Lieldienu tradīcijas

Lieldienas ir svarīgi svētki kristīgajā pasaulē. Arī senajiem latviešiem Lieldienas jeb pavasara saulgrieži bija viens no četriem svarīgākajiem pagrieziena punktiem dabā, kas iezīmēja kārtējo gadalaiku maiņu. Un, protams, šāds zīmīgs posms dabas ritējumā tika atzīmēts ar dažādām tradīcijām, no kurām daļa tiek ievērotas arī mūsdienās.

Lieldienu simbols – olas

Ola simbolizē sauli, jaunu sākumu un pilnību, un tas ir viens no populārākajiem šo svētku simboliem.

• Olu krāsošana: senlatvieši ticēja, ka olu krāsošana ar dažādām dabas veltēm veicina saticību.
• Olu meklēšana: mūsdienās daudzviet ģimenēs iemīļota tradīcija ir Lieldienu zaķa paslēpto olu meklēšana.
• Olu kaujas: arī šī aktivitāte sagādā prieku gan lieliem, gan maziem. Ticējums vēsta, ka tas, kuram ola ir visstiprākā, ilgi dzīvos! Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu.

Ar olām saistās arī citi ticējumi:

• Kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā ola.
• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
• Apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt nelaime.
• Lieldienās ar olām jāmainās, citādi vistas nedēs un cāļi neaugs brangi.
• Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.
• Ja meita Lieldienā dod puisim 2 olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja 3 – diezgan kas no tevis nav; ja 4 – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5 – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!

Šūpošanās

Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, par ko saņēma olas, cimdu pāri, alu vai ko tamlīdzīgu. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci.

• Lieldienās ir kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekostu, un turpmākais gads būtu veiksmīgs un laimīgs.
• Lieldienās pieņemts šūpoties arī tāpēc, lai nebūtu lietaina vasara un lai nākamajā gadā nenāktu miegs.
• Pēc šūpošanās šūpoles jānojauc un jāsadedzina, lai raganām nebūtu, kur šūpoties.

Laika vērošana

Lieldienās senie latvieši ierasti vēroja dabu, lai paredzētu laikapstākļus vasarā. Ticējumi vēsta:

• Ja Lieldienās līst lietus, tad turpmāk šie nokrišņi gaidāmi katru svētdienu līdz pat pašiem Vasarsvētkiem.
• Ja šajā dienā vardes lec pār ceļu, būs lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlec spilgta, būs karsta vasara.

Skaistumam

Saulgriežu laiks ir maģisks ne tikai dabas vērošanai, bet arī meitu vidū – skaistuma vairošanai.

• Svētku rītā agri jāceļas, lai redzētu saules uzaušanu un jāskrien uz tuvāko tekoša ūdens vietu, kur tas tek pret sauli, un jānomazgā seju.
• Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes.

Citi Lieldienu ticējumi

• Lieldienās pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
• Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
• Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
• Pirms Saules lēkta apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp.
• Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.

Lieldienu tradīcijas katrā ģimenē var atšķirties, bet būtiskākais ir kvalitatīva kopīga laika pavadīšana.

Priecīgus svētkus!