DISKUSIJA: Vai vienmēr esat gribējušas daudzbērnu ģimeni?

ilze.lipska ilze.lipska

Manam sešgadīgajam dēlam reiz pajautāja - par ko tu gribētu kļūt. Viņš atbildēja - par skolotāju. Kad ar šo pašu jautājumu vērsās pie 5gadīgās māsas, viņa nopietni paskatījās un atbildēja - PAR MAMMU! 

Un tad es aizdomājos - kurš ir tas laiks, kad mums veidojas priekšstats par savu nākotnes ģimeni? Vai tas neveidojas jau bērnībā? Vai tas veidojas tikai sasniedzot pieauguša cilvēka briedumu? Vai tas veidojas visu mūžu, un fundamentālas pārmaiņas var notikt jebkurā mirklī, kad, piemēram, 40 gadu vecumā zvērināts bezbērnu dzīves modeļa aizstāvis pēkšņi attopas, un steidz darīt ko lietas labā, kamēr vēl nav par vēlu? Vai ģimenes modelis arī mainās tik kardināli kā sapņu profesija - nu kurš gan bērnībā nav sapņojis par strādāšanu cirkā! :) 

Mazliet skumji paliek, kad sastopu kādu cilvēku, kurš apgalvo, ka bērnus nevar ciest. Kāpēc tā ir sanācis? Vai viņš nevar ciest arī savu bērnību? Kurā mirklī tas egoisms ir izdaudzis tik liels? (Kaut gan tas ir diskutējams jautājums - kas ir lielāks egoisms - izvelēties bērnus vai no tiem atteikties...)

Kad jūs jau zinājāt - jā, es gribu ne vienu vien bērnu savā ģimenē?

Vai šis modelis ir laika gaitā mainījies?