Svarīgākais par valsts atbalstu ģimenēm 2017. gadā

Godaģimene.lv
Godaģimene.lv

No 2017. gada 1. janvāra stājušās spēkā vairākas likuma normas, kas skar ģimenes ar bērniem. Jaunās normas ietekmē ģimenes valsts pabalstu, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, alimentu apmēru. Skaidrojam, vai ir spēkā norma, ka vīrs var ņemt apgādībā sievu grūtnieci. Konsultē Valsts ieņēmumu dienesta Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes speciāliste Evita Teice-Mamaja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses sekretāre Iveta Daine.


Izmaiņas pabalstos un to saņemšanas kārtībā 2017. gadā

Palielinājies ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem. Ģimenes valsts pabalsta apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem no 2017. gada ir noteikts 50,07 eiro mēnesī (līdz šim 34,14 eiro), kā to paredz pieņemtās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka tajos gadījumos, kad pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem jau bijis piešķirts un tā izmaksa turpinās pēc 2017. gada 1. janvāra, pirmos trīs mēnešus tiks izmaksāta līdzšinējā summa – 34,14 eiro.
Atgādinām, ka ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu 22,76 eiro – divas reizes lielāks nekā par pirmo bērnu (11,38 eiro x 2), par trešo bērnu 34,14 eiro – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu (11,38 eiro x 3).

Līdz aprīlim VSAA pārrēķinās pabalstu un aprīlī izmaksās gan starpību, kas izveidojusies par janvāri, februāri un martu, gan aprīļa pabalstu jaunajā apmērā. No maija pabalstu noteiktajā apmērā 50,07 eiro mēnesī VSAA izmaksās regulāri. Ja ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem piešķirts pēc 2017. gada janvāra, pabalstu uzreiz izmaksā jaunajā apmērā – 50,07 eiro.

Paplašināts personu loks, kas var pretendēt uz vecāku pabalstu. No 2017. gada 1. janvāra tiesības uz vecāku pabalstu ir arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ir bijušas uz grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma iestāšanās brīdi, bet beigušās šā atvaļinājuma laikā.

Samazināts laiks, kad var pieprasīt sociālos pabalstus. Valsts sociālos pabalstus (ģimenes valsts pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu u. c.) varēs pieprasīt sešu mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Iepriekš tie bija 12 mēneši.

Palielinās summa, no kuras veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par vecāku pabalsta saņēmējiem un bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai tiks veiktas no 171 eiro (iepriekš tie bija 142,29 eiro).

Palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem. No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem – apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz sešu gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs būs 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro). VSAA pārskatīs pabalsta apmēru un par periodu no 1. aprīļa to izmaksās ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī (pārejas periods nepieciešams izmaiņu veikšanai VSAA informācijas sistēmās).

Palielināts minimālais uzturlīdzekļu apmērs. Līdz ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu no 370 uz 380 eiro mēnesī palielinās arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam, kas jānodrošina katram savam bērnam neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu. Tā aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu. 25 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (95 eiro mēnesī).


Vai vīrs var paņemt apgādībā sievu grūtnieci?

Esmu dzirdējusi, ka laikā, kamēr esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, vīrs mani var ņemt apgādībā un saņemt nodokļu atvieglojumus. Vai varētu uzzināt, kāda ir kārtība, lai to izdarītu?

Šāda norma vairs nav spēkā kopš 2016. gada 1. janvāra. To paredz likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurā ir noteikts to personu loks, par kuru uzturēšanu fiziskai personai ir piemērojams nodokļa atvieglojums. Attiecībā uz laulātajiem ir noteikts, ka nestrādājošu laulāto var ņemt apgādībā, ja tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti vai tā apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti. Citos gadījumos atvieglojumus par laulāto likums neparedz. Līdz ar to vīrs nevar ņemt apgādībā sievu uz laiku, kamēr viņa ir dekrēta atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā.

Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa.

Tā kā līdz 2016. gada 1. janvārim nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām apgādībā varēja būt nestrādājošs laulātais, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, tad, algas nodokļa grāmatiņā atzīmējot sievu, kas bijusi bērnu kopšanas atvaļinājumā 2014. un 2015. gadā, kā apgādībā esošu personu, vīram, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2014. un 2015. gadu, ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.


Plašāka informācija par atvieglojumiem ir pieejama VID mājaslapā „www.vid.gov.lv” sadaļā „Nodokļi/Noderīgi/Nodokļu atvieglojumi”. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām arī zvanīt uz VID informatīvo tālruni 67120000 vai konsultēties klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā.


Informācija no Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv žurnāla "Mammām un Tētiem"

FOTO: Shutterstock.com

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies