Esošais un nepieciešamais atbalsts daudzbērnu ģimeņu skatījumā

Autors: Godaģimene.lv, 2014. gada 13. maijs, 00:21:11
Esošais un nepieciešamais atbalsts daudzbērnu ģimeņu skatījumā

Atbalsts ir daudzdimensionāla konstrukcija, kas ietver fiziskas, emocionālas un psiholoģiskas palīdzības sniegšanu, kā arī dalīšanos resursos un informācijā. Būtiski jau sākumā saprast, ka atbalsts nav saistāms un saprotams tikai ar finansiālu atbalstu, tas ietver daudz plašākas kategorijas, kas ir ļoti nozīmīgas daudzbērnu ģimeņu situācijas kontekstā.

Aizvien biežāk meklējam ģimenēm draudzīgu vidi un attieksmi

Ģimeņu atbalsta kontekstā jānorāda, ka aizvien biežāk tiek izmantots ģimenei draudzīgas vai ģimenēm labvēlīgas vides jēdziens, kas vienlaikus ir gan akadēmisks koncepts, gan politikā un arī plašākā sabiedrībā lietots apzīmējums. Vispārējs ģimenei draudzīgas vides būtības skaidrojums atklāj, ka ģimenei draudzīga vide ir tādi apstākļi, kas ir labvēlīgi ģimenēm ar bērniem. Ar jēdzienu draudzīgs šajā kontekstā tiek apzīmēts tāds, kas ir labvēlīgs, piemērots, ērts, izdevīgs, piemērojams, pretimnākošs u.tml. Ģimenei draudzīga vide var ietvert un nozīmēt daudz ko – sākot ar fiziskās vides aspektiem un beidzot ar atbalstošu sabiedrības attieksmi pret ģimenēm ar bērniem.

Kā vecāki vērtē Latvijas vidi ģimenei un bērniem?

Viens no jaunākajiem pētījumiem šajā jomā ir Vecāku apvienības un medija Māmiņu klubs veiktā aptauja, kurā noskaidrots, kā vecāki vērtē Latvijas vides ģimenei un bērniem piemērotību un draudzīgumu. Pētījuma veicēji secinājuši, ka aptaujātās ģimenes neizjūt atbalstu ne no valsts, ne pašvaldību puses. Valstij tiek pārmests ilgtermiņa ģimenes politikas plānu trūkums, kas pēc 39% respondentu domām, ir viens no galvenajiem “bērniem nedraudzīgās” Latvijas iemesliem. 70% aptaujāto vecāku neizjūt arī pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem. 18 % atzīst, ka nav pietiekami interesējušies vai ir vāji informēti par pašvaldību sniegtajām iespējām, bet 12 % aptaujāto pašvaldību veikto darbu ģimeņu stāvokļa uzlabošanā vērtē pozitīvi. Izpētes gaitā iegūtie dati atsedz problemātiskākos ģimenēm draudzīgas vides aspektus no ģimeņu ar maziem bērniem perspektīvas. Nozīmīgākie ir šādi:

-          Pabalstu sistēma ir nedraudzīga un ģimenes pieaugumu neveicina. 74% aptaujāto vecāku atzīst, ka pabalsti ir pārāk mazi. 9% respondentu atzīst, ka no valsts vai pašvaldības neko negaida un finansiāli bērns ir tikai vecāku atbildība.

-          Nepietiekams vietu skaits bērnudārzos. 38% aptaujāto neizjūt bērnudārzu problēmu, jo ir ieguvuši vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, 4% no aptaujātajiem ir izvēlējušies privātās pirmskolas izglītības iestādes, taču vecāki izjūt diskriminējošu attieksmi, jo pašvaldību līdzfinansējums ir pieejams  tikai dažās pašvaldībās, tāpēc tas ir papildus finansiāls slogs. 42% aptaujāto vecāku nepietiekams vietu skaits bērnudārzos un nespēja atļauties privāto bērnudārzu ir problēma, jo tādēļ viņi nav spējuši atgriezties darba tirgū.

-          Sabiedrisko vietu pieejamība ar bērnu ratiņiem. 59 % respondentu atzina, ka tā ir problēma, kuras risināšanā nepieciešama virkne uzlabojumu, kaut arī daudzas vietas jau ir pielāgotas iekļūšanai un izkļūšanai no tām ar bērnu ratiņiem.

-          Sabiedriskā transporta pieejamība ar maziem bērniem un ratiņiem. 67 % aptaujāto vecāku ar maziem bērniem ir kategoriski un uzskata, ka Latvijā sabiedriskais transports nav draudzīgs ģimenēm ar maziem bērniem. Vairāki aptaujātie vecāki, kam bērni vēl ir zīdaiņa vai mazbērna vecumā, atzina, ka nepārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo uzskata, ka tas nav iespējams. 13 % no aptaujātajiem uzskata, ka tā nav problēma, jo cilvēki ir izpalīdzīgi, palaiž apsēsties, palīdz iekāpt ar ratiem.

-          Maz sabiedrisku vietu, kuras apmeklēt ar maziem bērniem. Gandrīz puse (45%) aptaujāto vecāku uzskata, ka tā ir problēma, kuras risināšanā nepieciešami uzlabojumi, atzīst. 18 % aptaujāto vecāku atzina, ka reti apmeklē sabiedriskas vietas, vairāk laika ar maziem bērniem pavadot mājās vai parkos un rotaļu laukumos. Aptaujātie vecāki negatīvi vērtē sabiedrībā pastāvošos stereotipus, ka ar mazu bērnu iespējams doties tikai pie daktera, uz parku vai bērnudārzu. Respondenti norāda, ka ģimenes ar maziem bērniem var un vēlas apmeklēt arī kino, teātrus, kafejnīcas, restorānus, bibliotēkas, muzejus un jebkuras citas sabiedriskas vietas. Aptaujātie norādījuši arī uz kultūras pasākumu nepieejamību ģimenēm ar maziem bērniem. Negatīvi tiek vērtēts arī “ģimenes biļešu” trūkums.

-          Negatīva sabiedrības un apkārtējo cilvēku attieksme pret bērniem, jaunajām māmiņām un ģimenēm ar bērniem kopumā.

PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā

VISU pētījuma tekstu par Daudzbērnu ģimeņu situāciju mūsdienu Latvijā, lasi šeit >>