"Citas ģimenes ir labākas/laimīgākas nekā manējā"?

INGA_DZĒRVE INGA_DZĒRVE

Kad kāds lasa manus blogus, skatās manas bildes, vai nereti pat satiek mani uz ielas un saka - "Es tevi apbrīnoju, ak tu laimīgā", man vienmēr gribas teikt - nav jau tā, ka ir tikai viss ūber-super! Nu nav tā. Kā es tieku galā? Es sev saku, ka man ir jātiek galā, un vispār - es arī ne vienmēr tieku galā. Reizēm sēžu ar nodurtu galvu un raudu.. Bet zinu, ka tā gadās mums ikkatram. Dzīvē ir tā: ir labāki, priecīgāki brīži, un ir ne tik jauki. Es nekad to neesmu noliegusi.

Bet reizēm, mūsdienu laikmeta ietekmē, sociālajos tīkos redzot citu dzīvespriecīgās bildes ne tikai ar vienu, bet pat ar 5-9 bērniem, var sākt likties - mana dzīve laikam nav tāda, kā citiem, nav tāda, kādu to gribētu es.. Tāpat arī ar "saldo" pārīšu bildēm. Mēs ar vīru esam foršs pāris. Bet aicinu nesalīdzināt.

Salīdzināšana vienmēr var likt justies kā zaudētājam, kaut ko parādīt jauku - nenozīmē justies kā uzvarētājam, kā pārākam, bagātākam par citiem, man tas nozīmē vienkārši dalīties priekā. Bet salīdzināt nevajag. Grūti ir prast pateikt - man ir reizēm traki, ir reizēm grūti. Bet labākais ir būt īstam, jo vienmēr taču būs citi, kam kaut kas pieder vairāk, kam laika pietiek visam, visam, visam. Vienmēr būs kāds, kas dzīvo skaistākā mājoklī, jo var to atļauties, vienmēr būs kāds, kas var atļauties ceļot uz neskaitāmām pasaules valstīm.

Bet ziniet, tā salīdzināšana nogalina prieku par to, kas mums ir pašiem. Te, tagad, šodien.

Inga