DISKUSIJA: Cik ilgi mācās Jūsu skolnieki? Vai diena nav par garu? Mājasdarbu daudz?

INGA_DZĒRVE INGA_DZĒRVE

Vakar man ļoti aizdomāties lika TVNET.lv raksts, kas lasāms šeit>>. It kā tuvojas Ziemassvētki, un daudziem gar mācībām vairs ne silts, ne auksts, un tomēr - mūsmājās joprojām aktuāli. Mūsu ģimenes skolnieks neiet dienas pagarinātajā grupā, jo klases skolotāja ieteica to nedarīt tiem, kam ir tāda iespēja, tālab, ka kopā ir vairāku klašu bērni, un gala rezultātā viņi tāpat ne vienmēr izmācas. Bet ar mācībām viņam ne vienmēr iet viegli. Patiesībā, redzu, ka viņam tas viss ir ar ļoti lielu piespiešanos, pat vieglie mājasdarbi. Viņam teju katru dienu šķiet, ka mājasdarbu ir daudz, viņš velk garumā ar to izpildi, un rezultātā, ja sāk mācīties ap diviem-trijiem pēcpusdienā, var dažkārt beigt mācīties pat astoņos vakarā. Ne tāpēc, ka mājasdarbi nav izpildāmi, bet tāpēc, ka viņam pēc skolas ir ārkārtīgi grūti koncentrēties un noturēt uzmanību.

Bet tad es tā iedomājos: viņiem patiešām neuzdod maz, man atmiņā ir tas, ka man skola dēļ mājasdarbu daudzuma reāli sāka nepatikt apmēram piektajā klasē, kas, kā reiz, sakrīt ar pusaudžu vecumu. Bet te bērnam, kas visu dienas pirmo pusi mācās skolā, otrā dienas puse paiet mājas darbu izpildē, un attiecīgi, viņam tieši mācības nepatīk jau praktiski no pirmās klases.

Mājās ar viņu daudz strādāju, skolā viņu vēl uz pēcstundām atstāj, rezultātā - pašvērtējums krītas un viņš pat necenšas bieži vien, jo viņam šķiet, ka tāpat jau nesanāks.

Lūk, ko par šo saka un kā aizdomāties liek Zemgales vidusskolas direktora Vladimira Skujas viedoklis: "Gribētu redzēt kādu no pieaugušajiem, kas spētu izturēt, ja viņam diendienā būtu jāpavada astoņas stundas darbā, bet pēc tam, atnākot no darba, vēl trīs četras stundas intensīvi jāgatavojas nākošajai dienā. Turklāt tā ir katru dienu bez izņēmuma. Gribētu redzēt, kas notiktu! Bet bērnam to liek darīt!»

Jums arī tā nešķiet?

Es nedomāju, ka bērniem skolā NAV jāmācās, bet es domāju, ka visam vajadzētu būt sabalansēti. Reizēm tiešām šķiet, nu kā lai viņš pagūst izlasīt Dabas zinībās 4-5 lapas, ko man atstāstīt (3.klasē), vēl divas Latviešu literatūrā, plus vēl atbildot uz jautājumiem, vēl ir arī latviešu valodā kāds rakstāmais uzdevums, un vēl matemātikā pāris lapas darba burtnīcā.. Ja kāds cits bērns varbūt nošmaucas un kaut ko neizlasa, jo ir apķērīgs un var pagūt arī starpbrīdī to izlasīt pirms stundas, lai tomēr būtu gatavs, tad mūsu bērnam ir grūtāk. Tāpat arī pieturamies pie grāmatu lasīšanas visos brīvlaikos, kas arī ir jāatzīmē ārpusklases lasīšanas burtnīcā paralēli.

Baidos mazliet par Artusu, jo nākošā gadā arī viņam skolas gaitas jāuzsāk, viņš ir kautrīgāks, un lai gan ir ar fantastisku atmiņu apveltīts, viņš ir daudz jūtīgāks un nepārliecinātāks par sevi, lai gan vienmēr ir ticis iedrošināts (re, nu katrs tomēr ir citādāks!). Vai nebūs tā, ka pirmās neveiksmes, grūtie mājasdarbi arī viņā nogalinās motivāciju un vēlmi mācīties?

Ja mūsu lielajam bērnam ir vēl paveicies ar to, ka ir, kas viņu mājās sagaida un kopā ar viņu mācās, tad es saprotu arī tos vecākus, kam nākas tomēr atstāt bērnus pagarinātajā grupā. Un ir arī tādi, kas apzinīgi vieni dodas mājup ar savu atslēdziņu un vienatnē visu tomēr izdara.

Kādas ir jūsu pārdomas, pieredze? Vai jums nešķiet, ka bērniem uzdod pārāk daudz? Un vai nešķiet, ka mācību-darba diena viņiem ir par garu?

Inga