Pūpolsvētdiena – gatavojamies laicīgi!

Kā ierasts, nedēļu pirms Lieldienām tiek svinēta Pūpolsvētdiena. Šogad tā būs šajā svētdienā, 10. aprīlī.

Tradicionāli tie tiek uzskatīti par kristiešu svētkiem, aizsākot Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējās septiņas dienas. Tomēr Pūpolsvētdiena ir gana sena, tādēļ pie mums tajā mijas gan kristiešu, gan latviešu sentēvu tradīcijas.

Pūpolsvētdienas simbols ir pūpols. Pūpols ir apaļš, savukārt aplis ir simbols veselībai un pārticībai. Tādēļ daudzās ģimenēs jau paaudzēm ilgi Pūpolsvētdienu rīti aizsākas ar saucieniem “Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā!”. Ticējums vēsta, ka “pēriens” ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam. Tādējādi nopērtais visu nākamo gadu būs veselīgs, jo slimība ies ar līkumu. Tomēr latviešiem ir daudz ticējumu, kas vēl darāms šajā dienā:

• Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tie jāiet lauzt pašā Pūpolsvētdienas agrā rītā – saullēktā.
• Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, tad skaistums būs garantēts visu gadu, turklāt nenāks miegs.
• Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkst izmest. Tie jāpiesprauž kaut kur pie sētas vai jānoliek citā redzamā vietā, jo, ja vasarā uznāks negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet krāsnī un to dūmi aizdzīs negaisa mākoņus.
• Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs.
• Ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliks resnas.
• Pūpolsvētdienā jāapēd trīs pūpolu pumpurus, tad nekad neslimos ar drudzi.
• Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.
• Pūpolsvētdienā jāvēro laikapstākļi – kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
• Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būs maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augs zirņi un pupas.
• Pūpolsvētdienā krāsnis jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augs raženi.
• Pūpolsvētdienā kurināšanai nedrīkst nest apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
• Pūpolsvētdienā jāper arī mājdzīvnieki, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.

Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. Tāpat tiek izmantoti arī dažādi skaitāmpanti:

• “Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”
• “Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!”
• “Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!”
• “Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!”
• “Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!”

Pūpolsvētdienā kādreiz galdā lika pūpolu putru – ēdienu, kas gatavots no cūkas galvas un zirņiem vai pupām. Šie pākšaugi tāpat kā miežu putra ar sviestu vidū vai apaļa maize tiek uzskatīti par tradicionāliem Pūpolsvētdienas ēdieniem.

Interesanti, ka sendienās tika izmantoti ne tikai pūpolzari, bet pēršanai gatavoja arī speciālas slotiņas. Lai slotiņai būtu maģisks spēks, tās veidoja no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.

Avoti: santa.lv; delfi.lv; lsm.lv; travelnews.lv