Bērni SIF nometnē: Krāsains prieka karuselis

māmiņa_Iveta māmiņa_Iveta

Ja domāju pat atslēgas vārdiem – krāsains prieka karuselis, tad pirmais, kas man nāk prātā, ir karuselis, kurā griežas bērni, priecīgs – tātad priecīgi bērni, kuri griežas karuselī. Krāsains – tātad kaut kas daudzveidīgs, košs un neaizmirstams.

Tieši tāda izrādījās arī nometne, kuras nosaukums bija “Krāsains prieka karuselis”. Tajā jūlija beigās astoņas dienas darbojās 52 latviešu bērni – daļa, kas dzīvo Latvijā un daļa, kas šobrīd dzīvo kādā citā valstī – Kanādā, Grieķijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā. Desmit šādas nometnes Latvijas un diasporas bērniem finansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas nozīmē, ka bērniem dalība nometnē ir pilnīgi bez maksas. Man kā daudzbērnu mammai tas liekas ļoti, ļoti nozīmīgi un man bija īpašs prieks par tiem bērniem, kuri nometnē bija no daudzbērnu ģimenēm. Zinu, ka bērni šo nometni gaidīja visu vasaru un vēl vairāk, un man ir patiess prieks, ka bērniem bija iespēja tik saturīgi pavadīt daļu no sava vasaras brīvlaika.

Man kā rakstošam un literāram cilvēkam bija iespēja padziļināt bērnu zināšanas par latviskajām tradīcijām un izkopt viņu latviešu valodu. Bērni bija ieinteresēti uzzināt ne tikai par senajām ziemas un vasaras saulgriežu tradīcijām, bet arī par tādām senlatviešu svētku dienām kā krustabas un vedības. Lai bērni nostiprinātu savas zināšanas, viņi cits citam atstāstīja, ko varēja atcerēties, un tas sagādā lielu jautrību. Bet tas ir brīnišķīgs veids, kā noturēt bērnu uzmanību un ļaut viņiem labāk atcerēties. Tāpat mēs grupās veidojām nelielus sižetus par šiem svētkiem, ko nofilmējām. Bērniem patiesi ļoti patīk filmēties, tāpēc šādu iespēju var izmantot arī mājās – vienkārši tāpat vai svētku laikā, izdomājot savas tēmas, par kurām veidot nelielus sižetus – tagad nofilmēt ir iespējams gan ar fotoaparātiem, gan telefoniem, tāpēc iespējas paveras neierobežotas.

Mani aizkustināja nodarbība, kurā ar bērniem veidojām plakātus par Latviju un viņi dalījās savās sajūtās, ko viņiem nozīmē Latvija. Bērniem Latvija nav tikai vieta, kur viņi ir piedzimuši, tā ir neizmērojama un bagātīga buķete. Bērni raksturo Latviju kā prieka zemi, kas saistās ar mīlestību. Bērniem Latvija ir zaļa un krāsaina – ar tās skaisto dabu, košajām pļavām un ziediem, Baltijas jūru. Latvija ir tās kultūra, latviskās tradīcijas, ticējumi, rakstu zīmes un neaizmirstamie pasākumi, Dziesmu un deju svētki, hokejs. Latvija ir draugi, mīļi cilvēki, rakstnieki, tā ir idejas un jaunība. Un, protams, bērniem Latvija saistās ar tautas tērpu, Brīvības pieminekli, himnu, Latvijas karogu, vēsturi, brīvību, valodu, dzimteni un mājām.

Nometnes programma bija ļoti bagātīga, bija daudz sporta aktivitāšu, vides izzināšanas nodarbības, kā arī radošās nodarbības, kur bērni uzzināja, cik dažādos veidos var izmantot lietas, ko ikdienā mēs vienkārši izmetam vai neiedomājamies, ko ar tām darīt citādā veidā – olu iepakojumus, korķīšus, dažāda izmēra papīrus, čiekurus, knaģus. No olu iepakojumiem iespējams pagatavot laikam pilnīgi visu – dažādus zvērus, mašīnas un citas lietas. To vienkārši iespējams īstenot arī mājās. Bērni izveidoja interesantus zvēriņus no knaģīšiem, pielīmējot tiem acis un citas interesantas detaļas. Skaisti izdevās lukturīši no visparastākajām burciņām, kurās no stieples izveidoja rokturīti, no ārpuses aplīmēja ar kādu vien materiālu bija vēlēšanās, kā arī uzlīmēja pilsētas attēlu, iekšā mazliet upes smiltis, lai svecīte stabili turētos, un tā ikviens varēja doties svētku gājienā, izgaismojot to ar skaistiem lukturīšiem.

Protams, šādas nometnes nav iedomājamas bez muzikālām nodarbībām, kurās dejot latvju dančus un dziedāt latviešu dziesmas. Tāpat košas ekskursijas un neaizmirstami pārgājieni, kā arī tikšanās ar Latvijas personībām, ļaujot bērniem sajust, ka Latvija patiešām ir īpaša un cik daudz mēs varam – katrs atsevišķi un visi kopā.

Man šādā nometnē bija iespēja piedalīties jau otro gadu un šogad to gaidīju ar klusu pacilātību, jo tā dod tik daudz pozitīvu emociju – tu nenogurstoši tās dod bērniem un bērni tās dod tev. Kopējā atmosfēra nav vārdos aprakstāma – pie ugunskura baudot uguns liesmās vārīto, tikko salasīto tēju un dziedot dziesmas ģitāras pavadījumā – bez telefoniem, bez datoriem, bez tehnoloģijām, ar pilnīgu klātbūtnes sajūtu, ar sirsnību un draudzību, ar tik daudz labiem vārdiem un darbiem. Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad man liekas, ka mēs katrs sevī cits caur citu iededzām saulīti, ar kuru doties tālāk un sildīt savus mīļos – neatkarīgi vai tas ir tepat Latvijā vai jau kādā citā valstī.