Žilbinoši krāšņas Lieldienu olas iespējams iegūt arī no dabīgiem materiāliem

Godaģimene.lv Godaģimene.lv

Mūsdienās olu krāsošana un olu kaujas ir viena no svarīgākajām Lieldienu tradīcijām teju ikkatrā ģimenē. Vienkāršākais un izplatītākais olu krāsošanas veids ir sīpolu mizu izmantošana. Taču Lieldienu olas var krāsot ar dažādiem dabas materiāliem, iegūstot neticami krāšņus un skaistus rezultātus! 

20220412105356-27245.jpg

  • Zili violetie toņi

Lai olas iekrāsotos zili violetos toņos, var izmantot sarkanos sīpolus, sarkano kāpostu vai melleņu un upeņu ievārījumu. Jāpiebilst gan, ka veikalos nopērkamie ievārījumi parasti nesniedz tik košu rezultātu, tāpēc tad labāk izvēlēties saldētas ogas.

Lai šādi krāsotas olas būtu izteiksmīgākas un košākas, ūdenim ieteicams pievienot etiķi (uz vienu glāzi aptuveni sešas ēdamkarotes). Savukārt, pašu ūdeni ar izvēlēto materiālu, piemēram, kāpostu, ieteicams vismaz pāris stundas iepriekš paturēt, lai krāsa ievilktos. Pēcāk olas vāra kā parasti.

Gaiši zilgano toņu iegūšanai var izmatot arī svaigu vai kaltētu lavandu ziedu novārījumu, kam pievienotas pāris tējkarotes citronu sulas. Šajā gadījumā gan labāk izvēlēties baltās olas, lai rezultāts būtu izteiksmīgāks.

  • Rozīgi sarkanīgie toņi

Lai olas iekrāsotos rozā toņos, var izmantot bietes, avenes, sarkano vīnogu sulu, aronijas vai karkade tēju. Arī šajā gadījumā košāku toņu iegūšanai ieteicams iepriekš sagatavot novārījumu, ko atstāj pāris stundas ievilkties.

  • Dzeltenīgi oranžie toņi

Dzeltenīgos toņus olām piešķirs garšvielas – kurkuma, safrāns un karijs vai dažādas zālīšu tējas – stiprs kumelīšu novārījums vai liepziedu un pelašķu tējas. Taču lieliska alternatīva ir arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas. Savukārt, oranžo toni olām piešķirs novārījumi no burkāniem, čili pulvera un paprikas.

  • Zaļganie toņi

Zaļu krāsu iespējams iegūt, vārīšanai un novārījumam izmantojot spinātus, bērzu lapas, piparmētras vai jaunos rudzu dzinumus. Ja izvēlaties krāsošanai izmantot spinātus, jāņem vērā, ka etiķis samazina spinātu zaļo krāsu, tāpēc ūdenim etiķi nevajadzētu pievienot.

Daži vērtīgi padomi olu krāsošanā:

  • Lai iegūtu intensīvāku krāsu, iespējams izvēlēties olas ar baltu čaumalu. Taču jāatceras, ka tās ir trauslākas. Tādēļ olu kaujām labāk derēs brūnās olas.
  • Pirms krāsošanas olas nepieciešams vismaz stundu paturēt istabas temperatūrā. Tā būtiski mazinās čaumalas saplīšanas risks, olas vārot.
  • Lai iegūtā krāsa būtu spilgtāka un noturīgāka, ūdenim var pievienot etiķi. Tomēr jāatceras, ka tas čaumalu padara trauslāku.
  • Lai čaumalas neplaisātu, olas ieteicams vārīt uz lēnas uguns un ūdenim piebērt krietnu sauju vārāmo sāli. 
  • Lai olas būtu spīdīgākas, tās pēc krāsošanas var noskalot un ietaukot (piemēram, ar eļļu).
  • Olu raibumam iespējams izmantot arī svaigi lasītus augus ar nelielām lapiņām, kā arī dažādus putraimus – rīsus, grūbas, auzu pārslas u.tml..
  • Spilgtākas krāsas iegūšanai, pēc olu novārīšanas tās var atstāt novārījumā, piemēram, uz visu nakti līdz pat Lieldienu rītam. Tā olu krāsas intensitāte būs izteikta, bet Lieldienu rītā olu izņemšana no novārījuma sagādās papildu prieku un pārsteigumu visai ģimenei.

Par tradīcijas –  krāsot Lieldienās olas – rašanos pastāv dažādas versijas. Viena no tām saistāma ar Lielo gavēni, kura laikā olas uzturā netika lietotas. Taču, tā kā vistas šajā laikā turpināja dēt, lai olas nepaliktu vecas, tās tika novārītas. Savukārt, lai šīs olas pēcāk atšķirtu no nevārītajām, ūdenim tika pievienoti dažādi augi, tādējādi tās iekrāsojot.

 

Avoti: dabasmuzejs.gov.lv; santa.lv; fenikssfun.com