Svarīgi par lomu spēlēm bērna attīstībā

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

Spēles un spēlītes

Jau pavisam mazam esot, vecāki bērnam parāda, ka mīļais zaķītis vai lācītis ir personība - viņš ir personificēts tēls, kurš mazo samīļo bēdīgā brīdī, iet kopā gultiņā un sargā miedziņu, kopā ar mazuli klausās mammas vai tēta lasīto pasaku.

Sasniedzot aptuveni pusotra gada vecumu, bērns uz pasauli sāk raudzīties plašāk. Viņu sāk interesēt dzīvnieku pasaule, auto, sadzīves priekšmeti un viss, ko ar tiem var darīt. Tāpat viņš vēro savus vecākus un neapzināti apjauš, ka mammai un tētim ik dienu ir vairākas lomas - mājās viņi ir mīļi vecāki, veikalā nopietni pircēji, pie auto stūres - šoferi, bet citā reizē vecāki kļūst par pacientiem. Iespējams, kādu laika posmu bērns vēlēsies identificēties ar kādu no grāmatas vai multfilmas varoņiem, un tas viss ir pilnīgi normāli un pieder pie konkrēta vecumposma īpatnībām.

Līdz ar to lomu spēles viņa dzīvē kļūst daudzveidīgākas, interesantākas un aizraujošākas. Dažādu situāciju izspēlēšana, nav tikai pasaules attēlošana, bet arī veids, kā mazais var pilnveidot savas komunikācijas un sociālās prasmes. Ir bērni, kuriem fantāzija ir daudz dzīvāk izteikta nekā citiem, viņi savā iedomu pasaulē uzbur stāstus un paralēlās dzīves, izdomā iedomu draugus.

Vecākiem būt vērīgiem un gudriem

Laikā, kad bērni ļoti aktīvi spēlē lomu spēles, vai nu paši iejūtoties tēlā, vai arī personificējot savas mīļmantiņas, vecāki var būt ļoti gudri un šo interesi izmantot savā labā. Piemēram, ja ir sajūta, ka bērns no bērnudārza nāk mājās satraukts, var piedāvāt mazajam iejusties audzinātājas jomā, savukārt vecāks ir bērns. Šādas lomu maiņas bērna ļoti patīk un nereti atklāj lietas, ko citādi nemācētu pastāstīt. Ir reizes, kad labi noder tieša lomu maiņa - mamma vai tētis iejūtas sava dēla vai meitas lomā, savukārt mazais kļūst par mammu vai tēti. Un šādā situācijā vecāki dažkārt var pamanīt arī savas kļūdas, ko bērns lieliski atspoguļo.

Līdzīgi var izmantot bērna mantiņas. Piemēram, visi suņi kļūst par ģimeni, kuri risina kādu situāciju. Visticamāk, suņu ģimene kļūs par bērna ģimeni - suņu mammai pēkšņi piemīt īstās mammas īpašības, suņu tētim - īstā tēta, bet mazajam suņukam bērna īpašības. Caur suņu ģimenes dzīvi vecāki labāk var iepazīt savu bērnu, izprast viņa domas, kā arī parādīt vēlamos un nevēlamos uzvedības modeļus saudzīgā un neaudzinošā veidā.

Ceļojuma izspēlēšana var būt iespēja, kā vēlreiz izdzīvot pieredzēto vai piedzīvotās situācijas un pārrunāt tās. Iejušanās lomās ir arī lielisks empātijas treniņš. Piemēram, kad bērns tēlo ārstu, tā ir ne tikai jautra kopīga rotaļa, bet arī emociju iepazīšana, kas saistītas ar cita cilvēka sajūtu izprašanu un, piemēram, līdzjūtības paušanu.

Dzimuma apzināšanās

Pamazām pienāk vecums, kad bērni savās rotaļās ataino ne tikai ikdienā redzēto, bet arī cenšas ar rotaļu palīdzību identificēt sevi ar dzimumu, pie kura viņi pieder, izvēloties būt tipiski sievišķīgi, vai tipiski vīrišķīgi. Apmēram divu, trīs gadu vecumā bērni sāk saprast, ka ir divi dzimumi, viņi sāk sevi pieskaitīt pie konkrētā dzimuma. Meitenes labprāt velk mammu kurpes, ģērbjas kā princeses, bet puiši spēlē spēles, kurās viņi ir kovboji, pirāti vai autobraucēji. Pēkšņi bērnudārzā bērni sāk spēlēt ģimenes, sola viens otru precēt, sabučojas. Galu galā - to taču viņi noskatījušies no savām mammām un tētiem!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies