Kādas bija sajūtas, uzzinot, ka būsiet daudzbērnu ģimene? Jeb – vai 3.,4.bērniņš bija plānots?

INGA_DZĒRVE INGA_DZĒRVE

Citam tas ir visai mērķtiecīgs lēmums - nebaidīties būt par vismaz 3 bērnu vecākiem, citiem vienkārši "tā gadās", bet vēl kāds pie šāda lēmuma nonāk, piemēram, laika gaitā. Reiz kāda projekta ietvaros, Māmiņu Kluba portālā, stāstīju, ka man ļoti gribētos 3, ideālā gadījumā - 4 bērnus. Tā nu ir sanācis, ka tas notika visai ātri, un vienā reizē tiku gan pie 3., gan pie 4.bērniņa.

Nebūt nenožēloju savu lēmumu - nedoties uz ārstniecības iestādi, lai "nokārtotu šo jautājumu".. Protams, pirmās sajūtas, kas mani pārņēma, bija dažādas - gan bailes, gan šaubas, gan neticība. Bet es pavisam nopietni varu teikt, trešais bērniņš bija plānots, tas bija paredzēts un tam tā bija jābūt. Negaidīti bija vien tas, ka "tā gadījās" ātrāk, kā cerēts, un ar "bonusiņu", ko vasarā sauksim par 4.bērniņu.

Sajūta, saprotot, ka būsim daudzbērnu ģimene, atnāca tikai tad, kad bija jau pagājušas kāda 15 grūtniecības nedēļas, jo tikai tad tā pa īstam sāku aizdomāties par to, ka tiešām - tagad taču būsim daudzbērnu ģimene. Būs daudz vairāk rūpju, bet tai pat laikā - kas gan var būt skaistāk par to, ka mums pieder tik milzīga dāvana - visu mūsu abu bērnu mīlošās sirdis.

Es ticu, ka viņi mums vēl daudz ko iemācīs. Atliek tikai būt atvērtiem šīm mācībām.

Un tas, kā sabiedrība vērtēs "mūsu skaitli", man nu jau tagad ir patiešām vienaldzīgi.

Kādas bija sajūtas, uzzinot, ka būsiet daudzbērnu ģimene? Jeb – vai 3.,4.bērniņš bija plānots?

Topošā māmiņa Inga