Kas ir daudzbērnu ģimene Latvijā?

Autors: Godaģimene.lv, 2014. gada 28. aprīlis, 09:57:36
Kas ir daudzbērnu ģimene Latvijā?

Lai veiktu daudzbērnu ģimeņu situācijas izpēti Latvijā, daudzbērnu ģimeņu apliecības – Goda ģimenes kartes ieviešanas vajadzībām tika veikts pētījums "Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā". Un nu esam gatavi soli pa solim iepazīstināt jūs ar pētījuma rezultātiem!

Daudzbērnu ģimenes definēšana

Daudzbērnu ģimenes jēdziena izpratne ļoti  lielā  mērā  sakņojas  ģimenes jēdziena izpratnē, tāpēc būtiski ir vispirms pievērsties ģimenes jēdziena definīcijai. Ģimenes būtības izpratne un definīcija ir kļuvusi par aktuālu diskusiju objektu gan sociālo zinātnieku vidē, gan kontekstā ar tiesību sistēmā un dažādos normatīvajos aktos esošo definīciju piemērotību un atbilstību realitātei. Tradicionālā ģimenes definīcija ģimeni raksturo kā mazo sociālo grupu, kas dibināta uz laulības, radniecības vai adopcijas sakaru pamata un kuras locekļi saistīti ar sadzīves kopību, savstarpēju izpalīdzību un atbildību.

Realitātē pastāv arī citas ģimenes formas – nereģistrēta kopdzīve, viena vecāka ģimenes un paplašinātās ģimenes un dokuments atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādi, ka „bioloģiskā un sociālā realitāte ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu”.

Tradicionālās definīcijas uzsver formālās saites starp indivīdiem, taču tas izslēdz virkni ģimenes formu un tipu, kas ir izplatīti mūsdienās. Latvijā bez nukleārās ģimenes (raksturīga uz asinsradniecību balstīta kopdzīve, kas aptver vīru, sievu un nepilngadīgos bērnus) plaši ir sastopamas arī tā dēvētās saliktās jeb paplašinātās ģimenes, ar ko saprot tādu ģimeni, kur kopā dzīvo un vienu saimniecību veido ne tikai laulāts pāris un bērni, bet vēl arī citi radinieki. Vairāki mūsdienu sociologi apgalvo, ka laulības šķiršanu skaita pieaugums norāda, ka cilvēki palēnām pāriet pie post-nukleārā ģimenes modeļa. Paātrinās cikls ”laulība – laulības šķiršana – jaunas partnerattiecības vai laulības”. Atkārtotas partnerattiecības mēdz būt daudzveidīgas – sākot ar 20 gadu veciem bezbērnu pāriem un beidzot ar pusmūža cilvēku savienībām, kuru bērni dzīvo patstāvīgu dzīvi. Tādējādi dažās ģimenēs nākas sadzīvot pieaugušiem bērniem no pirmās laulības, pusaugu bērniem no otrās un zīdaiņiem no trešās laulības4. Iezīmējas tendence, ka izplatītas ir arī tā dēvētās iztrūkstošās paaudzes ģimenes (”skipped generation families”), kurās vecvecāki dažādu apsvērumu (piemēram, vecāku emigrācijas) dēļ audzina mazbērnus. Izteikta tendence sabiedrībā ir viena vecāka un bērna (bērnu) ģimeņu skaita palielināšanās. To dēvē arī par nepilno ģimeni, kas praksē biežāk ir mātes un bērnu kopdzīve vienā mājsaimniecībā. Kopdzīve bez laulību reģistrācijas un šādās attiecībās dzimuši bērni statistiski ir ļoti izplatīts ģimenes modelis.5 Šāda veida attiecības tiek skaidrotas kā divu pieaugušu cilvēku attiecības, kurās partneri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā. Bez jau minētajiem piemēriem mūsdienās aizvien vairāk sastopamas „virtuālās ģimenes”, „ciemošanās” un svārstmigrantu ģimenes (commuter family). Šādam ģimenes modelim ir raksturīgi, ka (visbiežāk darba apsvērumu dēļ) kāds no ģimenes locekļiem (darba dienās vai atkarībā no darba grafikiem) dzīvo citā pilsētā, reģionā vai valstī, tiek uzturētas divas mājsaimniecības un ģimenes locekļi regulāri tiekas6. Jāatzīst, ka migrācijas tendences Latvijā, mudina domāt par šāda modeļa aizvien plašāku izplatību.

Ģimenes variē pēc to lieluma, kas ir galvenais šī pētījuma fokuss. Daudzbērnu ģimenes jēdziens ir relatīvs un lielā mērā atkarīgs no kultūras, tradīcijām un politiskajiem uzstādījumiem. Pasaules mērogā ir diskutējams, kāds minimālais bērnu skaits ģimenē ir priekšnosacījums daudzbērnu ģimenes statusam – trīs, četri vai pieci bērni? Eiropā ir pieņemts, ka ģimenes, kurās tiek audzināti trīs un vairāk bērni ir uzskatāmas par daudzbērnu ģimenēm. Lai apzīmētu ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērni, Eiropā tiek lietoti dažādi jēdzieni un apzīmējumi: Ģimenes ar trīs un vairāk bērniem, Lielās ģimenes/Daudzbērnu ģimenes (Large families, grande famille, семья многодетная), 3+ ģimenes (Families 3+), Bērniem bagātās ģimenes (kinderreiche Familie). Otrs diskutējamais jautājums daudzbērnu ģimenes definēšanas kontekstā ir saistīts ar to, vai daudzbērnu ģimenes statuss ir terminēts, t.i. to piešķir uz vai līdz noteiktam laikam. Eiropā ir dažādas prakses - lielākoties šis statuss tiek piešķirts uz laiku līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai ar iespējām konkrētu nosacījumu atbilstības rezultātā to pagarināt.

Latvijā daudzbērnu ģimene ir definēta Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Daudzbērnu ģimene ir ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus līdz 18 gadu vecumam. Būtiski ir akcentēt faktu, ka ir sagatavoti grozījumi likuma redakcijai, to papildinot ar šādu tekstu

„Daudzbērnu ģimenes statuss tiek saglabāts arī pēc tam, kad vecākais bērns sasniedz 18 gadu vecumu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja bērns turpina mācības vispārējās izglītības iestādes klātienē, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmās vai augstākās izglītības iestādēs pilna laika studijās.”

Labklājības Ministrijas mājas lapā pieejamā informācija par to kā apliecināt daudzbērnu ģimenes statusu skan šādi „Bērnu skaitu ģimenē var apliecināt attiecīgs ieraksts par bērniem vecāka pasē, izziņa ar informāciju no Iedzīvotāju reģistra vai bērnu dzimšanas apliecības.

Vēl viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā daudzbērnu ģimeņu definēšanas kontekstā, ir saistīts ar to, ka empīriski „tveramāks” lielums ir daudzbērnu vecāka jēdziens, t.i., daudzbērnu tēvs vai daudzbērnu māte.

Kopumā jāsecina, ka ģimenes jēdziena izpratne veido daudzbērnu ģimenes definīcijas pamatu, jo teorētiski daudzbērnu ģimenes veidošanās un funkcionēšanas iespējas ir dažādas, tās variē atkarībā no vecāku laulātības (laulībā, kopdzīvē bez laulību reģistrācijas, šķīrušies vai viens no vecākiem ir formālā laulībā ar kādu citu, bet faktiski dzīvo kopā u.tml.) un bērnu statusa/ienākšanas veida ģimenē (konkrēto vecāku kopīgie bērni, bērni no iepriekšējām attiecībām, aizbildnībā esošie bērni, audžuģimenē ievietotie bērni). Definīcijas kontekstā ne mazāk nozīmīgs aspekts ir arī bērnu vecums, jo pilngadību sasniegušie bērni, lai arī faktiski turpina piederēt pie ģimenes, formāli bieži vien netiek iekļauti daudzbērnu ģimenes izpratnē. Šī pētījuma vajadzībām tiks izmantota plašākā ģimenes definīcija un izpētes ietvaros tiks identificēta  dažādu daudzbērnu ģimenes formu un tipu faktiskā variativitāte. Taču ir pamats uzskatīt, ka normatīvajos aktos būs nepieciešama izšķiršanās saistībā ar to, kā tiks definēta ģimene daudzbērnu ģimenes kontekstā.

AVOTS: Projekts Demogrāfisko pasākumu īstenošana Latvijā – daudzbērnu ģimeņu kartes – Goda ģimenes kartes ieviešana

PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā

Godgaģimene.lv

Projekta atbalstītājs:

20140425161056-56079.jpg