Kas jāzina par dzimumzīmēm un citiem ādas veidojumiem

Autors: Godaģimene.lv, 2020. gada 14. janvāris, 14:48:32
Kas jāzina par dzimumzīmēm un citiem ādas veidojumiem

Pēdējos gados dermatologi daudz runājuši par saules kaitīgo ietekmi uz ādu, kā arī īstenojuši kampaņas, aicinot pārbaudīt dzimumzīmes. Lai arī kampaņās uzrunāti pieaugušie, ārsta kabinetā bieži nonāk arī bērni. 

“Tā ir tiesa, ka ādas vēža forma melanoma tiek diagnosticēta arvien jaunākiem un jaunākiem cilvēkiem. Turklāt jāteic, ka to ietekmējošie faktori līdz galam tomēr nav izzināti. Joprojām dermatologu vidū valda uzskats, ka saules ietekme uz ādu ir viens no galvenajiem faktoriem. Līdzās tam minami arī dažādi iedzimtības faktori un dzīvesveids kopumā. Un reizēm ir tā, ka cilvēks ir pavisam balts un nav piedzīvojis apdedzināšanos saulē, tomēr melanoma tiek konstatēta,” par bīstamo ādas slimību stāsta daktere Pudova.

Ādas vēzis bērnam
“Līdzšinējie dermatologu brīdinājumi ir rezultējušies ar to, ka arvien biežāk un biežāk pie ārsta ierodas vecāki, līdzi ņemot bērnus, tomēr te jāatzīmē, ka bērni kopumā ir zema riska grupa. Ir ļoti, ļoti reti gadījumi, kad bērnam diagnosticē melanomu. Tas, kas, vecākuprāt, bērnam var izskatīties pēc melanomas – tumši, strauji augoši ādas veidojumi, ko tautas valodā sauc par dzimumzīmēm, vai arī veidojumi bez pigmentācijas – parasti ir absolūti labdabīgi,” mierina daktere. Viņa skaidro, ka parasti līdz 21 gada vecumam satraukties nevajadzētu. Ja jaunus veidojumus atrod pēc minētā vecuma, tos parasti pārbauda un iespēju robežās likvidē ar lāzera tehnikas vai operācijas palīdzību.

Kas ir dzimumzīme?
Faktiski visi ādas pigmentācijas veidojumi ir nēvusi. Un tikai iedzimtie nēvusi ir saucami par dzimumzīmēm. Dzimumzīmes bērnam var būt jau piedzimstot vai arī parādīties pirmajā dzīves gadā. Tie veidojumi, kas rodas vēlāk, ir iegūtie nēvusi. Vēl līdz galam nav skaidri visi iemesli, kas ietekmē iegūto nēvusu veidošanos. Taču kā galvenie minami saules ietekme un ģenētiskie faktori. Nēvusus iedala arī sarkanajos un brūnajos. Sarkanajiem nēvusiem pieder arī hemangiomas, tā saucamais stārķa knābiens, eņģeļa skūpsts, arī malformācijas. Sarkanie nēvusi - stārķa knābieni un eņģeļu skūpsti parasti ir labdabīgi veidojumi, savukārt hemangiomas parasti mazinās un pazūd pavisam. Malformācijas ir slikts asinsvadu veidojums, kas laika gaitā var augt. Vecāki dažkārt šiem veidojumiem nepievērš uzmanību, jo tie nav pigmenta veidojumi, taču, ja tie pirmā dzīves gada laikā nepazūd, ir vērts doties pie daktera uz konsultāciju. Tas var būt svarīgi, jo dažkārt veidojumi ir vietās, kas ietekmē izskatu.

Dzimumzīmju arvien vairāk un vairāk
Visizteiktāk parasti dzimumzīmes rodas pubertātes vecumā. Bet var rasties arī 6, 7 gadu vecumā, kad arī ir viens no vecumposmiem, kad bērni strauji aug. Tajā pašā laikā viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kurā vecumā šīm zīmītēm ir normāli parādīties, nav, jo dzimumzīmju daudzumu ietekmē dažādi faktori, piemēram, ģenētika. Ja ģimenē ir nosliece uz iegūtiem nēvusiem, tad tie parādīsies. Īpaši izteikti tas var būt rudmatainiem, vasaras raibumainiem cilvēkiem ar gaišu ādas tipu. Bet tomēr galvenais provocējošais faktors ir saule. Un pastāv uzskats, ka saules ietekme pamazām uzkrājas.

Ādas vēža risks palielinās tiem bērniem, kuru āda regulāri cieš no saules apdegumiem.

Domājot par bērniem, jāatceras, ka 6, 7 gadu vecums ir laiks, gad bērni salīdzinoši daudz uzturas ārā, tādēļ šajā vecumā iegūtie nēvusi var pastiprināti parādīties. Vēl viens no aspektiem – bērns šajā vecumā strauji aug, līdz ar to likumsakarīgi, ka stiepjoties ādai, stiepjas un vizuāli palielinās arī veidojums uz ādas. Un te vienmēr noder padoms – ja ir bažas, droši dodieties pie ārsta pārbaudīties, taču procentuāli iegūtie nēvusi ir labdabīgi, tiem ir zemāks risks pārveidoties. Daudz biežāk melanoma veidojas faktiski jaunā vietā – tur, kur līdz tam nekādas ādas izmaiņas netika novērotas. Reizēm vecāki vaicā, vai bērniem ar ādas problēmām, piemēram, dermatītu, alerģiskām reakcijām ir lielāks risks saslimt ar melanomu, taču šāda saistība nav pierādīta.
Ja bērnam nēvusu ir daudz, tos labāk regulāri novērot, nevis likvidēt, jo mazajam cilvēkam priekšā vēl straujš augšanas process, un rezultātā rētas var pamatīgi izstiepties, radot vizuāli nepievilcīgu skatu.

Varbūt tomēr pārbaudīt?
Lai arī melanomas risks bērniem ir salīdzinoši niecīgs, ja bērnam ir daudz ādas veidojumu, drošāk būs veikt regulārus novērojumus. Un te vecākiem svarīgi saprast būtisku lietu – neatkarīgi no tā, vai bērnam ir daudz vai maz ādas veidojumu, ādas vēža risks palielinās tiem bērniem, kuru āda regulāri cieš no saules apdegumiem, jo potenciālais ādas vēzis būs kaut kāda procesa rezultāts, nevis fakts jau no paša sākuma. Jārēķinās, ka ir faktori, ko mēs varam ietekmēt, piemēram, jau minēto saules ietekmi uz ādu, bet ir faktori, kuru ietekme nav mūsu ziņā, piemēram, ģenētiskas noslieces, sistēmisku slimību esamību, medikamentu lietošana dzīves gaitā.
Nēvusu skaits uz ķermeņa teorētiski var būt rādītājs potenciālam melanomas riskam, bet tikpat labi ādas vēzis var izveidoties gaišādainam cilvēkam, kam praktiski nav nēvusu. Līdz ar to, vērtējot riskus, ikvienam cilvēkam tie ir līdzvērtīgi. Citiem vārdiem sakot, vecāki paši, apskatot bērna veidojumus ādas, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus par riskiem nākotnē.

Nēvusi pusaudžu vecumā
Arī pusaudžu vecums ir laiks, kad izteikti var parādīties dažādi ādas veidojumi. Ja vecāki izsaka vēlmi bērnam likvidēt dzimumzīmes, ārsti visbiežāk mēģinās atrunāt, jo ikviena noņemšanas procedūra šajā vecumā parasti atstāj lielāku rētu, nekā tad, ja procedūra veikta pieaugušā vecumā.
Pusaudžiem ļoti bieži mēdz būt tā saucamie halo nēvusi - nēvusam apkārt sāk veidoties tādi kā balti apļi. Tajā vietā dzimumzīme sāk pati sevi noārdīt. Un tas nav ne labi, ne slikti, tas ir fakts. Vecāki par šādu situāciju mēdz ļoti satraukties, bet šajā gadījumā tas nav bīstami, tā ir vienkārši bioloģiska reakcija. Šādās situācijās mēdz būt, ka pats nēvuss pazūd pavisam, bet plankums paliek. Lai arī process parasti ir labdabīgs, drošības pēc var atrādīties ārstam. [1.-8]

Svarīgākais, ko varam darīt – pasargāt bērnu no saules apdegumiem!
Tātad, esam secinājuši, ka bērna vecumā iespēja saslimt ar melanomu ir salīdzinoši niecīga, taču tas, vai un kā pasargāsim bērna ādu, ietekmē iespējamību nākotnē. Uzskata, ka jebkādi saules apdegumi līdz 18 gadu vecumam palielina risku turpmākajā dzīvē iegūt melanomu. Interesanti, ka siltajās zemēs cilvēki, lai izvairītos no apdegšanas, velk krekliņus ar garām rokām, cepurītes, daudz aktīvāk kā pie mums lieto pretapdeguma krēmus. Mums šis ieradums nav izveidojies, iespējams tādēļ, ka vasara tomēr ir ļoti īsa.

Būtiskākie atgādinājumi, dodoties saulē:
• Obligāti jālieto saules aizsargkrēms. Bērniem klasiski iesaka lietot 50+. Taču stāsts nav tik daudz par plusiem, bet par regulāru smērēšanu. Krēms jālieto vismaz ik pa divām stundām.
• Vēl varam piesargāties iet saulē tajā diennakts laikā, kad saules stari ir visintensīvākie. Un te jāvērtē UV indekss. Citreiz saule izskatās spilgta, bet UV indekss nav augsts.
• Ūdens papildus atstaro UV starus, tas nozīmē, ka ūdens tuvumā jābūt īpaši piesardzīgiem.
• Jāatceras, ka pat ar visu saules aizsargkrēma lietošanu veidosies brūnums, un tas ir normāli. Ādas iedegums ir ādas aizsargreakcija. Ja brūnums neveidojas, jāskatās, kas tam ir par iemeslu.

ZINĀŠANAI
UV-C starojumu absorbē ozona slānis atmosfērā, tas līdz zemei nenonāk.

Ap 10% (mūsu platuma grādos ap 5%) UVB starojuma tomēr sasniedz zemes virsmu un līdz ar to arī mūsu ādu. Šie stari ir tie, kas ietekmē nelabvēlīgās ādas izmaiņas.

UV-B starojums ir atbildīgs gan par tumšāku, gan biezāku ādas veidošanos, kas ir organisma aizsargreakcija pret turpmākiem UV starojuma bojājumiem. Svarīgi atcerēties, ka iegūts iedegums neaizsargā ādu pret saules radītiem apdegumiem vai citiem bojājumiem. UV-B starojums ir tomēr cilvēkam vajadzīgs, jo tas veicina D vitamīna sintēzi cilvēka organismā. Pirms laika modē bija vest bērnus uz solāriju, lai veicinātu D vitamīna uzņemšanu, bet solārijā izmanto UVA starojumu, kā rezultātā D vitamīns neveidojas. Turklāt UV-A starojums dziļāk iespiežas ādā, veicinot ādas novecošanos un grumbu veidošanos.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Ana Carolina Porto et al. Recurrent halo nevus: Dermoscopy and confocal microscopy features. JAAD Case Rep. 2017 May; 3(3): 256–258.
2. Yang C, Gru AA, Dehner LP. Common and not so Common Melanocytic Lesions in Children and Adolescents. Pediatr Dev Pathol. 2018 Mar-Apr;21(2):252-270.
3. Christiane Donato Piazza et al. Dermoscopic patterns of melanocytic nevi in children and adolescents: a cross-sectional study. An Bras Dermatol. 2017 May-Jun; 92(3): 340–344.
4. Kolm I, Di Stefani A, Hofmann-Wellenhof R. et al. Dermoscopy patterns of halo nevi. Arch Dermatol. 2006 Dec;142(12):1627-32.
5. Zalaudek I. Age-related prevalence of dermoscopy patterns in acquired melanocytic naevi. Br J Dermatol. 2006 Feb;154(2):299-304.
6. Haliasos HC, Zalaudek I, Malvehy J et al. Dermoscopy of benign and malignant neoplasms in the pediatric population. Semin Cutan Med Surg. 2010 Dec;29(4):218-31.
7. Haliasos EC et al. Dermoscopy for the pediatric dermatologist part III: dermoscopy of melanocytic lesions. Pediatr Dermatol. 2013 May-Jun;30(3):281-93.
8. Moscarella E, Zalaudek I, Cerroni L et al. Excised melanocytic lesions in children and adolescents - a 10-year survey. Br J Dermatol. 2012 Aug;167(2):368-73.

20200114142614-76426.jpg

Žurnālu lasīt var šeit.


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos, kā arī sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem bērna veselīgai emocionālajai audzināšanai, viņa vajadzībām, kā arī aktuālajiem jautājumiem veselības veicināšanā.

FOTO: Shutterstock.com