Nesaprašana kā palīdzēt un vai tas ir normāli...

kellija kellija

Sveikas,mīļas mammas...

Vēršos pie Jums pēc kāda padoma vai ieteikuma...Arī šis stāsts par vidējo dēliņu.TAgad jau mums ir 6gadiņi.Mācās sagatavošanas grupiņā.Nu jau ir liels jo ir jau sava meitene :) vēstulītes,mazas dāvaniņas...kā sacīt jāsaka-abpusēji...

Tik dažas dienas atpakaļ sāku ievērot ko tādu par ko neēsmu īsti pārliecināta vai tas tomēr ir labi un normāli.No vienas puses jau jauki un mīļi,bet vai tomēr tas nav kāds apslēptais palīgā sauciens.Dēliņš palīdz katrai svešai metenītei.kaut vai tajā paša rotaļu laukumā.Ja meitene nokritīs viņš palīdzēs piecelties,karuselī turēs aiz rokas vai pie pleca lai neizkrīt,maksimāli visu laiku bāzīsies virsū...

Šovakar vēlējās gulēt kopā ar lielo brāli (8gadi) dīvānā.neuzskatu ka tas būtu kas ārkārtējs...taču laikam nelaikā iegāju istabā un mans 6gadnieks pēkšņi sarāvās.Kad jautāju ko dara atbilde bija,ka neko.Jautāju vai spelejies ar savu mantību?varēja redzēt,ka sakautrējas...neko neatbildēja.Bet lielai brālis teica,ka brālis esot vilcis viņam bikšeles nost un grāpstijies gar dupsi.No sākuma 6gadnieks palika dusmīgs un teica ka lielais mānās.Aizdzinu uz gultu gulēt.Pēc kādām 5minūtēm atnāca man atvainoties,ka viņš ta darija.Pats nezinot kapēc...

It kā uzmanība viņiem tiek,cenšamies daudz darīt kopā-īpaši tagad,kad vīrs aizbrauca uz ārvalstīm strādat...šādi gājieni būtu kāds protests pret notiekošo?vai kāds apslēpts palīgā sauciens?...vai tā vienkārši mēdz būt?

pati pirmo reizi ar kaut ko šādu saskaros.gribas bērnam palīdzet,lai nevaidotos kādi kompleksi vai novirzes uz šādām lietām....