Pieci svarīgi vitamīni un minerālvielas imunitātei

Autors: Godaģimene.lv, 2021. gada 11. oktobris, 11:22:08
Pieci svarīgi vitamīni un minerālvielas imunitātei

Lai organisms justos labi, ir nepieciešams regulāri stiprināt tā aizsargspējas jeb imunitāti, lai atvairītu apkārt esošos vīrusus. Imunitātes stiprināšana ir aktuāla visu gadu, tomēr visbiežāk mēs par to atceramies rudenī, iestājoties aukstam laikam un saskaroties ar pirmajām saslimšanām.

Imūnsistēmu palīdz atbalstīt sabalansēts uzturs, pietiekams uzņemtā ūdens daudzums, kvalitatīvs miega režīms un stresa mazināšana. Jāseko līdzi arī pietiekamam vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai. Lūk, pieci svarīgi vitamīni, kas palīdzēs stiprināt imūnsistēmu.

D vitamīns

20211011112055-26049.jpg

Ierasti D vitamīnu mēs uzņemam ar saules stariem, tomēr mūsu platuma grādos tas ir nepietiekami. Šo vitamīnu iespējams uzņemt arī ar pārtiku, iekļaujot ēdienkartē tādus ēdienus kā lasis, skumbrija, sardīnes, piens, kas bagātināts ar D vitamīnu, jogurts, liellopu aknas, olu dzeltenumi.

D vitamīns ir ļoti nozīmīgs kaulu veselībai, kā arī iedzimto un adaptīvo imūnreakciju stiprināšanā.

D vitamīna deficīts izpaužas kā nogurums, slikta pašsajūta, ko nereti skaidro ar miega trūkumu, stresu, trauksmi un citiem faktoriem. Zems D vitamīna līmenis rada paaugstinātu augšējo elpceļu infekciju risku, tostarp gripu, alerģisku astmu.

C vitamīns

20211011111605-87822.jpg

C vitamīns neuzkrājas organismā, tāpēc to nepieciešams uzņemt katru dienu. Labākie C vitamīna avoti ir citrusaugļi, paprika, zemenes, Briseles kāposti, brokoļi, tomāti.

C vitamīns, iespējams, ir populārākais vitamīns, ko izmanto, lai aizsargātu organismu pret infekcijām. Tas var palīdzēt cīnīties ar saaukstēšanos, pastiprināt antioksidantu aktivitāti organismā un palīdzēt absorbēt citas uzturvielas, piemēram, dzelzi. C vitamīns ir nepieciešams arī kolagēna sintēzei.

A vitamīns

20211011111712-12351.jpg

Ir divi galvenie A vitamīna uztura avoti: karotinoīdi un retinoīdi. Karotinoīdu avots ir saldajie kartupeļi, burkāni, spināti, u.c., bet retinoīdi visvairāk sastopami liellopu aknās, siļķē, govs pienā, garnelēs, olās un lasī.

A vitamīns stiprina gan iedzimto, gan adaptīvo ķermeņa imūnsistēmu. Iedzimta imūnitāte aizsargā ādu, acis, elpošanas ceļus, kuņģa-zarnu traktu un reproduktīvos orgānus. Adaptīvā imūnsistēma ražo antivielas, kas pasargā organismu no iebrucējiem (piemēram, gripas vīrusiem). Karotinoīdi (A vitamīna veids, kas atrodams augu pārtikā) ir arī spēcīgi antioksidanti, kas palīdz organismam cīnīties ar iekaisumu.

Cinks

20211011111803-18923.jpg

Ir svarīgi uzņemt cinku katru dienu, jo organisms to neuzglabā. Labākie cinka avoti ir austeres, liellopu gaļa, omāri, ķirbju sēklas, jogurts, Indijas rieksti, aunazirņi.

Cinks ir nepieciešams imūnsistēmas šūnu attīstībā un sadarbībā, tam ir būtiska loma iekaisuma reakcijā. Ja imunitāte ir novājināta, gadās bieži saslimt – tas būtu jāuztver kā brīdinājuma signāls par cinka deficītu organismā.  Par cinka nepietiekamību liecina jebkura imūndeficīta slimība. Cinks palīdz atbalstīt smadzeņu darbību, uzturēt veselīgu hormonu līmeni, sintezēt olbaltumvielas, kā arī uzlabot imūnsistēmu. Turklāt cinka trūkums ir saistīts ar aizkavētu augšanu, caureju un lēnu brūču dzīšanu.

Probiotikas

20211011111914-42800.jpg

Lai gan probiotikas pašas par sevi nav barības vielas, tās ir neticami svarīgas veselībai. Probiotikas tiek definētas kā dzīvi mikroorganismi, kas labvēlīgi ietekmē vispārējo veselību. Lai gan daudzas probiotiku funkcijas un priekšrocības vēl nav atklātas, ir zināms, ka tām ir liela nozīme imūnsistēmas stiprināšanā.

Nonākot ķermenī, probiotikas mijiedarbojas ar zarnu šūnu receptoriem un modulē gan iedzimto, gan adaptīvo imūnreakciju. Probiotikas arī stiprina zarnu gļotādu, kas aizsargā kuņģa-zarnu traktu. Šīs labās baktērijas arī uzlabo imunitāti, samazinot iekaisumu organismā.

Probiotiku sugas Lactobacilli un Bifidobacteria ir vienas no visizplatītākajām. Labākie probiotiku avoti ir jogurts, kefīrs, nepasterizēti skābēti kāposti, kimči, miso.