Mainīta vecāku pabalstu aprēķināšanas kārtība, ja ģimenē dzimst bērni ar mazu vecuma starpību

Autors: Godaģimene.lv, 2019. gada 23. decembris, 14:17:32
Mainīta vecāku pabalstu aprēķināšanas kārtība, ja ģimenē dzimst bērni ar mazu vecuma starpību

Labklājības ministrija informē par izmaņām sociālajā jomā, kas stāsies spēkā 2020. gadā, tostarp norādot ka 12. decembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ir mainītas normas, kas attiecas uz vecāku pabalsta aprēķinu, ja ģimenē piedzimst nākamais bērns, kā arī ir mainīts kvalifikācijas periods maternitātes un vecāku pabalsta aprēķinam.
Iniciatīvu autors, Ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks skaidro, kā šīs norma darbosies.

1. Ja darba tiesiskās attiecības kādu iemeslu dēļ būs pārtrauktas arī 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma (darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību), tad tik un tā saglabāsies tiesības saņemt gan maternitātes pabalstu, gan vecāku pabalstu.
Līdz šim likumā bija noteikts, ka maternitātes pabalstu var saņemt tikai esot darba tiesiskajās attiecībās, bet vecāku pabalstu tikai tad, ja darba tiesiskās attiecības bija vismaz uz grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās dienu.

Piemēram, ja sievietei bijis noslēgts darba līgums uz gadu, šajā periodā viņa palika stāvoklī, un darba attiecības beidzās, piemēram, 4 mēnešus pirms došanās atvaļinājumā, viņa nevarēja pretendēt ne uz vecāku pabalstu, ne maternitātes pabalstu, ja nav nodibinājusi jaunas darba tiesiskās attiecības, kas saprotamu iemeslu dēļ, varētu radīt zināmas grūtības. Tagad, ja darba tiesiskās attiecības būs beigušās 2 mēnešu jeb 60 dienu periodā pirms grūtniecības atvaļinājuma perioda, tad vecāku pabalstu un maternitātes pabalstu viņa saņems.

2. Ja nākamais bērns ģimenē piedzimst triju gadu laikā pēc iepriekšējā bērniņa piedzimšanas vecāku pabalsta apmērs nevar samazināties.
Likuma 10.6 panta (4) daļā ir noteikts: “Sievietei, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.”
Protams, ka, tāpat kā līdz šim, pieteikties vecāku pabalstam varēs arī bērna tēvs, taču viņam vecāku pabalstu aprēķinās, vadoties no tēva aktuālās vidējās algas. Taču tikai bērna mammai tiek nodrošināts, ka gadījumā, ja viņa, rūpējoties par vecāko bērniņu, nav veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas no lielākas vidējās algas pēdējo 12 mēnešu laikā, kā periodā pirms šī vecākā bērniņa piedzimšanas, tad tas nevar negatīvi ietekmēt jauno vecāku pabalsta apmēru.


Sieviete varēs atgriezties darbā, saņemt lielāku algu un tālāk jau lielāku aprēķināto pabalstu, bet tas nedrīkstēs būt mazāks kā par iepriekšējo bērnu, gadījumā ja viņa nolēmusi pati rūpēties par savu bērnu un darbā neatgriežas vai arī strādā vien uz pusslodzi vai pat mazāk


Pēc VSAA datiem līdz šim gada laikā vidēji vairāk kā 400 sievietēm, kurām bērni dzima periodā starp iepriekšējā bērna 2 un 3 gadu vecumu tika aprēķināts mazāks vecāku pabalsts. Pašreiz spēkā esošā norma noteica robežšķirtni – līdz iepriekšējā bērna 2 gadu vecumam.
Ir pašsaprotami, ka salīdzinoši retāk nākamais bērniņš “paspēj” piedzimt līdz iepriekšējā 2 gadu vecumam, krietni biežāk tas ir kaut nedaudz pāri 2 gadiem. Savukārt mammas izvēle par labu sava bērna kopšanai arī pēc viņa pusotra gada vecuma sasniegšanas gadījumā, ja piesakās nākamais bērns, ir tikai atbalstāma.

“Sieviete varēs atgriezties darbā, saņemt lielāku algu un tālāk jau lielāku aprēķināto pabalstu, bet tas nedrīkstēs būt mazāks kā par iepriekšējo bērnu, gadījumā ja viņa nolēmusi pati rūpēties par savu bērnu un darbā neatgriežas vai arī strādā vien uz pusslodzi vai pat mazāk ” skaidroja Parādnieks.

Ar šo regulējumu sakārtots arī jautājums situācijā, ja piedzimst 3. vai 4. bērns līdz iepriekšējā bērna 3 gadu vecumam. Arī katram nākamajam bērnam ģimenē pabalsts attiecīgi nevarēs būt mazāks. Jāatzīmē, ka, lai vecāku pabalsta apmērs tiktu saglabāts, vispirms jābūt tiesībām uz vecāku pabalstu, t.i., māmiņai jābūt sociāli apdrošinātas personas statusā (darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) vai zaudējušai darba tiesiskās attiecības ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma.

Savukārt no 2020.gada 1. septembra stāsies spēkā jauna Labklājības ministrijas virzīta norma par kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, līdzīgi kā tas ir citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem.

Proti, būs nepieciešams būt darba tiesiskajās attiecībās un veiktām obligātajām iemaksām maternitātes un vecāku apdrošināšanai 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu laikā, vai 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikāKā atzīst I.Parādnieks, šī norma ir taisnīgi samērīga, jo pašreizējais regulējums nosaka, ka pat ja sieviete iestājās darbā dienu pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, tad tai pienākas gan maternitātes, gan vecāku pabalsts, kura vidējās iemaksu algas aprēķinos tiek ieskaitīts ne tikai par šo īso periodu veiktās iemaksas, bet arī pārējā, 12 mēnešu, periodā ierēķinātas nosacītās iemaksas 70% no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā maternitātes pabalstā un 40% no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vecāku pabalstam (2019.gadā ņem vērā 2017.gada vidējo algu – t.i. 764 eiro un attiecīgi 70% - 535 eiro vai 40% - 306 eiro).
Līdz ar to, lai varētu pretendēt uz šo 70% un 40% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī aprēķinu par periodu kurā sieviete nav strādājusi, būtu pareizi noteikt šo minimālo kvalifikācijas periodu un Labklājības ministrijas piedāvātais ir optimāls risinājums.

Piemēram – pirms došanās grūtniecības atvaļinājumā jaunā māmiņa nostrādāja vien 15 dienas ar bruto algu 500 eiro, no kā tika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas kopumā 175 eiro apmērā. Tad atbilstoši esošai kārtībai maternitātes pabalsta apmērs sastādītu aptuveni 428 eiro mēnesī, bet vecāku pabalsts izvēloties 1,5 gadu periodu – 134 eiro mēnesī (neskaitot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā, kas nāk papildus vecāku pabalstam). Kopumā par visu bērna kopšanas laiku līdz pusotra gada vecumam saņemot maternitātes un vecāku pabalstus ap 3 850 eiro apmērā (papildus vēl bērna kopšanas pabalsts 3 078 eiro). Būtu tikai taisnīgi, ka, lai saņemtu no sociālās apdrošināšanas sistēmas šādu atbalstu, ir nepieciešams veikt iemaksas vismaz ceturtdaļu no visa perioda, kas tiek ņemts vērā nosakot vidējo iemaksu algu.

Tāpēc katrai jaunajai māmiņai būtu svarīgi zināt, ka turpmāk pirms bērniņa piedzimšanas ir nepieciešams noformēt jebkāda veida darba tiesiskās attiecības vismaz 3 mēnešus pirms došanās grūtniecības atvaļinājumā (faktiski sākot vismaz ar 4.grūtniecības mēnesi), ja tādas nav bijušas iepriekš un nekvalificējas pēc otra kritērija (6 mēneši pēdējo 24 mēnešu laikā) – kaut vai uz 1/10 slodzi arī studiju laikā, vai veikt obligātās iemaksas maternitātes un vecāku apdrošināšanai kā pašnodarbinātajam, nu sliktākajā gadījumā kļūt par mikrouzņēmuma darbinieku, rēķinoties, ka tad sociālās iemaksas ir ļoti, ļoti minimālas un būtiski ietekmēs gan maternitātes, gan vecāku pabalsta apmēru.

FOTO: Shutterstock.com