INTERVIJA: Ģimene, no kuras mēs katrs varētu kaut ko pamācīties!

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Ziemassvētku laikā, ko vairums cilvēku cenšas pavadīt ģimenes lokā, portāls TVNET piedāvā iepazīties ar Ingu un Jāni Makstniekiem. Viņi ir vecāki pieciem bērniem: ģimenē aug 14 gadus vecais Jēkabs un desmitgadīgā Māra, kā arī trīsgadīgie trīnīši Elza, Lauma un Toms. Vēl nesen viņi dzīvoja Rīgas centrā, bet patlaban mīt lauku mājās netālu no Talsiem.

Kāpēc pārcēlās uz lauku māju?

Ģimenes galva Jānis ir dzimis Talsos, bet viņa sieva Inga – Liepājas pusē. Viņi satikās studiju laikā Rīgā, kur arī sāka veidot kopīgu ģimeni. Kā viņi nokļuva Talsu novada Laucienes pagasta viensētā, kur mīt tagad?

Aptuveni 30 gadu vecumā pāris saprata, ka Rīgas centra akmeņi un mūri vairs nešķiet gana harmoniska dzīvesvieta,

tāpēc viņi laiku pa laikam izskrēja cauri internetā publicētajiem sludinājumiem par māju Pierīgā vai tālāk no galvaspilsētas. Viņi pieļāva, ka varētu iegādāties arī vasaras māju, kur pavadīt tikai gada siltāko periodu.

Taču tad Inga pilnīgi nejauši pamanīja Talsu novada mājaslapā ievietotu paziņojumu, ka tiek meklēts sociālais darbinieks. Tā kā viņas kvalifikācija ļāva pretendēt uz šo amatu un lai pēc tam nebūtu jāmokās pašpārmetumos par neizmantoto iespēju, Inga aizsūtīja dokumentus. Viņu atzina par atbilstošu un pieņēma darbā!

Foto: TVNET

Mums gaidāmi trīnīši!

Tieši tobrīd, kad viņa saņēma pozitīvu atbildi no Talsu novada pašvaldības, sākās jaunais mācību gads. Jēkabs sāka mācīties 4. klasē, bet Mārai bija jāpabeidz noslēdzošā grupiņa bērnudārzā. Tāpēc mamma ar Jēkabu sāka dzīvot Talsos nelielā Jāņa tēta mājas daļā, bet tētis ar Māru, kura vēlējās saglabāt ierastos bērnudārza draugus, palika Rīgā.

Februārī ģimene saprata, ka viņu pulciņš kļūs vēl kuplāks – bija pieteicies pastarītis.

Sākumā Makstnieki domāja, ka gaidāms tikai viens bērniņš, tāpēc bija ļoti apmulsuši, kad pirmajā ultrasonogrāfijā daktere paziņoja, ka gaidāmi trīnīši.

Sākotnēji ārste domāja, ka ieviesusies kļūda ar grūtniecības aprēķiniem, bet tad paziņoja, ka mammas puncī ir dvīņi. Pašās beigās viņa smejoties lūkoja saskatīt vēl vienu bērniņu. Liels bija vecāku un dakteres pārsteigums, noskaidrojot, ka tik tiešām gaidāmi trīnīši! Labi, ka Inga gulēja, bet Jānis sēdēja. Tas palīdzēja pārdzīvot pirmo lielo apmulsumu un pārsteigumu. Savukārt daktere, labu gribēdama, uzreiz ieteica sazināties ar citiem talsiniekiem, kuru ģimenē arī augot trīnīši, lai sarunātu lielos ratus. Komiski, jo šie trīņi jau bija padsmitnieki.

Foto: TVNET

Jāmaina pilnīgi viss

Uzzinot, ka gaidāmi trīņi, pāris saprata, ka būs jāpārkārto iedzīve un jāmeklē jauna mājvieta. Līdzšinējā dzīvesvietā Talsos varētu uzturēties pieci cilvēki, bet tas būtu daudz par mazu septiņiem. Arī līdz šim izmantotā piecvietīgā mašīna izrādījās pārāk mazs pārvietošanās līdzeklis. Nācās iegādāties minivenu.

Ģimenei bija jāmaina visa līdz tam pierastā dzīve un tās apstākļi.

Viņi rīkojās pavisam vienkārši: atvēra populārāko sludinājumu portālu, noteica vēlamo mājvietas atrašanās vietu un pieļaujamo summu. Lai gan parasti lauku mājas iegāde ir pārdomāts, pamatīgs un ilgs process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, Makstnieki lēmumu pieņēma dažu dienu laikā. Tomēr dokumentu sakārtošana prasīja ilgāku laiku un uz Laucienes novadu uz dzīvi viņi pārcēlās tikai vasaras beigās, kad nule bija piedzimuši trīnīši.

Foto: TVNET

Priecājas, ka sākums ir pārdzīvots

Jaunā mācību gada sākums bija ļoti saspringts. Viņiem tikko bija piedzimuši trīnīši, vajadzēja remontēt jauno mājvietu un vecākajiem bērniem bija jāsāk skolas gaitas. Taču, atceroties to laiku, Inga ar optimismu un atvieglojumu saka: «Nekas, mēs visi esam dzīvi!»

Arī Jānis apgalvo, ka viņi noteikti nebūtu turpinājuši dzīvi Rīgā.

Pat ja nebūtu piedzimuši trīņi, viņi būtu pārcēlušies uz laukiem, bet tad to darītu lēnāk un pārdomātāk.

Kopā ar draugiem attīrījuši māju no tajā atstātajām nevajadzīgajām mantām un gružiem, izmēzuši tā saucamo kultūrslāni, Makstnieki ķērās pie ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas. Viņi negribēja dzīvot ar mājas pagalmā ierīkotu aku un sauso tualeti. Bet pagāja trīs mēneši, līdz viņi tika pie tekoša ūdens virtuvē, vannas istabā un tualetē. Šā jautājuma sakārtošanai lieti noderēja vienīgais lielais valsts pabalsts, ko viņi saņēma par trīņiem.

Foto: TVNET

Kā paiet viņu darba dienas?

Runājot par daudzbērnu ģimenes iztikšanu, pāris pastāsta, ka Jānis ir datorgrafiķis, dizainers. Iepriekš viņš braukāja uz darbu Rīgā, bet pēc tam izturēja konkursu un sāka strādāt Pūrē, kas ir daudz tuvāk mājām. Savukārt Inga turpina darbu Talsu novada pašvaldībā.

Darba dienu rītos Inga ar visiem bērniem dodas uz Talsiem, kur trīnīšiem ir bērnudārzs, bet lielākajiem bērniem – skola. Savukārt Jānis dodas strādāt uz Pūri.

Foto: TVNET

Lauki neapdala bērnus

Pāris uzsver – neskatoties uz to, ka viņi dzīvo lauku viensētā, viņu bērni ir izbaudījuši gan kino, gan citus kultūras pasākumus. Tāpat viņiem laiku pa laikam tiek neveselīgais «fast food» un citas pilsētnieku izklaides. Jānis norāda:

Nav tā, ka lauku bērni neko neredz un nekur nebrauc.

Arī pilsētās ir ļoti daudz cilvēku, kuri neapmeklē kultūras un izklaides pasākumus: «Vesela kaudze rīdzinieku pēdējo reizi uz teātri bija tad, kad viņus dzina no klases.»

Talsos bērniem ir pieejama ļoti plaša interešu izglītība, tiesa, par to jāmaksā pašiem vecākiem. Viņi uzskata, ka tas ir normāli, vienīgi būtu labāk, ja skolas autobusi kursētu ne tikai pirms šo pulciņu beigām. Viņi priecājas un atzinīgi novērtē pašvaldības atbalstu, nodrošinot bērniem ēdināšanu izglītības iestādēs.

Ģimene uzskata, ka bērni nav biznesa projekts.

Viņi pauž viedokli, ka pabalstiem nevajadzētu būt iemeslam, kāpēc pāris izšķiras par labu bērniņam vai tomēr atliek šo lēmumu.

Pašiem savs zoo

Jānis stāsta, ka laukos bērniem ir daudz lielākas iespējas izskrieties un dzīvoties svaigā gaisā, nevis sēdēt istabā un garlaikoties. Pēc mācībām atvases var spēlēties smilšu kastē, kāpt kokā vai braukt ar riteni. Savukārt iepriekš, kad viņi dzīvoja Rīgas centrā, Grīziņkalna parka apmeklējuma laiks bija ierobežots, un tas neapmierināja ne bērnus, ne vecākus.

Laukos bērni redz gulbjus, dzērves, stirnas un citus dzīvniekus.

Ģimene arī nolēmusi audzēt vistas, bet no vairāk un lielākiem mājlopiem viņi atturas. Pagaidām viņiem nav sava suņa, bet mājas sarga lomu lieliski pilda kaimiņu suns, kurš pieskata abus pagalmus. Pagaidām ciešs kontakts ar blakus dzīvojošajiem ļaudīm nav izveidojies.

Mēs dzīvojam kā kurzemnieki – katrs vairāk uzturas savā sētā.

Komiski, ka ar dažiem kaimiņiem nācies iepazīties krīzes situācijā, piemēram, kad Makstnieku pagalmā bija iestigusi smagā mašīna.

Ģimene iekopusi arī nelielu dārziņu, kurā audzē zemenes un dažādus zaļumus. Vasarās viņi mielojas ar pašu upenēm, ķiršiem un āboliem.

Foto: TVNET

Stāstot par mājsaimniecības budžetu, viņi neslēpj, ka piecu bērnu ģimenē ir ļoti daudz vajadzību, kas jāapmierina ar abu vecāku algām. Piemēram, lai apģērbtu bērnus, vajadzīgas nevis vienas trīsgadnieka zeķubikses, bet gan veselas trīs. Lai ekonomētu līdzekļus, daudz lietu viņi iegādājas internetā, jo tur precēm ir zemākas cenas.

Par aukli pat vairs nedomā

Pēc trīnīšu piedzimšanas Inga bija ievietojusi sludinājumu, ka vēlētos atrast bērnu aukli, bet neviens nepieteicās aprūpēt trīnīšus, tāpēc viņa aukli pat vairs nemeklē. Ja nu rodas kāda īpaša situācija, bērnus uz dažām stundām pieskata Ingas māsa, kas dzīvo Mērsragā (50 km no viņiem).

Ar visiem pienākumiem viņi tiek galā paši.

«Mēs piešķiram trīs zvaigžņu ordeni viens otram,» Jānis caur smiekliem saka. Inga atsauc atmiņā laiku, kad Jānis strādāja Rīgā, bet viņa lielāko daļu nedēļas pavadīja mājās viena pati ar pieciem bērniem. Nedēļas nogalēs, kad atbrauca Jānis, viņš pārņēma stafeti un cēlās pa naktīm.

Foto: TVNET

Tik milzīgs optimisms!

Klausoties Ingas un Jāņa stāstījumā, visu laiku jūtama pozitīva un gaiša attieksme, tāpēc jautāju, kā viņiem izdodas to saglabāt, neskatoties uz dažādām grūtībām. Jānis ar smaidu atbild, ka viņiem nav slikti un tāpēc viņi nezina, kur lai ņem pesimismu.

Inga atklāj, ka vistrakākais posms bijis, kad trīņiem bija 2-2,5 gadi. Tad viņi bieži vien skandēja: «Nē!», «Es pats!» un tamlīdzīgus saukļus. Karam bija savs domu gājiens un virziens, kas sarežģīja vecāku dzīvi.

Pat stāstot par nogurumu, vecāki pauž labvēlību un smaida. «Mēs nevaram atslābt, mums jādzīvo saskaņā ar bērnu ritmu,» Inga saka.

Foto: TVNET

Atbalsta Ziemas saulgriežus

Makstnieki ir viena no tām daudzajām ģimenēm, kas nav skaidri formulējuši savu attieksmi pret Ziemassvētkiem un to svinēšanu. Viņi sliecas atbalstīt Ziemas saulgriežu atzīmēšanu, bet nav tik apņēmīgi, lai to detalizēti izkoptu ar dažādām tradīcijām, piemēram, īpašiem ēdieniem un budēļos iešanu.

Ingai tuvs ir luterāņu mācītāja Linarda Rozentāla teiktais, ka Dievs ir katrā cilvēkā.

Ģimene cenšas svinēt ne tikai Ziemassvētkus, bet arī to gaidīšanas laiku, piemēram, paši gatavojot Adventes vainagu, cepot tā rotājumus no sāls mīklas un gatavojot piparkūku namiņu. Viņi arī atbalsta pašu rokām gatavotas dāvanas, piemēram, konfektes vai apsveikuma kartītes, nevis lielveikalā iegādātas lietas.

Daļa sabiedrības ir pārāk materializējusies. Svarīgākās vērtības ir nonivelējušās.

Makstniekiem nepatīk, ka jau 5.novembrī lielveikali ir pilni ar Ziemassvētku rotājumiem: «Viņu biznesam šie svētki ir noderīgi.» Arī pa radio skanošie Ziemassvētku džingli nerada svētku sajūtu. Tā rodas, visiem kopā darbojoties un gaidot svētkus.

Foto: TVNET

Šogad trīņiem būs pirmais īstais gājiens pēc Ziemassvētku eglītes

Tuvojoties Ziemassvētkiem un dodoties meklēt eglīti, vecāki kopā ar bērniem iet uz tuvējo piemājas mežu un nes meža zvēriem ābolus un burkānus. Mājas pagalmā iestādīta eglīte, ko katru gadu rotāt.

Lūgti izteikt novēlējumu Ziemassvētkiem, Inga atgādina par miera nepieciešamību un aicina cilvēkus novērtēt to, kas viņiem ir.

Bieži vien mēs patiesi nenovērtējam to, kas mums ir.

Viņi atgādina, ka Latvija ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot un audzināt bērnu, – te nav ne viesuļvētru, ne cunami, ne nāvējoši indīgu zirnekļu, ne draudīgu lielo plēsoņu. Mēs dzīvojam perfektā, klusā un zaļā valstī.

Arī TVNET pievienojas Makstnieku ģimenes vēlējumiem un mudina ikvienu novērtēt to, kas viņam ir, un vismaz Ziemassvētkos nebēdāties par to, kā nav. Priecīgus svētkus!

TVNET>>