), sāļu, skābu un asāku pārtiku, kas ir dabiski un veselīgi, ja vien turpinām saglabāt pietiekamu fizisko aktivitāti, līdzīgi kā vasaras periodā. Citādi liekie kilogrami, gremošanas traucējumi un saaukstēšanās slimības, sagaidot pavasari, ir garantēti! Te palīgā varētu nākt gremošanu un imunitāti veicinoši ieradumi.

Tāpēc daži praktiski ieteikumi, kas varētu palīdzētu “pārziemot”:
1) Ieteicams ieturēt regulāras maltītes dienas laikā ar 3–4–5 stundu starplaiku, kas ķermenim neļauj atdzist.
2) Pēc maltītes vēlams vismaz vienu stundu neko neēst, lai gremošanas process netiktu traucēts. Vienīgais, kas ir pieļaujams, – silts dzēriens maziem malciņiem.
3) Vislabāk būtu izvēlēties galvenokārt siltus un termiski apstrādātus produktus.
4) Vairāk sasildīs sildošās garšvielas un produktus ar sāļu, skābu un asu garšu, kas paceļ gremošanas potenciālu, piemēram, čili, dažādi pipari, lauru lapas, mārrutki, sinepes, svaigi ķiploki un sīpoli, marinēti un sālīti gurķi, skābēti kāposti, ingvera un citrona tēja, sālītas sēnes, kanēlis, krustnagliņas, kas mūsu senčiem bija dabiska izvēle rudens un ziemas periodā.
5) Saldā garša, kas piemīt visiem graudaugiem, stiprina imunitāti un kalpo arī kā prāta nomierinātājs un baudas sniedzējs, jo ir dzesējoša. Tomēr iesaka šo produktu daudzumu ierobežot uzturā, citādi tas var novest pie svara pieauguma un dažādiem gremošanas traucējumiem, tostarp aizcietējumiem.
6) No dārzeņiem vajadzētu galvenokārt izmantot saknes, ko pagatavojam termiski vai, ja ēdam svaigā veidā, noteikti ar asām garšvielām, piemēram, rīvēti burkāni ar ķiploku un marinētu gurķi. Gurķus un tomātus, kas Latvijā ir ļoti populāri, vēlā rudenī un ziemā labāk ēst sālītā un konservētā veidā.
7) Uzkodās vislabāk izmantot:
a) riekstus, bet ieteicams vai nu tos apgrauzdēt bez taukiem un ar šķipsniņu sāls, vai izmērcēt astoņas stundas pirms to lietošanas,
b) žāvētus augļus, ko pirms lietošanas labāk izmērcēt,
c) grauzdētas maizītes ar nedaudz medus,
d) cietos sierus vai grauzdētu siermaizīti ar melnajiem pipariem,
e) ceptu banānu vai ābolu ar kanēli un kardamonu.
8) Svaigu burkānu un puķkāpostu graušana rudens un ziemas periodā nav ieteicama.
9) No saldējuma ziemas periodā vajadzētu atteikties, ja nu vienīgi nelielās devās, piemēram, kopā ar karstu un rūgtu kafiju, vismaz vienu stundu pēc pamata maltītes, bet nav ieteicams to izvēlēties kā desertu.]

FOTO: Shutterstock.com

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies