INTERVIJA, DISKUSIJA: Vai zināt, kā iesaistīties bērnu skolas dzīvē?

Autors: Godaģimene.lv, 2015. gada 30. septembris, 09:48:59
INTERVIJA, DISKUSIJA: Vai zināt, kā iesaistīties bērnu skolas dzīvē?
Kā vecākiem iesaistīties skolas dzīvē?

Par izglītības un skolas vides kvalitāti ir gatavs izteikties teju ikviena skolēna vecāks. Tāpat kā nauda seko skolēnam, tā reputācija – skolai, un vecāki var izvēlēties, taču veiksmīgas sadarbības modelis jebkurā gadījumā paredz vecāku iesaisti. Skola māca ne tikai reizrēķinu un gramatiku, bet arī sadarbību ar kolektīvu, piederības sajūtu, kopā ar klasesbiedriem pilnveidojot sevi ārpus mācību procesa. Sekot līdzi mācību vielas apguvei, apmeklēt vecāku sapulces un nodrošināt skolas gaitām nepieciešamo ir ikviena vecāka pienākums, bet aktīvākie veido savas iniciatīvas, darbojoties skolu padomēs un dibinot organizācijas, kuru Latvijā ir ne mazums. Arī risināmo problēmu nav maz, tādēļ Skolas Diena skaidro, ko vecāku organizācijas sadarbībā ar skolu redz kā savus galvenos uzdevumus.

Savā pieredzē dalās divu Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolēnu mamma Zane Johansone, pārstāvot Latvijas vecāku kustību, un divu skolēnu tētis Roualds Zeseris, kurš darbojas Mežaparka skolas atbalsta biedrībā.

Cik aktīvas patlaban ir vecāku organizācijas Latvijā? Vai vecāki arvien aktīvāk iesaistās skolu dzīvē un skolu uzlabošanā?

Zane. Jā, katrā skolā ir vecāku padome, tādai tur jābūt saskaņā ar MK noteikumiem. Taču aktīvie vecāki bieži vien organizējas arī biedrībās, apvienojot gan konkrētas skolas bērnu vecākus, gan pilsētas vai reģiona, konkrētu problēmgrupu vai interešu grupu aktīvistus. Esmu bijusi gan bērnudārza, gan skolas padomē, kā arī darbojusies Latvijas vecāku kustībā kopš tās dibināšanas 2011. gadā. Lai vecāku padomes būtu aktīvākas, tām vajadzētu lielākas pilnvaras, tad vecāki būtu motivētāki iesaistīties. Patlaban padomēm ir rekomendējošs raksturs lēmumu pieņemšanā. Skolas direktors ir kuģa kapteinis – ja vecāku ideja sakritīs ar viņa redzējumu, tad lietas notiks. Kā padomes loceklis vecāks netiek klāt ne pie skolas finanšu iespējām, ne stundu sadalījuma izvērtēšanas.

Roualds. Biedrība ir neatkarīgāka, var vairāk ietekmēt notikumus, patstāvīgi rīkojoties. Savukārt mīnuss – skola neko nedrīkst biedrībai lūgt, jo esot risks, ka vecāks korumpējis skolotājus, ziedojot kaut ko skolai. Biedrība ir tāda kā finanšu piešpricētāja skolai ar mērķi uzlabot izglītību, nodrošinot ārpusklases pasākumus, koncertus, sporta spēles, makulatūras vākšanu, ekskursijas, gādājot balvas konkursiem vai palīdzot ar inventāru, ko skola nespēj atļauties. To var noorganizēt biedrība, bet ne padome, jo padome var nākt ar iniciatīvu, bet, ja skolai nav resursu, tad nekas nenotiks. No 120 skolas bērnu vecākiem biedrībā aktīvi ir kādi 50. No katras klases iniciatīvas bagāti ir pāris pārstāvji, citi piepulcējas, kad jāpieņem kāds lēmums vai jāorganizē pasākums. Patlaban aktuāli ir iesaistīt jaunus dalībniekus, pirmklasnieku vecākus, jo daļai no mums bērni pēc 6. klases dosies mācīties citā skolā un mēs gribam nodrošināt pēctecību, lai biedrības labā slava un aktivitātes neizsīkst. Veiksmīgs risinājums ir sadarboties ar bērnudārzu, no kura saskaņā ar deklarēto dzīvesvietu uz skolu atnāks daudz skolēnu. Tā mazie iepazīst skolu, arī vecāki izrunā mācību procesu – kas apgūts bērnudārzā, kas būs skolā. Jāsaka gan, ka mūsu biedrība rosās skolas ietvaros, plašākās vecāku organizāciju aktivitātēs pagaidām nepiedalāmies, jo nav bijis vajadzības.

Zane. Mana pieredze gan ir plašāka. Piemēram, izglītības ministra Roberta Ķīļa laikā gājām uz darba grupām ministrijā, piedāvājām savas idejas, taču ne visas mūsu iniciatīvas realizējās. Patlaban tik plašā mērogā darboties esam pierimuši, iespējams, ka ir spēku izsīkums vai varbūt jāgaida jaunas idejas. Iesaistāmies arī pieredzes apmaiņā ar citām vecāku organizācijām un sadarbības projektos gan Latvijas mērogā, gan starptautiski. Divus gadus piedalījāmies projektā kopā ar Igauniju un Lietuvu. Starp citu, tur vecāku organizācijās ļoti aktīvi ir tēti. Interesanti, ka Tallinā vecāku biedrībām pašvaldība uzticas, piešķir naudu no azartspēļu nodokļa, ko biedrība var izmantot savu ideju realizēšanai. Bieži vien Latvijā daudz ideju atduras tieši pie finansējuma trūkuma, tad vecākiem jācīnās pašu spēkiem, cik nu iespējams…

Kas, jūsuprāt, ir akūtākie jautājumi skolās, kuru risināšanā vecākiem būtu jāiesaistās – gan izglītības kvalitātes ziņā, gan skolu vides uzlabošanā, gan bērnu labsajūtā skolās? Ko ir izdevies panākt, pie kā vēl jāstrādā?

Zane. Esam Eiropas Vecāku asociācijā, nesen bijām Kopenhāgenā pieredzes apmaiņā. Tas ir aktuāls jautājums visā Eiropā – bērniem trūkst motivācijas mācīties, un gan skolas, gan vecāku uzdevums ir palīdzēt to atrast. Paskatoties mūsu izglītības programmu, redzam, kam būtu jābūt nodrošinātam no mācību līdzekļiem – mācību materiāliem kabinetos, zinātnisko eksperimentu veikšanai, skolai jānodrošina arī mācību ekskursijas, pārgājieni. Taču zinu arī, kāds ir finansējums skolām, un reizēm šķiet, ka skolas direktors ir teju burvis, kam no mazumiņa jāspēj uzburt visu. Bieži vien skola var tikai saimniekot, lai savilktu galus, tāpēc jāiesaistās vecākiem. Piemēram, mēs no vecāku līdzfinansējuma uzlabojām mūzikas, ķīmijas kabinetu inventāru, nodrošinām balviņas olimpiāžu uzvarētājiem utt.

Roualds. Mūsu biedrībai pat ar pašvaldības izglītības departamentu ir bijušas sarunas par to, kā veiksmīgāk sadarboties ar skolu, bet svarīgi nepārkāpt robežu un pārāk nejaukties mācību procesā – kur tas beidzas, tikai tur sākas biedrības iniciatīva. Viss atkarīgs no vecākiem, to interesēm, saliedētības, materiālajām iespējām. Pašiem vecākiem jārod iespējas satikties, iepazīties, saprast intereses, vērtības, ko viņi gaida no skolas un saviem bērniem. Savā ziņā arī mācību procesu ietekmē tas, ka ir plašāks sporta laukums un labāks sporta inventārs, ka ir interesanta ekskursija, par ko runāt. Piemēram, esam uz skolu aicinājuši slavenus sportistus, un pēc tikšanās ar viņiem bērniem mirdz acis! Kādam, kuram motivācija mācīties varbūt drusku zudusi, rodas iedvesma saņemties, būt aktīvākam. Sadarbībā ar pašvaldību esam arī rakstījuši projektus Eiropas fondu naudas apguvei, tā ir izdevies noorganizēt sporta spēles, iekārtot soliņus.

Zane. Zinu, ka ir vecāki, kas rūpīgi seko līdzi, kādu uzturu bērni saņem skolā, kāda ir ēdiena kvalitāte, vai ir iespējas nodrošināt maltītes alerģiskiem bērniem, veģetāriešiem. Ir vecāki, kam savās skolās izdevies izcīnīt, ka likvidē bezjēdzīgās kafejnīcas.

Vai vecākiem ir papildus jāizglītojas, lai veiksmīgāk iesaistītos skolas dzīvē?

Zane. Jā, tam ir liela nozīme. Vecāki ir ļoti aizņemti, un ir tēmas, kuras apgūt nav bijis laika. Latvijas vecāku kustībai ir projekts sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu Pozitīvs skolas sākums. Apmācām vecākus, kā palīdzēt bērnam, kā būt blakus, jo skola ne tikai izglīto, bet ir arī vieta, kur pulcēties, socializēties, darboties kopā un attīstīt savas idejas. Jauki, ka ir vecāki, kas spēj nodrošināt bērniem daudzpusīgas aktivitātes un drošu, harmonisku vidi ārpus skolas, bet lielai daļai bērnu diemžēl skola ir vienīgā iespēja nenonākt uz ielas, tāpēc svarīgi, lai bērniem ir interesanti skolā. Ir vecāki, kas nemācās neko, un tādi ir teju 90%. Taču jūtu, ka daudzus tomēr interesē pat ļoti dažādas tēmas – sākot ar bērna emocionālo audzināšanu līdz pavisam praktiskām iemaņām. Vecāki, kas netiek galā ar bērniem, kuriem neveicas mācībās, vēlas uzzināt, kādas ir progresīvas disciplinēšanas metodes, stresa menedžments. Daudziem par to nav zināšanu, un dažādi kursi palīdz. Savukārt mūsu projektā Open Parents uz lekcijām nāca aktīvi vecāki, mācījāmies par efektīvu vecāku sapulci, lai komunikācija sasniegtu mērķi.

Ne visiem vecākiem ir līdzekļi un laiks, lai aktīvi darbotos sabiedriskās organizācijās...

Zane. Kad cīnāmies par izdzīvošanu, kādas vēl sabiedriskās aktivitātes, vai ne? Nav jau vienmēr visur jāiet un jāpiedalās, bet motivāciju kaut nelielai aktivitātei var atrast katrs. Sacept cepumus tirdziņam, kaut ko salabot, pavadīt bērnus ekskursijā – tas neprasa naudu.

Roualds. Bērniem patīk justies vienā komandā ar vecākiem, ir svarīga pleca sajūta, piederība, tāpēc vecāku iesaistei ir liela nozīme. Šo sienu nokrāsoja mans tētis vai puķdobi sakopa mamma – bērns ir lepns!

Zane. Ja vecāks bērnu neatbalstīs, par kādu sadarbību var runāt? Jābūt visiem trim posmiem – skolai, vecākiem, bērniem.

Cik atsaucīgas vecāku iniciatīvām ir skolas?

Zane. Skolas gaida vecākus ar racionālām idejām. Ja nāc ar atvērtu sirdi, uz sadarbību vērsts, skolas tādus vecākus nenoraida. Piemēram, kāda Teikas vidusskolas skolēna mamma pēc profesijas ir koučs, pati vada lekcijas, ir ieviesusi projektu Pozitīva uzvedība – nevis fokusējoties uz problēmām, bet gan uz sasniegumiem balstītu komunikāciju. Iniciatīvas ir dažādas. Protams, vajag, lai skolas direktors tām tic. Ja skatāmies uz aktīvajām skolām, bieži redzam, ka dažādās progresīvās kampaņās – no inovatīvu mācību metožu pielietojuma līdz pat atkritumu šķirošanai – iesaistās vienas un tās pašas skolas.

Roualds. Jā, tās ir skolas, kurās mācīties ir prestiži, kurās vecāki tiecas sūtīt savus bērnus. Kamēr netiks celta kvalifikācija skolotājiem un direktoriem, kamēr skolotāja profesija nebūs prestiža, kamēr par skolotāju mācīties ies tie, kas nekur citur nevar iestāties, nekas nemainīsies. Bet tas jau ir politisks līmenis, jo algas pedagogiem ir tādas, kādas ir, un kādēļ inteliģentam, talantīgam cilvēkam būtu sevi jāziedo profesijai, kas nespēj viņam nodrošināt pilnvērtīgu iztiku?

Zane. Bieži vien direktoram jauns, radošs pedagogs ir neērts, jo liek iespringt arī pašam. Man ļoti simpatizē Iespējamā misija, mūsu skolā ir divi šī projekta pedagogi. Tiešām skolotāji ar lielo burtu, un tādiem, manuprāt, būtu jābūt visiem! Vecākiem nebūtu tik skrupulozi jāseko līdzi un jānoņemas ar iniciatīvām, jo daudz kas no tā, par ko patlaban nākas cīnīties, skolā notiktu pašsaprotami. 

Raksts tapis sadarbībā ar izdevumu Skolas Diena, Inga Melberga.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji