Vecāki uzsver: ieviest vai palielināt dažādus valsts un pašvaldību pabalstus

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Kas ir tās jomas, kurās vecākiem nepieciešams vislielākais atbalsts no valsts puses? Kādas atlaides daudzbērnu ģimeņu vecākiem būtu nozīmīgākās? Noskaidrojām pētījuma gaitā!

Mums palīdzēja vecāku atbildes uz jautājumiem par atbalstu nepieciešamību. Lielā daļā atbilžu dominēja nepieciešamība ieviest vai palielināt dažādus valsts un pašvaldību pabalstus, kā arī piešķirt dažādas atlaides daudzbērnu ģimenēm.

Vecāku ieteikumi valsts atbalstam:

-          „Lielāki pabalsti par nākamo bērnu piedzimšanu un arī uzturēšanu  līdz pilngadībai”

-          „Varētu tik daudz neieciklēties uz pēcdzemdību pabalstiem un pirmo gadu, bet pievērst uzmanību ģimenēm ar bērniem turpmākos bērna audzināšanas posmos”

-          „Ieviest pirmklasnieka pabalstu vai pabalstu skolas gaitu uzsākšanai, kā tas jau ir vairākās pašvaldībās”

-          „Lai valsts politika būtu vērsta nevis uz ģimenes ienākumu palielināšanu, bet uz daudzbērnu ģimeņu izdevumu samazināšanu. Atbalstīt nevis ar pabalstiem, bet atlaidēm un atvieglojumiem

-          „Rast iespēju kopā ar lielākajiem sadzīves pakalpojumu sniedzējiem - Latvenergo, Rīgas siltums, Lattelekom utt., piemērot atvieglotus tarifus daudzbērnu ģimenēm”, dažas pašvaldības jau to dara.”

-          „Uzņēmumiem, kas dod atlaides ģimenēm un jo sevišķi daudzbērnu ģimenēm, rast iespēju pārskatīt nodokļu politiku, piešķirot viņiem nodokļu atlaides.”

-          „samazināts PVN ikdienā biežāk izmantotajai pārtikai (piens, maize, dārzeņi, augļi)”.

 

“Swedbank” privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimermane vērš uzmanību uz to, ka, lai arī Latvijā ir ļoti plašs sniegto pakalpojumu klāsts vecākiem un bērniem, tomēr to apjomi gandrīz visās pozīcijās ir minimālā apmērā, salīdzinot ar Eiropas vidējo līmeni. Šobrīd pabalstu sistēma nav nekādā veidā progresīva atkarība no bērnu skaita. Ir likums par ģimenes valsts pabalstu, taču tajā pašā laikā eksistē arī likums, ar kuru iepriekšminētais likums ir iesaldēts uz krīzes laiku. Tas nozīmē, ka faktiski 2015.gadā šai progresivitātei būtu jāstājas spēkā, sākot no katra nākamā bērna. Par pirmo bērnu vecākiem būtu jāsaņem pamatsumma, par otro – divreiz vairāk, par trešo – trīsreiz vairāk. Taču ir skaidrs, ka to visu vai nu atcels, vai kaut kādā mērā ierobežos.

Ģimeņu pētniece Ieva Marga Markausa akcentē, ka visām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts, un, ka Latvijas gadījumā progresivitātes princips būtu sociāli taisnīgs risinājums, kas vienlaikus nodrošinātu atbalstu ģimenēm.

Atbalsts - tikai trūcīgajiem nekam neder!

Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka atbalsts – tikai trūcīgajiem, nešķirojot, vai tie ir bērni, vai pieaugušie, nekam neder. Ir nepieciešams kaut kāds universāls, varbūt pat neliels atspaids, bet par katru, tātad – ne tikai valsts ģimenes pabalsts, bet daudz ievērojamākas atlaides nodokļiem. Būtu nevis jāaudzē neapliekamais minums par katru bērnu Ls 18 līdz Ls 98, bet summai būtu jābūt ap Ls 120-180. Būtu nepieciešams tāds kā reversais bezbērnu nodoklis, piemēram, tiem, kuriem bērnu nav, būtu jāmaksā vairāk, savukārt tie, kam ir vairāk bērnu, būtu iespēja vairāk finansiālo līdzekļu paturēt sev. Tā nelielā daļa, kam ir vairāki bērni, būtu daudzkārt vairāk jāatbalsta.

Ne tikai respondenti, bet arī vairāki intervētie eksperti norādīja uz nepieciešamību pašvaldību līmenī attīstīt vienotu atbalsta sistēmu, lai vismaz minimālais atbalsts visām daudzbērnu ģimenēm tiktu nodrošināts vienādi. Bērnu interešu aizstāvības speciāliste “SOS Bērnu ciematu asociācijas” pārstāve Kristīne Veispale uzskata, ka primāri jāsaprot, vai atbalsts ir vajadzīgs trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm, vai visām daudzbērnu ģimenēm ir vienota sistēma? Vienlaicīgi tas būtu arī uzskatāms kā demogrāfijas problēmu risināšanas plāns. Ja mēs gribam, lai bērnu būtu vairāk, būtu jāievieš valsts nodrošināti atvieglojumi, sākot ar transportu un, beidzot ar brīvā laika skolu, nodarbību izdevumiem.

PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā

VISU pētījuma tekstu par Daudzbērnu ģimeņu situāciju mūsdienu Latvijā, lasi šeit >>