Bērnu bailes: no jaundzimušajiem līdz skolas vecuma bērniem. No kā baidās jūsu bērni?

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Bērnu bailes ir normāla parādības, tās var pārvarēt, un tieši ar vecāku palīdzību tas izdarāms ātrāk, ir bailes, no kurām bērni vienkārši izaug. Svarīgi, lai mamma un tētis, sarežģītās situācijās paši paliktu par pieaugušajiem un nebaidītos. Bērnu bailes, atkarībā no vecuma mēdz būt specifiskas. Dažkārt tās rodas kādu neirožu vai saslimšanu gadījumā, un, ja vecāki zin un saprot, kādas bailes ir bērna vecumam atbilstošas un normālas, ar tām kopīgiem spēkiem būs vieglāk tikt galā.

No dzimšanas līdz gadam: gribu būt ar mammīti

Vairumam jaundzimušo ir instinktīvas aizsardzības formas - viņi var baidīties no skaļiem trokšņiem, lieliem priekšmetiem, kas pēkšņi tuvojas. Zīdainis tādā brīdī saspringst, sāk vicināt haotiski rociņas.

Ap septiņu mēnešu vecumu bērns jau izrāda spēcīgu trauksmi, ja māmiņa ir prom ilgāku laiku. Tas norāda uz pieķeršanās sajūtu. Tā ir jau mazuļa apzināta reakcija, bailes no vientulības, un dažkārt bailes no šķiršanās ar māmiņu var būt lidz pat divarpus gadiem.

Ap astoņiem mēnešiem parādās bailes no svešiniekiem, citiem pieaugušajiem, īpaši no sievietēm, kas nav līdzīgas mammai. Tas norāda uz to, ka bērns psiholoģiski sāk šķirot - savs vai svešs. Parasti, ja bērns nesaskaras ar kādām biedējošām situācijām, kritieniem, sāpīgām procedūrām slimnīcā, šīs bailes pāriet līdz otrā dzīves gada beigām.

Vecākiem jābūt uzmanīgiem pret bērnu pirmajā dzīves gadā, nevajadzētu uz pārāk ilgu laiku atstāt bērniņu radiem pieskatīšanai, vajadzētu būt ar viņu kopā, ja gadījies nonākt slimnīcā. Un īpaši svarīgi ir pēc iespējas vairāk būt kopā ar bērniņu viņa veselības labad, lai izvairītos no apetītes un miega traucējumiem, trauksmes sajūtas, kaprīzēm un biežām garastāvokļa maiņām.

No gada līdz trim gadiem: iepazīstu pasauli

Otrajā dzīves gadā pusei bērnu ir bail no svešinieku parādīšanās, bail no augstuma, sāpēm, skaļiem, pēkšņiem trokšņiem un būšanas vienatnē.

Ap diviem gadiem var parādīties bailes no dzīvniekiem, sevišķi no suņiem, tāpat arī no transportlīdzekļiem kustībā.

Trešajā dzīves gadā bērnam parādās bailes no soda par kādu rīcību. Ja šajā periodā tēvs aktīvi piedalās audzināšanā, tad bailes ir mazāk izteiktas no jebkā. Svarīgi, lai bailes nepārvērstos karā ar bērna ES, kas vēl tikai veidojas.

Nekādā gadījuma nevajadzētu aizliegt bērnam teikt, no kā viņš baidās. Bērnam jābūt iespējai izteikt savus pārdzīvojumus, arī, ja tie ir negatīvi iespaidi. Vecāku uzdevums - palīdzēt pārvarēt reālas un iedomātas bīstamās situācijas.

No trim gadiem līdz pat skolai: bailes no tumsas un nāves

Vecumā no trim līdz pieciem gadiem daudzi bērni baidās no sāpēm, skaļiem trokšņiem, pasaku varoņiem. Katrs trešais baidās no tumsas, ūdens, vientulības, slēgtām telpām. Visbiežāk tādas bailes rodas berniem, kuru vecāki paši ir nemierīgi, un tai pat laikā princiopiāli attiecībā uz bērna nemēģināšanu bailes pārvarēt.

Ap 6 gadiem dažkārt parādās bailes no nāves. Parasti šīs bailes nav tiešas, bet caur kaut kādiem notikumiem, piemēram, baidoties no ugunsgrēka, zemestrīces, bērns patiesībā baidās no nāves. Tādas bailes ir teju katram otrajam bērnam.

Skolas vecumā iepriekšējās bailes sāk pagaist, bet parādās jaunas - bailes no sliktām atzīmēm, bailes nokavēt skolu.

Bērni nereti ir ļoti jūtīgi pret konfliktiem ģimenē, un tas viņu bailes pastiprina.

Iegūtās bailes - draudi no vecākiem

Viena no izplatītākajām vecāku kļūdām, kas rada vēl lielāku trauksmi ir ieradums teikt bērnam, - ja viņš slikti uzvedīsies, atnāks pelēkais vilks, briesmonis vai kāds sliktais onkulis un aiznesīs viņu. Gandrīz visi pieaugušie atceras, ka padomju laikos bērnībā viņus dažkārt biedēja ar policiju un vēl nez ko. Ja tādi draudi nāk no tuvākajiem cilvēkiem - vecākiem, kam bērni patiešām tic, tad pateicoties spilgtajai bērnu fantāzijai, nereti šie teikumi pārvēršas bērnu bailēs.

Vecāki ir tuvākie un dārgākie cilvēki jebkuram bērnam, un tieši no viņiem bērns vienmēr gaida dalību, atbalstu, sapratni, jebkurš bērns paļaujas uz vecāku aizsardzību sarežģītās situācijās. Draudi par briesmoņu parādīšanos biedē. Ja biedē tuvākie cilvēki, bērnam rodas divējādas sajūtas: no vienas puses viņš mīl vecākus un tic viņiem, no otras puses tādā situācijā ir grūti uzticēties.

Šādos vecāku vārdos slēpjas meli. Par ko padomās bērns, kas neieraudzīs nekādu briesmoni?  Pirmā doma:"Vecāki mani piemānīja.". Otrā doma:"Es varu darīt, ko gribu, jo soda, patiesībā nebūs.". Trešā doma:"Kas noticis ar manu mammu? Viņa vienmēr ir tik laba, bet tagad mani biedē..". Visas šīs domas neveido uzticamas un siltas attiecības ģimenē, tieši otrādi, tās var izraisīt bērna atdalīšanos no vecākiem, un reālu bērna baiļu parādīšanos. Atcerieties, jebkuri draudi ir veids kā manipulēt, bet audzināšanas procesos šādu manipulācijas veidu labāk neizmantot.

Attiecīgi, noteiktos bērna dzīves periodos bailes ir normāla, dabiska reakcija uz daudz ko neskaidru, nepazīstamu, nesaprotamu. Bērni aug, reizēm savas bailes neapzinoties. Tādos brīžos, kad bērns baidās, palīdzēt var gādīga attieksme, pasaka pirms miega, patīkama, jauka mūzika un kopīga darbošanās = zīmēšana, veidošana, ēst gatavošana - pilnīgi jebkas, kur var iesaistīt bērnu.

No kā baidās jūsu bērni?

Godaģimene.lv