Tēta laiks - trīs padomi kvalitatīvai laika pavadīšanai kopā ar bērnu

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Jautājumi par tēva neatsveramo lomu bērna dzīvē tiek aktualizēti aizvien biežāk. Publiski pieejami dažādi izglītojošie materiāli par to, cik būtiski vīriešiem iesaistīties savu atvašu audzināšanā jau no mazuļu piedzimšanas brīža. Tomēr iesaiste ikdienas rutīnā, piemēram, aizvedot uz bērnudārzu vai skolu, nebūt nav viss, ar ko aprobežojas šīs attiecības!

Neviens nav ideāls un tāpat kā bērniem, arī vecākiem dienu no dienas jāmācās, jāpilnveido sevi un jābūt gataviem neordinārām situācijām, kurās, apgūstot jaunas prasmes, kļūt par labāku sevis un savas lomas versiju.

Lai atsvaidzinātu zināšanas par tēvu un bērnu attiecību pilnvērtīgu attīstīšanu, atgādinām dažus ikdienas “tips and tricks”, pie kā pieturēties:

  • Cieņpilna saziņa

Uzklausīt, iedziļināties, censties izprast, kopīgi meklēt un izdomāt risinājumu – tā ir formula, ko vajadzētu censties iegaumēt katrā situācijā saziņā ar bērnu.

Vai tā būtu vienkārši diskusija par to, ko šovakar ēst vakariņās, vai arī kādu “palaidnību” situācijas analīze. Pieaugot un iemācoties sociālās atbildības un lomas, mums šķiet pašsaprotami, ka, lai kāda arī būtu situācija, mēs uzklausām abu pušu viedokļus – gan darbā, gan mājās –, mēs izsakām savas vēlmes vai nostāju, pamatojam to, ja nepieciešams meklējam kompromisus. Diemžēl attiecībās ar bērniem mēs šo nez kādēļ nereti nonivelējam līdz – nē, būs tā, kā es teikšu, vai arī – šausmas, tu izdarīji nepareizi. Taču šādā veidā mēs bērniem liedzam iespējas mācīties no savām kļūdām un ar laiku pašiem pieņemt pamatotus un izsvērtus lēmumus, jo viņi šīs prasmes nav apguvuši ģimenē.

  • Divatā kopīgi pavadīts laiks

Domājot par kopīga laika pavadīšanu, jāvadās pēc diviem rādītājiem – kas patīk pašam tētim un ko patīk darīt bērnam. No šāda skatupunkta izvēlētā aktivitāte noteikti būs aizraujošāka un sniegs lielāku gandarījumu.

Ir būtiski, lai arī tēvs no izvēlētās aktivitātes gūtu gandarījumu, jo tādejādi būs lielāka iespējamība, ka bērns jutīsies labi, jo izjutīs tēva prieku. Tās var būt pat nelielas fiziskas ikdienas aktivitātes, piemēram, paslēpes, “ķerenes” vai bumbas mētāšana. Pētījumi apliecina, ka šādas nodarbes daudziem tētiem aktivizē laimes hormonus. Ja tētis jūtas labi, ir priecīgs, apmierināts, arī bērns to uztvers, spoguļos un jutīsies līdzīgi. Protams, ja tētis nav fizisku rotaļu fans, iespējams izvēlēties jebkuru citu aktivitāti. Galvenais – jāsaprot, ko tētim patīk darīt un kur var iesaistīt bērnu, mazliet to pielāgojot bērna vecumam un izjūtot abpusēju prieku.

Otrs būtiskais rādītājs ir bērna intereses –  darīt to, ko vēlas bērns. Tas nozīmē, ka katrā konkrētā vecumā ir jāiepazīst savas atvases aktuālās intereses. Ja bērnam vislabāk šobrīd patīk šūpoties, braukt ar skrejriteni un spēlēt bumbu, tad būtu vēlams nodarboties ar šīm aktivitātēm. Ja vislabprātāk bērns nododas mākslai, zīmējot, līmējot vai veidojot kaut ko no plastilīnā, tad mazais noteikti priecāsies, ja tētis piebiedrosies šajās aktivitātēs.

Tikai jāatceras, lai gandarījums būtu abiem, šai nodarbei noteikumus diktē bērns, un viņam nav vajadzīgs nosodījums vai steidzināšana “pareiza” torņa būvniecībai.

  • 20 minūtes dienā – tas ir minimālais laiks, ko būtu vēlams atvēlēt bērna vadītu rotaļu spēlēšanai. Tas, nenoliedzami, mazajā radīs prieku un svarīguma sajūtu, ka tētis viņu redz un pamana viņa intereses.
  • Nedalīta uzmanība – piedalās tikai tēvs ar bērnu un viņam tiek sniegta 100% uzmanība bez pārtraukumiem, lai atbildētu uz telefonu vai TV fona trokšņiem.
  • Savi rituāli – lietas, ko dara kopā tikai tētis ar bērnu. Piemēram, sestdienas pankūku cepšana ģimenei.
  • Plānošana – speciāli rezervēts laiks katras nedēļas konkrētā dienā, ar ko bērns var rēķināties, ka tēvs pavadīs to kopā ar viņu, veidos bērnā drošības sajūtu un ļaus nostiprināties ikdienas ritma izjūtai.
  • Līdzāsesamība ikdienā – piedalīšanās bērna ikdienas rutīnā sniegs sajūtu, ka tētis vienmēr, kad nepieciešams, būs blakus un uz viņu var paļauties – šo sajūtu iespējams radīt tikai caur ikdienas rūpēm un pienākumiem.
  • Pārliecība – nav jāšaubās, ka katram bērnam viņa tētis ir vislabākais. Esot klātesošiem, klausoties, vērojot savu bērnu, tēti var būt pārliecināti, ka viņiem jau tagad viss izdodas!
  • Aplieciniet bērnam viņa nozīmību un vērtību

Lai arī vārdi “Es Tevi ļoti mīlu” postpadomju valstu vīriešiem attiecībās ar bērniem nereti, iespējams, liek justies neveikli, nav tāda pieaugušā vai bērna, kam tie būtu mazsvarīgi un vienaldzīgi. Turklāt bērniem, veidojoties viņa personībai un emocionālajai veselībai, ir īpaši svarīgi zināt, ka viņš ir labs un vērtīgs, pat neraugoties uz ikdienišķām grūtībām. Tādēļ spēcinošajiem vārdiem “Man patīk ar Tevi pavadīt laiku”, “Tu man esi ļoti dārgs un mīļš” būtu jākļūst par ikviena tēva un bērna neatņemamu attiecību sastāvdaļu.

Lai cik vecs būtu bērns – jaundzimušais, pusaudzis vai pat pieaugušais –, tēva loma ir neatsverama. Emocionālā piesaiste, ko bērni izjūt, ir jau šūpulī ielikta katram mazulim. Turklāt, lai cik pārsteidzoši tas arī nebūtu, zinātniskie pētījumi liecina, ka arī tēvos bērniņa piedzimšana rada reālas bioloģiskas pārmaiņas, veidojot jaunu hormonu savienojumu, kas atbild par empātiju un atsaucību pret bērnu. Tādējādi kopīgi pavadītais laiks ļauj tēviem šīs prasmes apgūt un attīstīt aizvien spēcīgāk.*

Turklāt atcerieties, ka katrā vīrietī ir viss, kas vajadzīgs, lai būtu par piemērotāko tēti savam bērnam. Lai izdodas!

 

* Feldman, R.; Gordon, I.; Schneiderman, I.; Weisman, O.; Zagoory-Sharon, O. (2010) Natural Variations in Maternal and Paternal Care are Associated with Systematic Changes in Oxytocin Following Parent-infant Contact. Psychoneuroendocrinology, 35, 1133-1141.

Avots: mammamuntetiem.lv